Iesaistās kampaņā par cilvēcību

parcilv2

Kā tu justos, ja piespiedu kārtā vajadzētu pamest dzimteni, mājas un draugus? Cik bieži aizdomājamies par to, kā patiesībā jūtas cilvēki mums blakus? Īpaši tie, kas atšķiras… Kāds ar ādas krāsu, cits ar uzskatiem vai izturēšanos. Un ir arī tādi, par kuriem ārēji šķiet –komunikabli un priecīgi, viņiem nu gan dzīvē veicas! Bet tad nāk nakts, kurā viņi paliek vieni ar savām domām un pārdzīvoto. Un vairs nekas nav labi… Viena, šķietami sīka neveiksme reizēm atplēš rūpīgi slēptās rētas, baisās atmiņas un seko kritiens… Vai tas būs uz priekšu, kā tik ļoti vēlējās sīriešu bēglis Mahers – galvenais varonis filmā “Krist uz priekšu”? Tas lielā mērā atkarīgs no cilvēkiem, kurus viņam un citiem bēgļiem lemts savā dzīves ceļā satikt.

Sabiedrībā attiecībā uz bēgļiem joprojām valda daudz stereotipu. Viņus mēdz uzskatīt par pašlabuma meklētājiem, no viņiem izvairās un  baidās. Jo nekad jau nevar zināt, kāda ir viņu pagātne, kas viņi īsti ir un kādas domas rosās viņu galvā.
“Mēģinot šos ačgārnos priekšstatus lauzt, Smiltenes vidusskolas skolotāji un skolēni nolēmuši iesaistīties biedrības “Latvijas Platformas attīstības sadarbībai” (LAPAS) īstenotajā kampaņā “Par cilvēcību”. To rīko ar mērķi – aicināt ikvienu pievērst lielāku vērību cilvēcībai un migrācijā cietušajiem,” informē ģeogrāfijas skolotāja Ingūna Rulle.
Devīto klašu skolēni, kuriem ģeogrāfijas stundās ietverts arī temats “Migrācija”, kampaņas laikā noskatījās filmu “Kritiens uz priekšu un iesaistījās dažādās diskusijās.
“Latvijā attiecībā uz bēgļiem valda samērā toleranta attieksme, bet ir valstis, kur tā nav,” savu viedokli pauž 9.d klases skolniece Loreta Mūrniece. “Ja apkārtējie viņus vairāk atbalstītu, pieņemtu un palīdzētu, nevis kritizētu un raudzītos ar aizdomām, tas viņiem palīdzētu pēc pārdzīvotā ātrāk atgūties, ar saviem talantiem bagātināt vietējo sabiedrību un piepildīt pat vispārdrošākos sapņus,” klasesbiedreni papildina Agnese Jaunmuktāne.
“Kamēr cilvēku neesi iepazinis tuvāk, nevajag viņam teikt visu, kas pirmajā brīdī nāk prātā,” uzskata Luīze Moruza. “Jo tieši no mums atkarīgs, vai daudz pārcietušais bēglis  vai no mums atšķirīgais cilvēks atgūsies, iekļausies sabiedrībā vai vēl daudzus gadus trūksies naktīs augšā, atceroties kara šausmas, bēgļu laivu un citus pārdzīvojumus, par kuriem mēs bieži pat nenojaušam.”
Nākamajā ģeogrāfijas stundā skolēni turpinās diskusiju par migrāciju, kas pēdējo 10 gadu laikā skārusi gandrīz katru latviešu ģimeni…

Baiba Vahere

Blog Attachment