EKOSKOLU RĪCĪBAS DIENAS 2020 – LABIE DARBI PLANĒTAI!

aaaa

Ar saukli “Labie darbi planētai!” no 2. līdz 8. novembrim visā Latvijā norisinās Ekoskolu Rīcības dienas 2020.

Šajā nedēļā ap 37 000 bērni un jaunieši no vairāk kā 130 izglītības iestādēm pievērš sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības izzušanai un aprites ekonomikas principu ieviešanai ikdienā. Savās aktivitātēs viņi apņemas un izaicina sabiedrību iesaistīties vides problēmu risināšanā. Kampaņa Latvijā notiek jau astoto gadu.  

Ekoskolu Rīcības Dienu kampaņa atgādina, ka divas lielas cilvēku radītas vides problēmas – klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana – nekur nav pazudušas arī pandēmijas laikā. Viss šobrīd ir atkarīgs tikai no mūsu izvēlēm, tādēļ Ekoskolu skolēni izvēlas rīkoties un būt pārmaiņu nesēji savā kopienā.

Gan Latvijā, gan pasaulē teju visu negatīvo ietekmi uz klimatu rada tikai trīs mūsu dzīves jomas: enerģija, transports un pārtika. Lai novērstu piesārņojumu, mums vajadzētu citādāk audzēt pārtiku, ražot enerģiju un citādāk pārvietoties. Pirmais solis uz to būtu samazināt mūsu izšķērdību šajās trīs jomās (vairāk par klimata pārmaiņām

Enerģijas jomā Latvijā ir svarīgi samazināt siltuma zudumus apkures sezonā un ikdienā taupīt elektrību, kā arī nākotnē pāriet uz atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas iegūšanā

Transporta jomā ir būtiski mazāk braucienus ar automašīnu, lidmašīnu, bet vairāk pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Šāda kustība ir ne tikai videi draudzīga, bet arī veselīgam ķermenim!

Pārtikas jomā vissvarīgākais ir iegādāties tik pārtikas, cik vari patērēt, lai mazāk pārtikas izmestu atkritumos. Tāpat lielu ietekmi uz vidi rada dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru daudzumu uzturā esam palielinājuši tieši pēdējos gados – gan ārsti, gan vides zinātnieki iesaka to samazināt

veidos izglītojoši atraktīvu video par pārtikas atkritumu samazināšanas labo praksi pirmsskolā un ar video

Otra no divām lielajām cilvēku radītajām vides problēmām ir bioloģiskās daudzveidības izzušana. Katru dienu uz Zemes izmirst kāda augu vai dzīvnieku suga – šobrīd sugu izmiršanas temps ir 1000 reižu lielāks, nekā tad, kad cilvēks sāka dzīvot uz Zemes, turklāt 99 % no apdraudētajām sugām ir uz izzušanas robežas tieši cilvēka darbības dēļ. Galvenie iemesli, kas veicina bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ir mežu intensīva izciršana, purvu un citu mitru vietu nosusināšana, lauksaimniecība, pilsētu būvniecība un piesārņojums.

Cilvēka ietekmi uz vidi var mazināt aprites ekonomikas veicināšana. Diemžēl pagaidām visa ražošana un patēriņš balstās lineāra procesa modelī un izsmeļamo resursu patēriņā: paņemt (resursus), izgatavot (produktu), izlietot (preci) un izmest (atkritumus). Šādam “radīts, lai izmestu” modelim ir ļoti būtiska ietekme uz apkārtējo vidi – atkritumi piesārņo ūdeni, gaisu, augsni un degradē apkārtējo vidi. Pēdējos 40 gados resursu ieguve pasaulē ir trīskāršojusies, pārsniedzot dabas sistēmu atjaunošanās robežas. Lai veicinātu efektīvu resursu patēriņu ar atkritumu šķirošanu vien nepietiks. Ir jādomā, kā neradīt atkritumus un veicināt efektīvu resursu patēriņu. Aprites ekonomikas koncepts ir dabas iedvesmots – jārada sistēma, kas būtu spējīga pašatjaunoties un augt, neradot atkritumus.

Aprites ekonomikai šogad ir pievērsušās daudzas izglītības iestādes. Veicināt sabiedrības izpratni par aprites ekonomiku un dot otro elpu lietām, kuras pašiem vairs nav vajadzīgas, šogad Rīcības dienās,

Mēs savā skolā par dabai draudzīgāku dzīvesveidu,  tāpēc jūsu uzdevums būs sekojošs:

1.-6. klašu skolēniem, izmantojot vecu žurnālu, kalendāru vai citu šķietami nederīgu lietu palīdzību, jāizveido glezna. Glezna var būt kāda dabas ainava vai portrets, par to kā planēta izskatīsies nākotnē.

Skolēnus ar izveidotajiem darbiem jānofotogrāfē un klases veikums jāatsūta Kārlim Sīmanim e-klases vēstulē.

7.-12. klašu skolēniem šķietami nederīgām lietām jāpiešķir otra elpa. Tas var būt jebkas sākot no krējuma trauciņa pārvēršanas puķu podā līdz vecas veļas mazgājamās mašīnas pārvēršanas grilā.

Jāliek lietā radošā domāšana un paveiktais jānofotogrāfē un jāievieto savā Instagram vai Facebook konta storijā ar uzrakstu #ekoskoluricibasdienas un @sv_skola.

Ekoskolu Rīcības dienu 2020 aktivitāšu īstenotāji ir aicināti arī piedalīties konkursā, iesniedzot savus paveiktos labos darbus planētai kādā no četrām kategorijām:

klimata pārmaiņas,

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,

aprites ekonomikas principi,

izaicinājums vietējai kopienai, tai skaitā, lēmumpieņēmējiem.

Labie darbi pēc Rīcības dienām tiks reģistrēti platformā https://padlet.com/jaunumi/ERD2020.

Žūrija, kuras sastāvā ir VARAM, Zerowaste Latvija, ZAAO/URDA, Pasaules Dabas Fonda un Vides izglītības fonda pārstāvji, izvērtēs skolu paveiktos labos darbus planētai un viņu rīcību ietekmi, redzamību, atbilstību tēmai un to ilgtspēju. Katrā kategorijā labākās, inovatīvākās un radošākās Rīcības dienu aktivitāšu īstenotāji saņems balvas no kampaņas atbalstītājiem – Daba Laba, Zeit un Tīklu parks, Ozolkalns, RTU EIT CLIMATE-KIC HUB LATVIA, Purenn, Lucart, Turza, Zaļais Kalns, Ieber.lv un Zaļā Brīvība.

Konkursa uzvarētājiem būs arī iespēja tikties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci un VARAM parlamentāro sekretāru Artūru Tomu Plešu, lai uzdotu sev interesējošus jautājumus vides politikas jomā, pārrunātu skolu aktivitāšu ietekmi, attīstības iespējas vietējā līmenī un diskutētu par to nozīmīgumu nacionālā mērogā, tādejādi sniedzot savu ieguldījumu vides politikas veidošanā.

Darba koordinatore skolā Vija Sokolova