Īpašā skolas soma

Smiltenes vidusskolas skolēni arī otrajā semestrī ar pateicību pieņēmuši valsts dāvāto iespēju – programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros paplašināt redzesloku, apmeklējot teātra izrādes un iepazīstot klātienē Latvijas kultūras vērtības un dažādos laikos radītas inovācijas.

 Trešo klašu skolēni ar programmas atbalstu Valmieras kultūras centrā apmeklēja bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedumu “Vilkam tāda dvēselīte”. Liels ieguvums bija vienkopus dzirdēt tik daudz izcilu bērnu vokālo ansambļu un grupu (“Mikauši”, “Bezdelīgas”, “Cīrulīši”, “Momo”, “Spurgaliņas”, “Kolibri”, “Lai skan!” u.c.), klausīties komponistu Andra Sējāna un Reiņa Sējāna oriģināldziesmas un instrumentālos jaundarbus, kā arī intermēdijas. Bērnu izdziedātais stāsts par divām atšķirīgām – cilvēku un vilku pasaulēm rosināja pārdomas par savstarpējām attiecībām, radošumu, cilvēcību, ikvienas dzīvas būtnes vēlmi būt pašam (- ai) un vienlaikus sadzirdēt citus. Skolēni izrādē redzēto un piedzīvoto pēc tam pārrunāja mūzikas, vēstures, literatūras un klases audzinātāja stundās.

Kāpēc dēls pazuda?

Vidusskolēni programmas ietvaros devās uz Valmieras Drāmas teātra izrādi “Pazudušais dēls”. Izrāde saņēmusi 2016./2017.gadā balvas trīs kategorijās: “Gada aktieris”, “Gada jaunie skatuves mākslinieki” un “Gada muzikālās partitūras autors”. Režisors Reinis Suhanovs paver iespēju uz R.Blaumaņa lugu paskatīties no pazudušā dēla Krustiņa viedokļa, rosinot pārdomas par to, cik toleranti spējam būt pret citādi domājošajiem, un to kā jaunietis, negūstot tuvāko cilvēku izpratni, zūd sev, dzimtai un sabiedrībai. Pazudušā dēla sāpe nav tikai Krustiņa traģēdija. Tā ir daudz dziļāka… Rūdolfs Blaumanis bija pārliecināts: katrā cilvēkā ielikta sākotne kā labajam, tā ļaunajam. Cik daudz savā ikdienā esam gatavi ieklausīties otrā, necenšoties viņu lauzt un pakļaut savām izvēlēm? Režisora Reiņa Suhanova Krustiņš ir vientuļš, jauns cilvēks, kurš sevi pazaudējis Roplaiņu pasaulē, kurā nekad nav spējis būt ”labs” un “pareizs”.
Izrāde rosināja R.Blaumaņa populāro lugu interpretēt citādāk, nekā to ierasts līdz šim. Redzētais jauniešiem pavēra iespēju radoši izvērtēt minēto literāro darbu. Jaunieši skolas mācību stundās pārrunāja galvenās sižeta līnijas, tēlu savstarpējās attiecības un sabiedrībā aktuālu problēmu atspoguļojumu uz skatuves.

Ir jēga vai Nekas?

Septīto un astoto klašu skolēni Valmieras Drāmas teātrī noskatījās režisora Jāņa Znotiņa izrādi “Nekas”, kurai pamatā dāņu rakstnieces Jannes Telleres stāsts “Nekas”. Stāsta skatuves versija brīžiem šausmināja ar negaidītiem un emocionāli smagiem pavērsieniem. Kā jau tas notiek, kad runājam par pusaudžiem, nežēlību, piedošanu un atbildību.
Skolēnus uzrunāja gan Aigara Apiņa un Paula Iklāva aktiermeistarība, gan Jannes Telleres stāsts par 7.klases zēnu Pjēru Antonu, kurš, pazaudējis dzīves jēgu, nolēma izolēties no apkārtējās pasaules. Klasesbiedros tas sākumā atraisīja līdzjūtību un ciešu apņemšanos pierādīt pretējo: ir dzīvei jēga, ir! Taču pusaudža gados robeža starp būt un nebūt reizēm ir tik trausla, attieksme pret pasaulē notiekošo – pārlieku sakāpināta. Neizjūtot sev nozīmīgo cilvēku atbalstu, nespējot atrast atbildes uz vitāli svarīgākajiem jautājumiem, sastopoties ar nežēlību un vienaldzību, izaicinošais nekas var pārvērsties par lielo Nekas. Izrāde rosināja jauniešus pārdomāt, ko nozīmē būt pieaugušiem? Kurā brīdī impulsīva rīcība var pārvērsties neatgriezeniskā traģēdijā? Kāda ir cilvēka dzīves jēga un viņa vieta sabiedrībā? Kuri lēmumi un izvēles ir neatgriezeniski?
Skolēni atzina, ka izrādē redzētais atšķīries no līdzšinējās teātra izrāžu pieredzes. Viņus uzrunājuši jautājumi par dzīves jēgu un lugā atspoguļotās problēmas aktualitāte. Vairāki jaunieši teica, ka izrādes laikā bijusi sajūta, ka stāsts ir par viņiem…

