Izlaidums klasei, kas dzied…

7.jūnijā – savā izlaiduma dienā – 43 Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēni iztēlē uz mirkli atgriezās bērnības zemē, aizceļoja uz piedzīvojumiem bagāto pamatskolas laiku, atcerējās aizraujošos vidusskolas gadus, teica paldies vecākiem un skolotājiem, kuru atbalsts, mīlestība, zināšanas un pieredze iedrošinājusi un palīdzējusi izaudzēt spārnus tālākam lidojumam.
“Šodien jūs esat Smiltenes vidusskolas zvaigznes, kas izdziedājušas visu divpadsmit klašu pantus,“ absolventus uzrunāja skolas direktore Inguna Kondratjeva. “Tagad jau ar smaidu varu atcerēties, kā ik pa laikam nācās teikt: “Kādi jūs esat brīvdomātāji…” Jūsu dziesma bija brīžiem nesavaldāma, bet īsta, tāpēc arī skaista. Tas, ka šodien esat šeit, nozīmē, ka jums viss izdevās. Saņemot izglītības dokumentus, jums sāksies jauna dzīve ar jaunām melodijām. Dažiem tas būs džezs, dažiem – valsis, bet kādam arī kārtīgs roks ar ģitāras solo. Taču vienmēr atcerieties – jūs katrs esat savas dzīves komponists. Pat tad, ja notis kādreiz mazliet “sajaucas”, dziesma joprojām ir skaista… Ticiet tam un lai skan jūsu nākamā melodija, par kuru noteikti pastāstīsiet, tiekoties Karjeras dienās!”

Latvijas Simtgades stipendiāts Reinis Roberts Rācenis

Īpašs prieks un gandarījums par absolventiem, kuri visus šos skolas gadus mērķtiecīgi un neatlaidīgi rūpējās par savu izaugsmi, vienlaikus apliecinot, ka zināšanas iet roku rokā ar vērtībām un darbu! Reinis Roberts Rācenis par izciliem sasniegumiem mācībās un aktīvu sabiedrisko darbu, pilsonisko aktivitāti, iesaistīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā un sporta aktivitātēs, kā arī par ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā saņēma Latvijas Simtgades stipendiju. Viņa nākotnes sapņi saistīti ar medicīnu. “Šobrīd ir gandarījums par to, ka viens dzīves posms noslēdzies, bet tajā pašā laikā lielākie izaicinājumi jau vēl tikai priekšā – tikšana augstskolā, dzīvošana tālu projām no mājām,” pārdomās dalās Reinis. Vasarā viņš nolēmis strādāt, lai vieglāk uzsākt jauno dzīves posmu. No vidusskolas laika Reinim visvairāk atmiņā paliks Aerobikas festivāli, darbošanās skolēnu pašpārvaldē un projekta “Latvijas spēcīgā skola” sacensības”, kurās Smiltenes vidusskolas skolēni un viņu vidū -vienmēr ar izciliem panākumiem – arī Reinis, pagājušajā gadā nopelnīja titulu “Latvijas gada spēcīgā skola”.

Zadiņu ģimenes prēmija – Laumai Ozoliņai

Smiltenes vidusskolas mērķtiecīgākie un talantīgākie absolventi izlaidumā jau no 1993. gada saņēmuši Zadiņu ģimenes prēmiju. Šo dzimtu vēstures grieži no Smiltenes vidusskolas aizveduši tālajos pasaules ceļos, taču sirdī vienmēr palikusi mīlestība uz Smilteni, pateicība savai skolai un vēlme atbalstīt jauniešus, kuru vērtības un ideāli viņus vieno ar Zadiņu dzimtu. Šogad Zadiņu ģimenes prēmiju saņēma Lauma Ozoliņa, par kuras panākumiem dažādos konkursos un mācību priekšmetu olimpiādēs esam rakstījuši vairākkārt. Laumu svinīgajā brīdī sveica biedrības “Zadiņi” pārstāve Veronika Felce, vēlot viņai vienmēr tiekties pēc izcilības, sasniegt izvirzītos mērķus, lai pēc tam varētu baudīt izglītības privilēģijas un palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk.

