Neatkarības karš no cita skatu punkta

22222

Tikšanās ar Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzēju, vēsturnieku, profesoru Ēriku Jēkabsonu Smiltenes vidusskolas bibliotēkā izvērtās ļoti interesanta.  Lekcijas tēma bija “Neatkarības karš: zināmais, nezināmais, aizmirstais”.  Pirmā atziņa pēc šīs tikšanās – Neatkarības karš jeb, kā biežāk tiek saukts šis periods Latvijas vēsturē, Brīvības cīņas, kaut arī ļoti daudz pētīta tēma, nebūt nav izpētīta pilnībā. Tas saistīts ar iespējām pētīt dažādu valstu arhīvos, kā arī tepat Latvijā, ne visai informācijai bija pieeja padomju laikā un uzreiz pēc neatkarības atgūšanas.

Otra atziņa – Neatkarības kara posmu Latvijas vēsturē vieglāk ir izprast, ja izsekojam kāda konkrēta cilvēka dzīves gaitām. Cilvēki šajā periodā tikuši ierauti dažādu varu virpulī un bieži viņu motivācija rīkoties bija atkarīga tikai no nejaušības. Izvēle bija jāizdara starp 2 mazākajiem ļaunumiem.

Trešā atziņa – nevienu posmu nevajag pārlieku heroizēt, jo līdztekus varonībai ir arī nežēlība, posts, bads, vardarbība. Turpretī  ir ļoti daudz cilvēku, kas dara labāko, ko spēj attiecīgajā brīdī.  Iespējams viņu devums ir bijis pat lielāks nekā kādam, kurš ir īpaši izcelts. Piemēram, ir bijušas simtiem varonīgu sieviešu, kas piedalījušās karā, dodoties uz fronti kā brīvprātīgās, visbiežāk neoficiāli. Dažas sievietes devās karot, aizstāvēt savu zemi, kā kareivji, pārģērbjoties par vīriešiem, citas kā medmāsas.

Mums jābūt pateicīgiem visiem, kas dažādos laikos ir palīdzējuši Latvijai kļūt brīvai.

Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe atzīst: “Vērtīgi, ka lielo notikumu kontekstā uzzinām arī par vietējo cilvēku dalību tajos. Lektors ar prasmīgu pasniegšanas stilu. Būtu interesants lekciju cikls par dažādām tēmām.”

Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke: “Šis bija ļoti aizraujošs  un interesants ieskats Latvijas Neatkarības kara vēstures nezināmajās un piemirstajās  lappusēs. Pārsteidzoši bija profesora  Ērika Jēkabsona atklātie fakti par tā laika notikumiem Smiltenē. Viņš ir izveidojis arī apjomīgu datu bāzi par ievērojamiem Smiltenes apkārtnes cilvēkiem. Paldies profesoram, ka atrada laiku un atbrauca uz tikšanos.”

12.klases skolniece Monta Štorha: “Sapratu, ka attiecības ar kaimiņvalstīm 1919.gadā nemaz nebija tik labas, kā arī būtiski bija apzināties mūs kā pasaules vēstures notikumu sastāvdaļu”.

Alise Čukure: ”Ļoti pārsteidza, ka Latvijā bija bads. Fotogrāfija ar meiteni no Liepājas bija iespaidīga. Arī tas, ka neesam mēs bijuši tik svarīgi un galvenie notikumu virzītāji, kā iepriekš domāju.”

Dāvis Grabovskis: “Pārsteidza faktu apjoms, ko uzzināju tik īsā laikā. Piesātināta, interesanta lekcija.”

 

Inguna Kudlāne

WordPress Appliance - Powered by TurnKey Linux