Pasaules izaicinājumi sestklasnieku acīm

Šis laikmets un cilvēku straujā ikdiena būtiski ietekmējusi arī savstarpējās attiecības, mainot veidu, kā viens ar otru sazināmies. Taču nemainīga palikusi vēlme būt saprastiem, sadzirdētiem un pieņemtiem ar visu to satraukumu un rūpēm, ko sevī nesam. Reizēm tās noglabātas tik dziļi, ka ikdienas steigā tām viegli paskriet garām. Tāpēc liels paldies visiem 6. klašu skolēniem, kuri ar saviem talantiem radošajās performancēs parādīja to, kas viņus uztrauc visvairāk, vienlaikus ļaujot ieraudzīt pasauli viņu acīm un nostiprinot ceļu uz savstarpēju sapratni.

Piedalīties atklātajās teātra mākslas stundās tika aicināti arī klašu audzinātāji un vecāki. “Skolēni savās performacēs runāja par emocionālo vardarbību, telefona atkarību, arī alkoholismu ģimenē. Tas bija ļoti  drosmīgi, spēcīgi un dziļi,” atzīst Ričarda mamma Daila Lācīte. “Redzētais un dzirdētais mani kā mammu rosināja vairāk aizdomāties, kā mans bērns un viņa vienaudži jūtas un, neraugoties uz lielo steigu, daudzajiem pienākumiem un aizņemtību, atrast vairāk laiku, lai būtu kopā, parunātos. Tā vispirms ir mūsu – vecāku atbildība – rūpēties par to, lai bērni nepazustu telefonos. Šādas stundas un satikšanās ir ļoti vajadzīgas, jo neviena problēma pati par sevi – tāpat vien – neatrisinās. Maldīgi domāt, ka gan jau bērns pabeigs skolu un viss būs labi. Katra neatrisinātā problēma agri vai vēlu par sevi atgādinās un ģimenei nāksies meklēt  risinājumu.”

Lai bērni vairāk ietu dabā un sarunātos…

“Mani ļoti uzrunāja tas, kā skolēni ar performancēm, radošajiem darbiem un saviem talantiem, dažādu mūzikas instrumentu spēli parādīja to, ko viņiem varbūt grūti izteikt vārdos,” pārdomās dalās Egijas mamma Zanda Pukste. “Daudzi bērni dalījās rūpēs par dabas piesārņojumu, par mūsu planētu un vidi. Arī par telefonu atkarību, kas atstāj tik graujošu ietekmi uz mūsu jauniešu veselību un uzvedību. Tas, ka skolēni to uztver kā problēmu, ir būtisks solis pretim tam, lai viņi meklētu risinājumus un nepaliktu vienaldzīgi. Tāpat ļoti svarīgi, ka bērni šādās nodarbībās pilnveido prasmi izteikt domas, publiski uzstāties un paust emocijas. To visu, diemžēl, neveicina daudzās dažādās ierīcēs pavadītais stundas, kas šobrīd ir ļoti liela problēma.

Tas jau ir mūsu visu interesēs, lai bērni vairāk ietu dabā, sarunātos un ieklausītos viens otrā. Domāju, ka skola dara visu iespējamo, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un risinātu skolēniem aktuālās problēmas, bet gala rezultāts lielā mērā atkarīgs arī no tā, ko bērni redz mājās, cik pretimnākoši ir vecāki.”

Drosmīgs solis!

“Ja bērni šādā vecumā runā par tik nopietnām tēmām, tas ir kaut kas neaprakstāms,” atzīst Inga Cera, teātra mākslas skolotāja no Raunas, kura uz atklāto stundu bija atbraukusi pieredzes apmaiņā. “Tas patiesi bija ļoti drosmīgs solis – runāt par to, kas izraisa sāpes, bailes un trauksmi. Mani ļoti aizkustināja tas, ko viena meitenīte teica, daloties savās izjūtās par to, ka viņa ļoti vēlētos, lai mūsu mīļie cilvēki tik ātri neaiziet mūžībā.”

Skolotāja Cera domā, ka skola un vecāki, kopā rūpējoties par to, lai bērni šajā pasaulē justos droši, varētu organizēt tikšanos ar dažādiem lektoriem, vispirms aptaujājot skolēnus par jautājumiem, kas viņus uztrauc visvairāk. “Skolēniem iespēju par šiem jautājumiem  runāt var dot arī mācību stundās, kurās aicināts piedalīties psihologs, pieredzes bagāti pedagogi.  Tāpat iesaku ikvienam vecākam apmeklēt šādas atklātās stundas. Domāju, ka šīs performances noteikti būtu vērts parādīt arī vecāko klašu skolēniem,” uzskata Inga Cera.

Dzīvē vislielākā vērtība – cilvēcība

“Mani visvairāk uzrunāja performances, kas atklāja to, kā bērni jūtas, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem un problēmām,” atzīst 6. b klases audzinātāja Regīna Melzoba. “Piemēram, darbs, kurā viena meitene pieskārās atkarību tēmai, arī performance, kuras galvenais vēstījums bija par imigrantu atlasi, viņu sūtīšanu projām. Ļoti uzrunāja priekšnesumi par dabas piesārņojumu. Mani pārsteidza skolēnu uzdrošināšanās par to visu runāt. Taču tajā pašā laikā – runāšana par to, kas uztrauc un sāp, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai līdzcilvēki to sadzird un ieklausās. Redzēju – arī paši skolēni ļoti uzmanīgi klausījās un līdzpārdzīvoja.  Dzirdētais un redzētais viņiem palīdzēja vienam otru ieraudzīt citādā gaismā un vairāk novērtēt savus klasesbiedrus. Tas bija kā brīnums, tik skaisti parādot, ka dzīvē tomēr vislielākā vērtība ir cilvēcība!

Priecēja arī tas, cik skolēni labi pārzina mūsdienu tehnoloģijas, prot tās izmantot, lai darba vēstījums uzrunātu vēl dziļāk… Ikdienā viens darbs seko otram un reizēm daudz kam paskrienam garām. Biju labā nozīmē pārsteigta un saviļņota, ka bērni var tik dziļi to visu izjust!

Ir ļoti labi, ka skolā ir teātra māksla un bērniem tiek dota iespēja runāt par to, kas viņus uztrauc, kas viņiem sāp. Līdz ar to viņi ir tajā iekšā ar visu savu sirsniņu un dvēselīti,  līdz kaulam… To varēja just, skatoties visus priekšnesumus.”

Paldies teātra mākslas skolotājai Ilvai Dūmiņai, skolēniem, vecākiem un klašu audzinātājiem par atklāto stundu un tajā rosinātajām pārdomām!

Teksts: Baiba Vahere

Videostāsts: Ilva Dūmiņa