Rūķu gaismas stāsts Smiltenes vidusskolā

Laikā, kad visa Latvija un arī Smiltene iemirdzējusies Ziemassvētku rotā,  Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes jaunieši aicināja skolēnu vecākus, smilteniešus satikties ar skolu un piepildīt to ar sirds gaismu. Lai arī 20.decembris bija darbdienas vakars, daudzi teica paldies par iespēju uz brīdi apstāties un izbaudīt svētku gaisotni. Kādam tā bija satikšanās ar savu skolu, bērnības un jaunības atmiņām. Nāca rūķu mammas un tēti, vecvecāki un skolotāji. Vārdos neizsakāms prieks bija pensionētajai skolotājai Ligitai Upītei, kura, ieskatoties rūķu acīs, atpazina četrus savus “Bitīšu” grupiņas audzēkņus, kuri izauguši par skaistiem, darbīgiem, gudriem un jaukiem jauniešiem.

Ciemiņus pie skolas sagaidīja rūķi. Atnākušie savstarpēji apmainījās ar Ziemassvētku kartiņām un laba vēlējumiem. Malkojot skolēnu pašpārvaldes un līdzpārvaldes rūķīšu piedāvāto karstu dzērienu, aplūkoja skaisti izgaismoto skolu. Varēja ieiet arī jaunajā zālē un tajā nofotografēties pie lielās, skaistās svētku egles. Atminēt rūķu uzdoto mīklu un tikt pie brīnumsvecītes.

Tagad rūķi, bet agrāk – bitītes

“Tie taču manējie!” ieraugot rūķus, iesaucas pensionētā skolotāja Ligita Upīte. “Ralfiņš, Ernests, Montiņa un Eva – visi četri mācījās manā “Bitīšu” grupiņā. Eva bērnudārzā ļoti skaisti zīmēja. Montu no tiem laikiem atceros kā ļoti klusu un gudru meiteni. Ralfs tagad kļuvis par muzikantu. Ernests izaudzis par lielu sportistu. Priecājos par visu savu jauniešu panākumiem mācībās un skaisto skolu! Novēlu, lai šeit vienmēr skanētu bērnu un jauniešu čalas! Lai visiem laba veselība! Lai  skolā un ģimenēs valdītu miers un saticība!”

“Lai labās domas pārtop labos darbos!”

“Lai labās domas pārtop labos darbos, lai labie darbi pārtop vēl vienā jaunā gadā un vēl daudzos labos gados,” savā īpašajā vēlējumā rakstīja pirmsskolas grupiņas “Ķipariņi” muzikālā audzinātāja, Smiltenes Mūzikas skolas skolotāja un divu Smiltenes vidusskolas skolēnu – Esteres un Kristapa – mamma Inga Strazdiņa. “Apsveikumu šajā, steigas pilnajā laikā izvēlējāmies veikalā. Uz tā bija eņģelītis, kas pūta tauri. Pēc izskata ļoti vienkāršs, sirsnīgs un mīļš, bet, uz to skatoties, atcerējos savu bērnību.

No sirds novēlu skaistajai Smiltenes vidusskolai daudz skolēnu! Mani pamatskolas gadi pagāja t.s. Rūta skoliņā, bet diezgan bieži ciemojāmies arī vidusskolā – nācām uz ballītēm. Spilgtākās skolas gadu atmiņas? – Parasti jau pirmās nāk prātā blēņas. Piemēram, kā slēpos ģērbtuvē, jo baidījos, ka skolas direktors un ģeogrāfijas skolotājs Rūts man var paprasīt ko tādu, ko nezināšu…. Rūts bija ļoti zinošs un prasīgs skolotājs. Tiem, kuri kādreiz kaut ko neiemācījās, jutās neērti.”

Kopā ar Ingu Strazdiņu jauno skolu apskatīt atnācis arī ģimenes mīlulis Rinkijs. Šie viņam būs otrie Ziemassvētki. Dzīvnieku pazinēji saka, ka suņi sajūt labestību. Rinkijam Smiltenes vidusskolā patika. Suņuks īpaši izbaudīja iespēju nofotografēties kopā ar rūķiem.

Rūķītes mammai acīs prieks, tētis satiekas ar bērnību

“Šeit viss tik ļoti skaists! Patiess prieks par jaukajām pārmaiņām,” atzīst vēl vienas rūķītes – Smiltenes vidusskolas 8.b klases skolnieces Elzas Zariņas mamma Evija un tētis Lauris, kurš arī ir šās skolas absolvents. “Tā uzreiz nevaru nosaukt kādu vienu konkrētu notikumu, kas asociētos ar skolu, bet šeit pavadīti ļoti skaisti dzīves gadi. Te izaugām.” Nākamgad skolas gaitas sāks Evijas un Laura jaunākais dēls. Zariņu ģimene ar skatienu mīļi pavada savu darbīgo rūķīti un Smiltenes vidusskolai vēl  izturību, izaugsmi un daudz, daudz spēka paveikt visu iecerēto! “Mūsu īpašo apsveikumu zīmēja Elza. Uz kartiņas bija sniegavīri. Tādi paši kā uz Ziemassvētku kartiņām mūsu bērnībā,” stāsta Evija.

Vislielākā dāvana skolai – skolēni, kas vēlas mācīties

Sasildīt skolu ar savu sirds gaismu atnācis arī 8.a klases skolnieks Gustavs Stāvausis – Bērtiņš ar mammu Karīnu. Smiltenes vidusskolu absolvējusi gan Karīna, šeit vasarā pamatskolu pabeidza viņas meita Paula.

