Ceļš uz 21 pirmklasnieka sirdi

Šis ir Smiltenes vidusskolas skolotājas Līgas Veģeres pirmais mācību gads lielā valsts skolā. Taču izaicinājums godam izturēts. Skolotāja labi iejutusies jaunajā pedogu kolektīvā un arī pratusi atrast ceļu uz savu pirmklasnieku sirdi. Kopā piedzīvots daudz emocionāli saviļņojušu brīžu, bet par pašu skaistāko skolotājas darbā Līga Veģere uzskata bērnu patiesumu un mīlestību, ko piedzīvo ik dienu.

“Patiesībā jau to, ka viss būs labi, jutu pagājušā gada vasaras beigās, kad katru dienu satikāmies ar citām pirmo klašu audzinātājām, lai kopā gatavotos jaunajam mācību gadam. Zināju, ka tad ja kaut ko nezināšu, vienmēr varēšu prasīt padomu kolēģēm un ar savu jautājumu nepalikšu viena.”

Līga Veģere ir Smiltenes ģimnāzijas (tagad Smiltenes vidusskola) 2009. gada absolvente. “Pirms tam mācījos Bilskas pamatskolā. To, ka būšu skolotāja, zināju jau no pirmās klases. Iespējams, izvēli lielā mērā ietekmēja arī tas, ka mana mamma bija sākumskolas skolotāja. Mācoties vidusskolā, piedalījos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības (RPIVA) rīkotajā konkursā “Es gribu būt skolotājs”, kur no 16 iespējamiem punktiem ieguvu vairāk nekā 15 un tiku RPIVA budžeta grupā,” stāsta skolotāja.

“Mana līdzšinējā darba pieredze saistīta ar privātskolām Rīgā un Valmierā. Smiltenes vidusskolā vislielākais izaicinājums bija lielais bērnu skaits klasē. 21 pirmklasnieks, katrs prasa uzmanību, katram nepieciešams atrast savu pieeju… Ikviens no viņiem savā ģimenē ir pats svarīgākais, vislabākais un, atnākot uz skolu, visi grib būt līderi…Taču pamazām esam viens otru iepazinuši un viss jau ir labi.”

Svarīgākās – attiecības klasē

Gan strādājot privātskolās, gan tagad – Smiltenes vidusskolā, skolotāja Līga Veģere vienmēr lielu vērību pievērsusi skolēnu savstarpējām attiecībām. Saskaņā ar viņas dziļāko pārliecību – ja bērni iemācās pozitīvi komunicēt sākumskolā, tad viņi pratīs atrast risinājumu arī vēlāk, attiecībās ar citiem skolasbiedriem un pedagogiem. “Protams, dzīvē vienmēr bijuši un būs konflikti. Tikai jāiemācās, kā ar tiem tiekam galā. Tāpēc saviem skolēniem vienmēr saku: “Jūs varat būt ne tikai priecīgi, bet arī dusmīgi un bēdīgi, varat man kādreiz nepiekrist. Bet tad, ja ir kāda problēma, vajag nākt un par to izstāstīt.” Jo ir svarīgi iemācīties komunicēt tā, lai ikviens varētu nākt uz skolu ar apziņu, ka tā ir droša vide. Metot visu pa gaisu, aizsitot aiz sevis durvis, neviens problēmas nav atrisinājis. Bet ļoti labi saprotu, ka arī par sevi pastāvēt ir jāmācās. Tas ir apsveicami, ja bērns spēj otram mierīgi pateikt: “Lūdzu nedari tā, man tas nepatīk!”
Pirmie priekšstati par skolu saglabājas visu turpmāko dzīvi. Skolotāja Līga Veģere ļoti vēlas, lai viņas skolēniem tie būtu pozitīvi. “Tāpēc tad, ja jūtu, ka tas nepieciešams, mācību stundas darbu pabīdu mazliet maliņā un veltu vairāk laika savstarpējai komunikācijai. Jo tas ir pamatu pamats. Iemācīties strādāt pāros, darba grupās, socializēties, argumentēt savu viedokli, uzklausīt otru – tas viss skolēna izaugsmes ceļā ir tik būtiski!  Bērni pirmajās klasītēs ļoti uzticas skolotājam, tāpēc lielā mērā tieši no viņa atkarīgs, vai skolēns turpmāk  būs aktīvs, droši izteiks savu viedokli vai gluži pretēji. Reizēm tik daudz ļauna var nodarīt viens vienīgs, nelaikā pateikts skolotāja: “Nē, tas ir nepareizi!” Ļaujot bērnam izteikt viņa domas līdz galam, viņa teiktajā visbiežāk atradīsim to patiesības graudu, kura dēļ bija svarīgi neapstādināt. Skolēns, kura inciatīvu apslāpē, viņā iedzenot bailes kļūdīties, pateikt atšķirīgu viedokli, otrreiz vairs necels roku. Kļūdīšanās nav nekas slikts, mēs mācāmies arī no kļūdām.”

