Mārtiņos

Saskaņā ar senām latviešu tautas tradīcijām, Mārtiņos visiem rudens darbiem jābūt pabeigtiem, ražai novāktai. Tad varēja klāt bagātīgus galdus un svinēt svētkus. 10. novembrī gan Smiltenes vidusskolas ēkā Dārza ielā 17, gan Rīgas ielā 16 c notika Mārtiņdienas tirgus, lai ikvienam svētkos būtu, ko likt galdā un ne tikai…

Pircēji varēja iegādāties dažnedažādas kūkas un našķus, patriotiskas piespraudes, ar kurām rotāties Latvijai nozīmīgos svētkos, pērļu rotas, datorpeļu un krūzīšu paliktņus, sulas, zvejas piederumus, spēļlietas. Ko sirdij tīkamu varēja atrast ikviens. Tirgū sevi pieteica vairāki jaunie uzņēmumi – “Aleka veikaliņš”, “Evelīnas bodīte”, “Šarlotes saldumi”, “Elīzas veikaliņš” u.c.
5.a klases skolniece Grēta Lacberga tirgoja pašas darinātas pērļu rotas un aksesuārus. “Šādā tirdziņā ļoti gribēju piedalīties jau sen,” atzīst Grēta. “Iztirgoju visu un arī labi nopelnīju.”
Arī Grētas klasesbiedrenei Lote Stīpniece no Mārtiņdienas tirdziņa mājās devās ar ļoti pozitīvām emocijām. “Tirgoju rokassprādzes, karamelizētas mandeles un puķu podiņus. Daudz strādāju pati, bet palīdzēja arī mamma un tētis. Iztirgoju gandrīz visu, pāri palika tikai divas rokassprādzes,” stāsta Lote.
4.b klases skolniece Elza Bogdanova tirdziņā pārdeva sukādes. “Gatavoties sāku jau labu laiku iepriekš. Mājinieki palīdzēja. Man ļoti patika gan gatavošanās, gan pats pasākums.”
5.d klases skolnieks Gustavs Veidemanis šoreiz bija pircējs. “Centos atbalstīt un iepriecināt iespējami vairāk tirgotāju. Iepirkos gan pie klasesbiedriem, gan citu klašu skolēniem. Iztērēju piecus eiro, bet tas bija tā vērts. Visu uzreiz nemaz nevarēju apēst.”
Pirmsskolēni, pavadot rudeni un sagaidot ziemu, iepazinās ar Mārtiņdienas tradīcijām, gāja ķekatās un rotaļās ar pārējo skolas saimi, minēja mīklas un vēroja dabu.

Ja vien klimata pārmaiņas nebūs ieviesušas izmaiņas savas korekcijas, šī ziema būs silta, jo Mārtiņos diena bija miglaina un apmākusies. Bet sēt nākamgad varēs tikai pēc Vasarassvētkiem, jo zeme vēl joprojām nav sasalusi.

Foto: Simona Zaļkalne, Līga Osma

Teksts: Baiba Vahere