“Īpašs prieks par to, ka skolā joprojām strādā arī tie skolotāji, pie kuriem es mācījos. Tagad viņi ir mana dēla skolotāji.

Šeit ir ļoti gaišs, plašs un tādi ir arī mūsu skolotāji – gaiši, zinoši, ar ļoti plašu redzesloku. Novēlu, lai arī pieredzes bagātos skolotājus nenobaida jaunā kompetenču pieeja. Vērojot dēla izaugsmi, redzu, ka jaunais mācību procesa organizēšanas modelis un izglītības saturs viņam ļoti daudz devis. Varu teikt tikai paldies Smiltenes vidusskolai par to, ka skolēni šeit iegūst kvalitatīvu izglītību. Tāpat liels prieks par jaunajām telpām.  Lai skola arī turpmāk saglabā savu identitāti, lai jaunajā gadā visi turpinām augt! Tad ieguvēji būs gan bērni, gan skolotāji un vecāki. Bērnu draugi no citām pilsētām, kuri sociālajos tīklos redzējuši skaistās skolas fotogrāfijas, priecājas, ka Smiltenē tagad ir tik skaista skola. Kaut ātrāk varētu atgriezties ierastajā ritmā, jo bērniem tik būtiski socializēties, piedalīties dažādos pasākumos arī ar citu klašu skolēniem.

Stāvaušu – Bērtiņu ģimenes īpašā apsveikuma autors ir Gustavs, kurš pirms diviem gadiem ar labiem panākumiem pārstāvēja skolu TV konkursā “Gudrs, vēl gudrāks”. “Apsveikumu zīmēju pats. Uz tā bija divi zvani, kas simbolizē Ziemassvētkus un dāvināšanas laiku.” Gustavs domā, ka vislielākā dāvana skolai – skolēni, kuri vēlas mācīties.

Rūķu stāsti

Pasākumā pašpārvaldes rūķiem talkā nāca arī līdzpārvaldes rūķīši. Viena no viņām – 7.b klases skolniece Marta Nēgele, kura cienāja ciemiņus ar karstajiem dzērieniem, bet pirms tam kopā ar klasesbiedriem vizuālās mākslas stundās gatavoja svētku apsveikumus. Marta savai skolai novēl daudz, daudz skolēnu. “Ļoti vēlos arī, lai kādā brīdī atkal nevajadzētu mācīties attālināti.”

Kā allaž, Smiltenes vidusskolas pasākumos kopā ar savējiem bija skolēnu pašpārvaldes prezidents Kārlis Sīmanis. Viņš visiem vēl veiksmīgu jauno gadu, savai skolai – centīgus skolēnus, bet skolotājiem –  izturību. “Staigājot pa jauno skolas ēku, visas būvniecības laikā piedzīvotās grūtības aizmirsušās. Tas šķiet nieks, salīdzinot ar ieguvumiem, ko tagad izjūtam ik uz soļa. “Lielākā daļa no mana vidusskolas laika pagāja, mācoties attālināti. Tāpēc kā lielus svētkus atcerēšos katru  pasākumu, kurā varējām piedalīties klātienē.”

Mērķtiecīgus skolēnus un cieņpilnas savstarpējās attiecības visiem vēl arī rūķis Ernests Eglītis, kurš mācās 11.klasē. Viņam īpaši patīk skolas jaunā, lielā, skaistā zāle. “Tajā ieplūst tik daudz gaismas!” Smiltenes vidusskolas gaiteņos atbalsojas arī Ernesta tēta soļi.

Ernests rūķa lomā iejutās pirmoreiz. “Bija forši! Man patika!” Viņa uzdevums svētku pasākumā bija sasildīt apmeklētājus ar karstajiem dzērieniem.

Rūķis Endijs Graudiņš, kurš arī mācās 11.klasē, ciemiņus aicināja piedalīties mīklu minēšanā. Arī viņš, tāpat kā Ernests, rūķa lomā iejutās pirmoreiz. “Nācās iziet ārpus komforta zonas, taču bija interesanti.

Katrs par pareizu atbildi saņēma brīnumsvecīti. Šovakar skolu apciemoja ļoti zinoši ciemiņi. Prieks, ka pie brīnumsvecītēm tika visi!”

Endijs pēc vidusskolas vēlas kļūt par gaismotāju. Šobrīd viņš pie skolotāja Mārtiņa Āboliņa apmeklē skaņas un gaismas tehnikas pulciņu. “Līdz ar to tieku arī uz visiem koncertiem un teātra izrādēm, kas notiek Smiltenes kultūras centrā. Būtu ļoti laimīgs, ja kādreiz varētu strādāt par gaismošanas operatoru Nacionālajā operā un baletā vai dailes teātrī.”

Tā 20.decembra vakarā Smiltenes vidusskolā satikās lieli un mazi sapņi, reizē ar sniegpārsliņām skolas pagalmā virmoja skolas gadu atmiņas, skanēja liega mūzika, aicinot turpināt gaismas stāstu arī nākamgad.…

Vissirsnīgākais paldies lieliem un maziem rūķiem, ikvienam, kurš ar savām labajām domām, idejām un darbu palīdzēja pasākuma veidošanā!

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Jānis Krūmiņš