Trijstūris – skolotājs, skolēns un vecāki

Saskaņā ar skolotājas Līgas Veģeres dziļāko pārliecību – bērnam laika gaitā jāiemācās, ka tā ir viņa atbildība, ka reaģēt uz dažādām dzīves situācijām. Neviens cits nevar tevī ielīst un pateikt, kā tu jūties, ja pats par to nevienam neko neteiksi. Tāpēc viņa savējos vienmēr mudina: “Runājiet par visu, kas uz sirds. Tāpat arī saskarsmē ar saviem tuvākajiem. “Interesanti, ka no studiju gadiem man visvairāk atmiņā palicis trijstūris – skolotājs, skolēns un vecāki. Ja ikviens no viņiem ieinteresēts pozitīvā saskarsmē, agri vai vēlu neizpaliks arī panākumi,” pārliecināta skolotāja. “Tiklīdz kādā posmā kaut kā pietrūks, tas uzreiz atsauksies vai nu uz sekmēm vai sasvstarpējām attiecībām.”

“Bijām ļoti draudzīga klase!”

Skolotāja Līga Veģere ļoti priecātos, ja viņas skolēni pēc daudziem gadiem varētu teikt tāpat kā viņa par savu vidusskolas klasi: “Mēs bijām ļoti draudzīgi!” “Gatavojoties Aerobikas festivālam, vakaros skrējām uz mēģinājumiem, paši šuvām pa nakti tērpus un aksesuārus,” atceras skolotāja. “Milzīgs piedzīvojums bija uzvara Zelta Zivtiņas Čempionātā, pēc kuras tikām ekskursijā uz Itāliju. Regulāri sazināmies WhatsApp. Arī uz 10 gadu absolventu salidojumu ieradāmies gandrīz pilnā sastāvā. Pandēmijas laikā regulāri sarakstījāmies, zinājām, kā kuram iet. Mums bija brīnišķīga klases audzinātāja – Anna Lavrinoviča – savā mācību priekšmetā stingra un prasīga, bet tajā pašā laikā savstarpējās attiecībās ļoti mīļa un izpalīdzīga. Pie viņas ikvienā brīdī varēja pieiet un parunāties.”

Spēka avots – ģimene

Skolotāja Līga Veģere ir priecīga par iespēju strādāt Smiltenes vidusskolā arī tāpēc, ka tā var būt vairāk kopā ar ģimeni. Katru dienu vairs nav jāpavada tik daudz laika ceļā.

Skolotājas meitiņai  Dārtai ir 8 gadi, Martai – 5 gadi, Markam – 3 gadi. “Viņi ir mans spēka avots,” par savu ģimeni saka skolotāja. “Lielā mērā arī tas ir izaicinājums – pēc darba, kur atstāta liela daļa enerģijas, spēt ar pilnu atdevi pievērsties bērniem, kuriem arī tik ļoti nepieciešama mamma.” Skolotāja Līga Veģere, tāpat kā viņas vīrs Mārtiņš, ir aktīva dzīvesveida piekritēja, tāpēc kopā ar bērniem vienmēr cenšas izdomāt veidu, kā kopā izkustēties. “Pagaidām, kamēr jaunākie vēl tik maziņi, nekur ļoti tālu visi nevaram aizriteņot, bet ļoti ceru, ka jau pavisam drīz varēsim kopā mērot arī lielākus attālumus.”

Jaunieši, mācieties par skolotājiem!

Līga Veģere uzskata, ka izvēlējusies visskaistāko profesiju, kurā nemēdz būt divu vienādu dienu. “Jauniešiem, kuriem profesijas izvēle vēl priekšā, iesaku: “Mācieties par skolotājiem! Darbs ar bērniem ir tik skaists! Ko viņi domā, to saka un arī atbilstoši rīkojas. Protams, cenšamies koriģēt, lai reaģēšana draudzīga visiem. Taču grūti izteikt vārdos to prieku, ko piedzīvoju, saņemot no bērna zīmējumu, kuram apakšā uzrakstīts: “Skolotāj, es tevi mīlu!” Visu to mīlestību, ko viņos ieguldām, saņemam arī atpakaļ. Skolotājs, īpaši sākumskolas posmā, tik ļoti var ietekmēt visu bērna turpmāko dzīvi. Ne tikai pozitīvi, bet arī negatīvi. Tāpēc ļoti cenšos katru dienu piedomāt, lai savus bērnus ietekmētu pozitīvi.” Kā apstiprinājums, ka viņai tas izdodas, ir sirsnīgie bērnu zīmējumi, skolotājas Līgas Veģeres mapītē, kas ar katru darba dienu paliek aizvien biezāka un biezāka.

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva