Skolotājs Mārtiņš Bērziņš. Par programmēšanu 2, darbu skolā un “kolēģi” mākslīgo intelektu

“Kad pirms trim gadiem sākām mācīt programmēšanu padziļināti, augstākajā līmenī, bija tikai mācību priekšmets un tajā sasniedzamie mērķi. Tas arī viss. Nekādu mācību grāmatu, ne citu mācību līdzekļu,” atzīst Smiltenes vidusskolas programmēšanas skolotājs Mārtiņš Bērziņš. Kur citi saskatīja problēmu, Mārtiņš Bērziņš – iespēju. Rezultātā tapa portāls programmesana2.lv, ko tagad plaši izmanto skolēni un skolotāji visa Latvijā.  Portāls regulāri tiek papildināts ar jaunām idejām un uzdevumiem.

Skolotājs Mārtiņš Bērziņš katrai apgūstamajai tēmai izveidojis zināšanu krātuvi (teorētisko daļu) un uz tās bāzes jauniešiem tiek piedāvāti 50 – 60 testa jautājumi, uz kuriem viņi klases datorā var trenēties. Tas ir labs atbalsts programmēšanas skolotājiem visa Latvijā. Par savu mazo panākumu Mārtiņš Bērziņš uzskata – ja google.lv ieraksta programmēšana 2, tad viņa izveidotais portāls ir 1. vietā.

Seko līdzi, darām kopā, dari pats!

“Sākot veidot mācību materiālus, domāju, kā tos efektīvāk nodot tālāk skolēniem,” pieredzē dalās Mārtiņš Bērziņš. Portālā programmesana2.lv redzams, kā ejam cauri dažādām tēmām, lai nonāktu līdz izvirzītajiem mērķiem. Tajā aprakstīta arī mana filozofija, veids, kā notiek mācīšanās. Visa platforma būvēta, balstoties atziņā, ka mācāmies darot. Katra tēma sevī ietver vairākus projektus, ko īstenojam, izmantojot jauniegūtās zināšanas un prasmes. Interesenti portālā var arī atrast aprakstus, kam jaunieši psiholoģiski iet cauri, pieņemot jaunus izaicinājumus, sastopoties ar neveiksmēm un sasniedzot iecerēto. Svarīgi izvēlēties katra spējām atbilstošu uzdevumu. Lai tas nav par vieglu un jaunietim nepaliek garlaicīgi. Tikpat būtiski, lai darbs nav tik grūts, ka skolēnam sāk zust pārliecība, ka viņš to var izpildīt. Līdz ar to man katram jāizvēlais viņam optimālais uzdevumu līmenis, lai ikvienam būtu izaicinājums tikt nākamajā līmenī. Strādājam pēc principa: seko līdzi, darām kopā, dari pats!

Sākumā sarežģītākās lietas parādu, tad viņi paši mēģina un es tikai laboju kļūdas, kas traucē tikt uz priekšu.  Un trešais līmenis jau ir tad, kad viņi paši labo savas kļūdas un sasniedz izvirzīto mērķi,” stāsta Mārtiņš Bērziņš.

Dialogā ar mākslīgo intelektu

Skolotājam pašam liels izaicinājums bijis pirmajā gadā programēšana 2 realizēšanas gadā, kad tikko pabeidzis gatavot mācību materiālus un parādījies plaši pieejams mākslīgais intelekts.  Līdz ar to visus pirmo līmeņu uzdevumus nācies pārstrādāt. “Tagad koda rakstīšana vairs nepavisam nav tā sarežģītākā lieta. Ar skolēniem daudz jārunā par to, ko nozīmē mācīties un strādāt kopā ar mākslīgo intelektu, kā mums jāmaina pieeja. Rindiņu rakstīšana vairs nav galapunkts, jākāpj vēl augstāk, tagad daudz vairāk pievēršam uzmanību tam, kā izstrādāt programmu, izpratnei, kā tā darbojas. Lielāks darbs jāiegulda plānošanā. Visu laiku cenšos panākt, lai esam 90% efektivitātē.”

Skolotājs ir atklāts un neslēpj: eksāmeni šobrīd ir mākslīga vide, praksē vairs reti kur neizmanto mākslīgā intelekta rīkus. Iekopējot atsevišķus centralizētā eksāmena uzdevumus ChatGPT, tas pēc – 3 sekundēm iedod atbildi… Taču programmēšanas 2 eksāmenā mākslīgā intelekta rīkus lietot aizliegts.  Viss jādara, izmantojot tikai savas zināšanas… Tādi šobrīd ir noteikumi. Tāpēc darām visu vajadzīgo, lai apgūtu eksāmenā prasīto. Un tajā pašā laikā runājam arī par to, ka par koda izstrādāšanu viņiem diez vai kāds būs gatavs daudz maksāt.

Ikdienā, protams, var izmantot rīkus, kas atvieglo programmu rakstīšanu, līdz ar to vairāk laika atvēlot plānošanai, t.s. lielajai arhitektūrai, par ko daudzi joprojām ir gatavi maksāt,” uzskata Mārtiņš Bērziņš. “Protams, ka nelieku saviem audzēkņiem braukt ar zirgu, ja visi citi jau sen brauc ar mašīnām. Taču stūrei joprojām jābūt autovadītāja rokās.  Tāpat programmētājam jāsaprot, kā tās rindiņas tiek ģenerētas, vai konkrētā rindiņa ir tā, kas viņam vajadzīga. Tad, ja cilvēks pats visu plānojis, viņš arī var kontrolēt un prognozēt, vai programma strādās tā, kā viņam vajag.”

