Mana tēva pirmā skolas diena

Fotogrāfijā redzama mana tēva klase 1. septembrī Smiltenes Centra vidusskolā. Visi ir svinīgā apģērbā- meitenēm-blūzes, kleitas, zēniem balti krekli un uzvalki. Skolēni jūt patīkamu satraukumu, domā, kāda būs mācīšanās, kādi būs jaunie draugi un kādas būs skolotājas. Skatoties uz šo fotogrāfiju šodien,  jūtos nedaudz pārsteigts par to, ka skolas ieeja tad, kad mans tētis uzsāka skolas gaitas, izskatās gandrīz tieši tāpat kā tā izskatījās manā skolas laikā. Droši vien tas man palīdz labāk saprast tēta izjūtas pirms daudziem gadiem. Fotogrāfija pieder manam tēvam Andim Auziņam.   Adrians Auziņš..

Mana vecvecmamma – Rūta Būmane, skolotāja, kuras dzīve bija veltīta Smiltenes vidusskolai un tās skolēniem.

“1961. gada 1. septembrī Rūta Būmane uzsāka savu skolotājas ceļu Smiltenes vidusskolā un vairāk nekā 20 gadus ar aizrautību mācīja bioloģiju. Viņas stundās valdīja dzīvīgums un sirsnība – viņa prata radīt interesi par dabu un cilvēku, par to, kā viss dzīvē ir saistīts. Rūta bija skolotāja, kura mācīja ne tikai priekšmetu, bet arī dzīvi. Viņa bija cilvēks, kas iedvesmoja. Man ir īpašs lepnums, ka arī šodien daudzi Smiltenes vidusskolas skolotāji ir manas vecvecmammas bijušie skolēni. Viņi viņu atceras ar gaišām emocijām, kā skolotāju, kura deva daudz vairāk par zināšanām. Esmu pateicīga par to, ka bērnībā varēju pavadīt laiku sarunās ar savu vecvecmammu. Sarunas ar viņu rosināja manu nākotni saistīt ar medicīnu un es ceru, ka šo sapni jau pavisam drīz spēšu īstenot.” Laura Geidāne..

Ziemassvētku karnevāls

“Šī vienkāršā melnbaltā fotogrāfija ir uzņemta 1963.gadā Smiltenes ģimnāzijas zālē, iemūžinot Ziemassvētku karnevālu. Foto jūtama svētku kņada, skolēnu smiekli, sarunas un prieks.  Telpu piepilda smaržojoši  eglītes zari, pa logiem iekšā slīd ziemas krāšņums. Fotogrāfijas glabātāja ir mana ome, kura šo dienu atceras ar siltumu. Viņa stāsta, ka karnevāla laikā skolas zālē valdījis īsts brīnums. Skolēni bija sagatavojuši dažādus priekšnesumus, kuri darījuši viņus laimīgus. Skolotāji smaidījuši un aplaudējuši visiem. “Mums vecāko klašu skolniecēm bija vienkāršas melnas kleitas ar baltām apkaklītēm”, ome teica, “un, lai arī kleitas bija vienkāršas, tajā dienā mēs jutāmies kā īstas dāmas.” Uzklausot šo atmiņu stāstu, tā vairs nav vienkārša melnbalta fotogrāfija omes albumā. Tā  ir maza daļiņa no omes skolas laikiem, siltas atmiņas no Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti no sirds, sajūtot kopības sajūtu.” Darba autore Elza Zariņa..

Vēstures stunda 1951. gadā

Attēlā – 1951. gada Smiltenes vidusskolas 9.b klase.  Centrā – direktors Elmārs Blīgzna, no viņa pa labi – klases audzinātāja Alise Dzirkale. Mana vecmāmiņa Ilga Knābe – 2. rindā 5. no kreisās, aiz skolotājas. Ilga Knābe atceras:  “Direktors Elmārs Blīgzna vienmēr visus skolēnus no rīta sagaidīja pie ieejas skolā un sveicināja. Skolēni viņu ļoti cienīja. Īpaši interesantas bija vēstures stundas, kurās viņš stāstīja par slaveniem mākslas darbiem, t.sk. Leonardo da Vinči “Svēto vakarēdienu”, nebaidoties pieskarties tolaik aizliegtām tēmām. Arī Alise Dzirkale bija ļoti zinoša un sirsnīga skolotāja. Zināja vairākas svešvalodas. Mums mācīja krievu valodu. Pirms eksāmeniem gājām pie viņas uz mājām, lai visi kopā labāk sagatavotos eksāmeniem. Bijām draudzīga un sirsnīga klase.” Mārtiņš Vahers..

Atmiņas par Bertu Štrāli

“Fotogrāfija uzņemta Latvijas brīvvalsts laikā, pirms 1926. gada, Smiltenes vidusskolā. Redzami vairāki skolotāji, viņu vidū – J. Zegners – zīmēšanas skolotājs, A. Kleperis – vēstures skolotājs. Redzami arī daudzi skolnieki, no kuriem man svarīgākā ir Berta Štrāle – mana vecvecmāte. No viņas tēva Pētera Štrāla esmu aizguvis savu vārdu. Berta šajā fotogrāfijā redzama tāpēc, ka 1917. gadā viņa tika uz Smiltenes vidusskolu pārcelta no Blomes. Revolucionāru pulks Blomes skolā bija bruņots un pēc atgadījuma, kad griestos tika izšauts caurums, ne vienu vien skolnieku izņēma no skolas, tai skaitā Bertu Štrāli. Vēlāk, septiņdesmitajos gados, padomju prese notikumu nosauca par “reakcionāru saimnieku naidu pret revolucionāru grupu,” pilnīgi ignorējot fiziskās briesmas, ko pulks radīja. Man personīgi bija ļoti interesanti uzzināt vairāk par savu ģimeni. Jāpiemin, ka vien paskatoties uz A. Kleperu, var pateikt, ka fotogrāfija vecāka par Otro pasaules karu,” raksta Pēteris Nulle...

WordPress Appliance - Powered by TurnKey Linux