In Memoriam: Kristaps Paškovs (21.03.2009 – 30.09.2023)

Vai, zemīte, tev pietrūka
Kalniņā gulētāju?
Ka tu mani jaunu sauci
Zem zaļām velēnām?
(L.t.dz.)

Pirmdien visi Kristapu gaidījām skolā, bet tagad, viņu pieminot, raud svece un arī visi, kuriem viņš mīļš un dārgs. Viens baiss mirklis un vairs varam tikai kavēties atmiņās un domās klusi pateikt to, ko nepaspējām, pateikties par kopā pavadīto laiku. Mūsu draudzīgais, sportiskais un enerģiskais Kristaps pārkāpis šīs dzīves robežu un viņa gaišā dvēselīte devusies Gaismas ceļā.

Kristapam jau no bērnudārza laikiem patika likt apkārtējiem smaidīt. Viņš ļoti mīlēja jokus un dažādas evarģēlības. Apveltīts ar oriģinālu domāšanu, apķērīgs, gatavs iesaistīties visos klases pasākumos, aizrautīgs zīmētājs un basketbolists – tāds viņš vienmēr paliks atmiņā klasesbiedriem, skolasbiedriem un viņu vecākiem, kā arī skolotājiem.

Kristapu interesēja interneta tehnoloģijas un mopēdi. Viņš vienmēr visur ieradās laikā un drosmīgi teica to, ko domā. Pārskatot skolas krājumos fotogrāfijas, Kristaps tajās visās ir smaidīgs, ar dažādām interesantām grimasēm, gatavs kārtējiem jokiem un eksperimentiem.

Klases audzinātāja un klasesbiedri Kristapam uzrakstījuši vēstules, kas kopā ar viņu dosies pēdējā ceļā. Ir neizsakāmi skumji un vārdi pazūd prātam neapveramās nelaimes priekšā…

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Kristapa tuviniekiem!

Klasesbiedri, viņu vecāki, Smiltenes vidusskolas kolektīvs