Par Liepavotu, draudzību un “Staburaga bērniem”

 Kas latviešiem bija Liepavots un Staburags? Kāda būtu mūsu dzīve, ja uz tās skatuves paliktu tikai mēs un pāris vistuvākie cilvēki? Cik daudziem no mums ir tādi draugi, kādi Valda darbā “Staburaga bērni” bija Jancis un Marčs? Kas ir būtiskākais, ap ko patiesībā vajadzētu “griezties mūsu pasaulei”? Smiltenes vidusskolas trešo līdz septīto klašu skolēni atbildes uz šiem jautājumiem meklēja un atrada, Smiltenes pilsētas kultūras centrā noskatoties Valmieras drāmas teātra izrādi “Staburaga bērni”. Skolēni augstu novērtēja aktieru Aigara Apiņa un Jāņa Znotiņa brīnišķīgo saspēli, lugā atspoguļotās vērtības – draudzību, dabas mīlestību, vienkāršību, iejūtību un cilvēcību. Izrādē nebija košu dekorāciju un citu vizuālo efektu. Bērni atzina, ka tas palīdzējis koncentrēties uz izrādes būtību. Vairāki skolēni pirms izrādes izlasījuši Valda stāstu, ko bijis interesanti salīdzināt ar skatuves versiju. Daudzi teica, ka izrādē redzētais rosinājis izlasīt arī grāmatu. Skolēnus uzrunājis aktieru dabiskums un prasme par svarīgiem jautājumiem runāt viegli un ar labestīgu smaidu.

“Labie bērni” Rīgā

Devīto klašu skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Rīgas Mūzikas namu “Daile”, kur noskatījās Valmieras Drāmas teātra izrādi “Labie bērni”. Naomi Iizukas lugas pamatā – atgadījums pēc jauniešu ballītes Amerikā, pēc kura vidusskolnieces Hlojas dzīvē vairs nekas nav kā līdz šim. Viņa pati neko neatceras, bet internetā viens pēc otra sāk parādīties neglaimojoši komentāri, fotogrāfijas un video… Kā sadzīvot ar vienaudžu nodarīto pārestību? Kā sevi pasargāt no vardarbības? Cik tālu var uzticēties par cilvēkiem, kurus uzskati par savējiem? – Viņi visi kādreiz bija labi bērni. Kurā brīdī pusaudzī notiek kas tāds, kad viņš sāk rīkoties pret jebkādām ētikas normām? – Šie jautājumi mūsdienās kļūst aizvien aktuālāki visās citās pasaules valstīs. Skolēni pēc izrādes atzina, ka viņus Valmieras Drāmas teātra izrāde uzrunājusi ar pieteiktās problēmas aktualitāti, izcilo aktierspēli un neizvairīšanos runāt arī par neērtajiem jautājumiem.