To var izdarīt, bet nezinu, kā…

Kādām zināšanām un prasmēm jāpiemīt cilvēkam, kurš vēlas savu nākotni saistīt ar programmēšanu? “Zināšanas mūsdienās vairs nav noslēpums. Ar tām ir pilns internets,” atzīst skolotājs. “Viena no programmētājam svarīgākajām prasmēm ir pašvadīta mācīšanās. Piemēram, dots uzdevums, ko uzreiz nezini, kā izpildīt. Tad ņem un saskaldi to mazos uzdevumos, līdz nonāc līdz galvenajam mērķim. Programmētājam tā ir ikdiena, ja klients saka: “Zinu, ka to var izdarīt, bet nezinu, kā…” Un bieži vien arī pats speciālists nezina, līdz soli pa solim izdomā…” Ja gribi strādāt programmēšanā, neceri, ka tev regulāri tiks iedots uzdevums ar skaidru plānu, kā to realizēt. Taču lielākais gandarījums tajā visā ir tas, ka no nekā vari radīt ko tādu, kas citiem ievērojami atvieglo dzīvi. Piemēram, esi izstrādājis programmu, kas katru dienu piedāvā 15 000 uzdevumus, ko izmanto simtiem cilvēku Latvijā un Lietuvā. Līdz ar iesaistīšanos kādā jaunā projektā vienmēr jāmācās arī pašam programmētājam. Man tas ir ļoti svarīgi, es nespētu gadiem ilgi darīt vienu un to pašu, neapgūstot neko jaunu.”

Jo sarežģītāk, jo interesantāk…

Skolotājam Mārtiņam Bērziņam interese par programmēšanu radusies jau, mācoties Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā. Galveno apguvis pašmācības ceļā un pēc tam jau  kopā ar domubiedriem nodibināja programmēšanas pulciņu.  “Biju viens no tiem, kuri regulāri piedalījās arī matemātikas olimpiādēs. Man vienmēr patikusi sarežģītu uzdevumu risināšana. Pēc ģimnāzijas Rīgas Ekonomikas augstskolā studēju biznesa vadību, finanses. Pirmie darba gadi pagāja, konsultējot lielo uzņēmumu īpašniekus uzņēmumu pirkšanas – pārdošanas jautājumos. Pēc tam divus gadus nostrādāju Iespējamā Misijā par skolotāju un vēl divus gadus misijas ietvaros mācīju jaunos skolotājus. Tad sniedzu uzņēmumiem konsultācijas par finanšu plānošanu un to, kā piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Pēc tam aizvien vairāk laika sāka aizņemt programmēšanas pakalpojumi. Visā, ko līdz šim esmu darījis, bijusi būtiska spēja risināt dažādas problēmas, tikt galā arī ar vissarežģītākajiem uzdevumiem. Izvēloties darbu,  mana motivācija nekad nav bijusi iespējami vairāk naudas vai augsts prestižs.”

Ja skolotājs Mārtiņš Bērziņš tagad būtu profesijas izvēles priekšā, viņš, visticamāk, neietu “pa taisno” uz programmēšanu. “Man nepatīk visu dienu sēdēt pie datora. Zināšanas ekonomikā, uzņēmumu vadībā būtiski atvieglo saskarsmi ar klientiem, palīdz izprast viņu problēmas un izdomāt optimālo risinājumu.”

Šobrīd skolotāja ikdiena tad, kad viņam nav stundu skolā, lielākoties paiet, strādājot savā programmēšanas uzņēmumā SIA “BN” “Pavisam vienkārši to, ar ko nodarbojamies, var formulēt tā: “Ja uzņēmums sastopas ar sarežģījumiem, mēs izstrādājam un ieviešam sistēmas, lai klients var darīt, kas jādara, un pārējais notiek tā kā pats no sevis. Izstrādājam gan programmas, kas atvieglo grāmatvedības darbus, gan dažādu nozaru uzņēmumiem vajadzīgus rīkus, portālus, caur kuriem, piemēram, var pārraudzīt darbinieku darbību u.tt.”

Par darbu skolā Mārtiņš Bērziņš saka: “Tas ir tik forši – redzēt jauniešu acīs prieku, kad pēc vairāku stundu darba viņiem izdevies panākt to, ka viņu programma strādā! Un tikpat liels ir gandarījums pārņem maijā, kad šie paši jaunieši jau ir tik daudz apguvuši, salīdzinot ar pirmajiem neveiklajiem soļiem programmēšanā.”

Brīvajā laikā skolotājs cenšas būt iespējami vairāk kopā ar ģimeni, darboties ar savu mazo četrgadnieku. Labi zinot, uz kādiem impulsiem strādā tehnoloģijas, skolotāja dēliņam ir limitēts laiks, ko viņš var pavadīt, skatoties planšetē. Tai ir īpaši mazajam atlasīts saturs.

Orientēšanās un piedalīšanās Stirnu buka sacensībās, kāda skaista koncerta apmeklējums – tās sirdslietas, kas Mārtiņas Bērziņam palīdz atbrīvot galvu no domām par darbu, lai pēc tam atkal ar lielu azartu var ļauties jauniem izaicinājumiem.

Teksts un foto: Baiba Vahere