Šobrīd Lauma jau cītīgi gatavojas nākamajam izaicinājumam – studijām augstskolā. Tuvākajā laikā viņa plāno pārcelties uz Rīgu, meklēt darbu, lai līdz mācību gada sākumam jau būtu iejutusies jaunajā vidē un varētu pilnībā nodoties studijām. Laiks rādīs, vai viņas nākotne būs saistīta ar tiesību zinātni vai medicīnas inženieriju un fiziku, taču Lauma visu vidusskolas laiku ļoti mērķtiecīgi strādājusi, lai iegūtās zināšanas ļautu piepildīt visu iecerēto.

Laumas dzimtā puse ir Ape, taču trīs Smiltenes vidusskolā pavadītajos gados viņai ļoti mīļa kļuvusi arī Smiltene. No vidusskolas laika Laumai visspilgtāk atmiņā paliks sirsnīgie skolasbiedri, dzīve kopmītnēs, kur par garlaicību nevar žēloties ne mirkli, kā arī – skolas Aerobikas festivāli un piedalīšanās erudīcijas spēlē “Prāta piespēles”. Lauma nav izlaidusi gandrīz nevienu spēli, šogad viņa kopā ar komandas biedriem izcīnīja pirmo vietu sezonas 10. – 12. klašu kopvērtējumā. Jauniete ar labiem panākumiem pārstāvējusi skolu dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Ar savu skaisto latviešu valodu, zināšanām, prasmi argumentēt un paust viedokli viņa šogad nopelnīja specializētā nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” balvu Satversmes tiesas rīkotajā skolēnu radošo darbu konkursā “Valsts valoda – Latvijas kopējā vērtība”. Lauma ir ļoti pateicīga Zadiņu ģimenei par piešķirto prēmiju – tā būs labs atbalsts, sākot studijas Rīgā. Ja vien dzīvē būs tāda iespēja, arī viņa kādreiz labprāt atbalstītu savas dzimtās puses talantīgos skolēnus. “Apziņa, ka tavu darbu novērtē un pamana, ļoti motivē censties vēl vairāk,” atzīst Lauma.

“Viņi visi vienmēr būs manējie!”
12.klases audzinātājai Aigai Sorokinai šī ir pirmā audzināmā vidusskolas klase. “No sirds priecājos redzēt, ka viņi visi izauguši par personībām – katrs ar savu skatījumu uz pasauli, dzīves izpratni, prioritātēm, katrs ar savu “odziņu”. Taču visvairāk lepojos ar to, ka viņi ir ne vien ļoti talantīgi, inteliģenti, bet arī labsirdīgi un toleranti. Viņos nav augstprātības un aizspriedumu pret citādo,” stāsta Aiga Sorokina. “Lai kā arī kuro reizi katram no viņiem ietu, viņi pratuši nosargāt bērnišķo spēju priecāties, tvert visu viegli, ar humoru, bez lieka smaguma, nesaspringstot par lietām, par kurām nav vērts saspringt. Šī prasme viņiem noderēs gan ģimenes dzīvē, gan karjeras ceļā.”
Klases audzinātāja saviem jauniešiem novēl, lai arī tad, kad visi satiksies pēc 10, 20 vai 30 gadiem, viņi spēj priecāties viens par otra jokiem un iespēju būt kopā. “Lai skan dziesmas, kas skanējušas visos mūsu klases vakaros un ekskursijās! Jo šī ir klase, kas dzied,” savus divpadsmitos raksturo Aiga Sorokina. “Arī izlaidumā skanēja dziesmas, ko viņi dziedāja visos mūsu kopīgajos pasākumos. Vienmēr atcerēšos, kā mani jaunieši ar savu skanīgo un lepno “Vella kalpu dziesmu” soļoja pa Stokholmas ielām, daudziem liekot sajūsmā atskatīties. Mani divpadsmitie ir lepni par to, ka ir latvieši, ar stingru mugurkaulu, kas, līdzīgi tiem, kuriem veltīta minētā dziesma, negriezīs ceļu ne svešiem grāfiem, ne baroniem. Jā, viņi ir bijuši arī mani skolotāji, mācot pacietību un savaldību. Bet no sirds priecājos par šo mūsu pavadīto laiku, sūtu viņiem visiem savas vislabākās domas, vēlot veiksmi un izdošanos. Viņiem manā sirdī vienmēr būs īpaša vieta…”

7 jauniešiem – Smiltenes novada pašvaldības naudas balvas

Par augstiem mācību sasniegumiem, sabiedrisko aktivitāti, piedalīšanos dažādos projektos, konkursos un olimpiādēs Smiltenes novada pašvaldības naudas balvu (pamats – 2022.gada 30. novembra Smiltenes novada pašvaldības konkursa nolikums nr. 44/22 “Par Smiltenes novada vispārizglītojošo izglītības iestāžu 12. klašu absolventu mācību darba rezultātiem”) saņēma: Lauma Ozoliņa, Reinis Roberts Rācenis, Dāvis Grabovskis, Arta Korobova, Dāniels Krumholcs, Simona Sarkangalve un Jānis Vahers.