Mācību stunda “Sniegbaltītes skolā”

Ar šo izrādi izaugušas nu jau vairākas Latvijas radio klausītāju un teātra mīļu paaudzes. Un tā bija jāredz arī Smiltenes vidusskolas pirmklasniekiem! Vidzemes skolēni ļoti novērtēja arī braucienu uz Kurzemi. Daudzi bērni pirmoreiz bija Liepājas teātrī. Pirmklasnieki ar lielu aizrautību sekoja līdzi, kā meža zvēri Sniegbaltītes vadībā apgūst rēķināšanu, slēpošanu un citas dzīvē noderīgas prasmes. Vai viņiem kopīgiem spēkiem izdosies pārmācīt nerātno sliņķi vilcēnu, kurš domā, ka var iztikt bez skolas? Vai lācēnam Mišam izdosies lauzt mammas greizos priekšstatus, ka īstam lācim nav vajadzības doties uz skolu? Kā būtu, ja lācēna, vilcēna un viņu skolasbiedru vietā būtu mūsu skolēni? Kā jau visas pasakas, arī šī beidzas laimīgi. Vilcēns gūst vērtīgu mācību, lācēns pievienojas pārējiem Meža skolas skolēniem. Visi ir priecīgi, jo mācīties ir jautri un interesanti! Pret režisora Ivara Lūša izrādēm grūti palikt vienaldzīgiem. Smiltenes vidusskolas skolēni šajā ziņā nav izņēmums.

 “80 dienās apkārt Zemeslodei”

Kurš gan negribētu apbraukt apkārt zemeslodei? 19.gs., kad savus romānus rakstīja Žils Verns, to izdarīt 80 dienās varēja tikai zinātniskās fantastikas literatūras varoņi. Taču dažas lietas, neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, palikušas nemainīgas. Lai paveiktu šķietami neiespējamo, jābūt apveltītam ar spēcīgu raksturu, nedrīkst neveiksmēm ļaut apstāties un zaudēt ticību pat tad, kad tavs sapnis un ideja citiem šķiet jocīgs. Šāds cilvēks bija franču rakstnieks Žils Verns. Vien retajam ienāktu prātā, ka viņa fantastiskie ceļojumu apraksti tapuši iztēlē, grozot uz rakstāmgalda globusu. Pats rakstnieks daudz tālāk par savu dzimto Franciju nav bijis. Iedvesmojošs stāsts un arī izrāde. Ne velti tā nominēta 2016./2017.gada Latvijas teātra gada balvai četrās kategorijās: “Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem”, “Gada scenogrāfs”, “Gada video mākslinieks” un “Gada kustību mākslinieks”.
80 dienās apceļojot zemeslodi, ne mazāk svarīga ir komanda. Angļu džentlmeni Fileasu Fogu pavada viņa sulainis Āķis, kurš nepārtraukti pamanās iekulties dažādās nepatikšanās. Īsts džentlmenis nekad nepamet draugu nelaimē… Ceļotāji nonāk apšaudē, pēc tam – apcietinājumā, kopā pārdzīvo viesuļvētru, izglābj no nāves indiešu atraitni un beigās vinnē derības, nenokavējot ne dienu – 80 dienās pasaule tiek apceļota! Pieci aktieri un tik daudz dažādu lomu – arī tas ir atsevišķa stāsta vērts. Netrūka ne humora, ne negaidītu sižeta pavērsienu. Viss notika pa īstam…

Ciemos pie Gulbenes bānīša

Septīto klašu skolēni, kuri nedevās uz teātri, brauca uz Gulbeni, kur iepazinās ar Gulbenes – Alūksnes bānīša vēsturi un Gulbenes depo, kā arī izbaudīja braucienu ar vienīgo Baltijas valstīs regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus. Bērni uzzināja daudz interesantu faktu par vilcieniem. Viņi tagad zina, kas ir dīzeļlokomotīve, drezīna un kāds izskatās Latvijā vienīgais griezulis ar divu platumu sliežu ceļiem. Visi brauciena laikā piedzīvoja dažādus pārsteigumus un ar interesi uzklausīja gida stāstījumu par to, kādu profesiju pārstāvji strādā vilcienu depo un kādi ir viņu ikdienas pienākumi. Vajadzēja izturēt arī nelielus pārbaudījumus. Atjautīgākie palīdzēja izkļūt no situācijas tiem, kuri klusēja…
Ja mācīšanās būtu tik jautra vienmēr, tad skolēni drīz prasītu garākas mācību stundas. Īpašs prieks par tiem skolēniem, kurus projekta ietvaros redzētais un dzirdētais rosināja vasarā izlasīt vairākas vērtīgas grāmatas. Labie darbi vienmēr atmaksājas! Paldies “Latvijas skolas somai”! Noteikti programmas piedāvātās iespējas izmantosim arī turpmāk!

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no skolēnu personiskā arhīva