In Memoriam: Rūta Būmane (13.11.1923 – 29. 08.2021)

29.augustā mūžībā devusies Smiltenes vidusskolas ilggadējā bioloģijas skolotāja Rūta Būmane. Skolotājas darbs viņai bija bērnības sapņa piepildījums un sirds aicinājums, kuram veltīti mūža 50 skaistākie gadi.

Rūta Būmane skolotājas gaitas sākusi Trapenes septiņgadīgajā skolā. Tur viņa mācīja matemātiku, latviešu valodu un literatūru, organizēja pašdarbības pasākumus, izdeva skolēnu literāro žurnālu “Skolas druva”, kur publicēti arī pirmie Ojāra Vācieša dzejoļi. 1949. gadā viņa pārcelta par direktori uz Augšgaujas septiņgadīgo skolu, bet no šā darba pēc pašas vēlēšanās aizgāja.

1954.gadā Rūta Būmane sāka strādāt Priežkalna septiņgadīgajā skolā Aumeisteros. Pašmācības ceļā apguva bioloģijas zināšanas un kļuva par biologu ar sirdi un dvēseli. Bioloģijas studijām tika veltīti arī vairāki gadi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.

1961.gadā Rūtu Būmani pārcēla darbā uz Smiltenes vidusskolu. Sākumā viņa bija pagarinātās grupas audzinātāja, bet 1964.gadā Rūtai Būmanei uzticēja būt par direktora vietnieci mācību darbā 1.- 4.klašu grupā. Pēc gada viņu no šī darba atbrīvoja, jo skolotāja nepiekrita iestāties komunistiskajā partijā.

Līdztekus darbam ar pagarināto grupu Rūta Būmane sāka mācīt lauksaimniecības pamatus un bioloģiju. Iekārtoja bioloģijas kabinetu, strādāja pie skolas apzaļumošanas, kopā ar skolēniem iekārtoja izmēģinājumu lauciņus un skaistas puķu dobes. Viņas darba kabinetā bija gluži kā skaistā ziemas dārzā, kur zaļoja visdažādākie augi.

Rūta Būmane allaž ar lielu interesi piedalījās metodiskajos pasākumos un divdesmit gadus vadīja Valkas rajona bioloģijas skolotāju metodisko apvienību. Skolotāja Smiltenes vidusskolā iesāka zinātniski pētniecisko darbu tradīciju.

1986.gadā Rūtai Būmanei piešķirts nosaukums “Skolotāja – metodiķe”. Par nesavtīgi ieguldīto mācību un audzināšanas darbu, skolēnu sasniegumiem mācību olimpiādēs viņa saņēmusi daudz pateicības un goda rakstu. Skolotāja dāsni dalījās pieredzē ar jaunajiem kolēģiem, vairākām klasēm bija ļoti sirsnīga, taisnīga un skolēnu izaugsmē ieinteresēta audzinātāja.

Dzīvē piedzīvojusi ne vienu vien grūtu brīdi, viņa vairāk par visu sargājās sagādāt sāpes citiem, skolēniem mācot, ka arī izteikts vārds, tāpat kā izliets ūdens, nav sasmeļams.

Rūta Būmane cilvēkos visaugstāk vērtēja spēju palīdzēt brīžos, kad otram visgrūtāk, mākslu piedot un katrā – arī visbezcerīgākajā situācijā saskatīt savu gaismas stariņu.

Darbā ieliekot visu sirdi un dvēseli, skolotāja pat visbargākajos padomju gados nepārstāja klusībā cerēt, ka Latvija un tās tauta atkal būs brīva, un bija patiesi laimīga, kad to piedzīvoja.

Arī padomju laikā, stāstot par Darvina teoriju, Rūta Būmane prata atrast brīdi, lai pieklusināti īsi, bet pārliecinoši paustu savu pārliecību: “Visu virza kāda brīnumaina, mums neizprotama roka, kas rada harmoniju. Tā nav pielāgotība, bet saskaņa, kur katram atšķirīgajam ir sava vieta. Šis radīšanas process notiek vēl tagad. Visas dabas katastrofas ir mājiens: esiet modri, nepiesārņojiet dabu ar ļaunumu! Ne tik daudz ar kvēpiem, bet – tieši ar ļaunumu.”

Pēc aiziešanas pensijā skolotāja domās bieži kavējās pie saviem audzēkņiem, bijušajiem kolēģiem un skolas

“Tā iet, ka ziedu nesamīt,” raksta skolotājas tuvākais dzejnieks F.Bārda, un tā savu dzīves ceļu gāja arī viņa.

Rūta Būmane bija ne tikai skolotāja ar lielo burtu, bet arī sirdsgudra un ļoti mīļa māmiņa, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa,  kuras ieaudzinātais darba tikums un dvēseles gaisma turpinās dzīvot viņas mīļajos.

Rūpes par savu māju un pagalmu, interese par dzīvi, satikšanās un sarunas ar vistuvākajiem piepildīja Rūtas Būmanes ikdienu.

Laikā, kad skolēni atkal atšķir jaunās mācību grāmatas, atvērusies Mūžības grāmata, kurā nu par vienu bagātu, sirds gaismas piepildītu dzīvesstāstu vairāk…

Saņem labā Zemes māte

Vienu sirmu māmulīti,

Apsedz viņu silti, silti

Savām skuju villainēm.

(L.t.dz.)

Visdziļākā līdzjūtība skolotājas tuviniekiem!

Kolēģi Smiltenes vidusskolā