Absolventus Smiltenes novada pašvaldības vārdā sveica izpilddirektors Andris Lapiņš, vēlot viņiem būt drosmīgiem, strādīgiem, mērķtiecīgiem, doties tālāk, lai krātu pieredzi un zināšanas, bet tajā pašā laikā, vienmēr atcerēties savu skolu, pilsētu un novadu. ”Stipras saknes dod spēku augt un palīdz pārlaist skarbākus vējus… Kad būsiet uzkrājuši pieredzi un plānosiet ģimenes, apsveriet iespēju atgriezties Smiltenē vai Smiltenes novadā! Lai jums izdevies tālākais ceļš!”

Visi pašvaldības naudas balvas saņēmēji pēc vidusskolas plāno studēt augstskolā un šī stipendija viņiem lieti noderēs dzīves jaunā posma sākumam.

Simona vēlas saistīt nākotni ar ķīmiju un visus vidusskolas gadus mērķtiecīgi strādājusi, lai šo sapni piepildītu. Gan, izvēloties mācību priekšmetus, kas apgūti augstākajā līmenī, gan ar labiem panākumiem piedaloties  dažādos konkursos un Latvijas skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferencē.

“Šobrīd ir mazliet skumji, no vienas puses – gribētos vēl 13. klasi, bet tajā pašā laikā – domas aizvien biežāk jau kavējas pie jaunajiem izaicinājumiem,” atzīst Simona. No vidusskolas gadiem viņai visvairāk atmiņā paliks skaistās klases ekskursijas ar kopīgo dziedāšanu un draudzīgie klasesbiedri.

Dāvis rudenī lidos uz Vāciju, kur studēs starptautiskās attiecības. Pēc izlaiduma, atskatoties uz 12 skolas gadiem, viņam grūti nosaukt kādus spilgtākos brīžus. “To bijis tik daudz – trīs Smiltenes skolu apvienošana vienā, lielie pārbūves darbi, ieiešana jaunajās telpās, dažādi pasākumi,” atzīst Dāvis. “Studijas augstskolā sāksies oktobrī. Protams, tā būs pavisam cita vide un valsts, taču vēlos izmēģināt ko jaunu. Manas intereses un piedalīšanās dažādos skolas projektos soli pa solim aizveda tieši pie šīs izvēles. Ja studiju laikā saņemšu stipendiju, pēc augstskolas noteikti zināmu laiku vajadzēs strādāt Vācijā. Taču ļoti ceru ka reiz atgriezīšos Latvijā ne tikai, lai šeit pavadītu brīvdienas, bet arī, lai ar savām zināšanām un pieredzi sniegtu ieguldījumu Latvijas izaugsmē.”

Artas pirmā skola ir Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola, taču trīs vidusskolas gados, aktīvi darbojoties skolēnu pašpārvaldē, dziedot korī “Lido”, izveidojusies stipra piederības sajūta arī Smiltenes vidusskolai. “Neliekuļojot varu teikt, ka katra kopā ar klasesbiedriem pavadītā diena bija īpaša. Mūsu klase bija ļoti saliedēta un draudzīga.” Jau trešo gadu būtisku Artas ikdienas daļu aizņem brīvprātīgais darbs. Viņa bijusi brīvprātīgā Rimi Rīgas maratonā, Pasaules čempionātā skriešanā, bērnu vasaras nometnēs. “Brīvprātīgais darbs palīdzējis iegūt ļoti vērtīgu, daudzveidīgu pieredzi, kas noteikti noderēs arī vēlāk,” atzīst Arta. Viņa nākotni plāno saistīt ar medicīnu. Bet viens no skaistākajiem šīs vasaras notikumiem Artai būs piedalīšanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kopā ar Smiltenes vidusskolas jauniešu jaukto kori “Lido”.

“Paldies mūsu brīnišķīgajai klases audzinātājai Aigai Sorokinai par skaistajām klases ekskursijām,” atceroties skaistākos brīžus vidusskolā, saka Dāniels. “Ļoti īpašs bija arī mūsu Žetonu vakars un izlaidums. Visi bijām sajūsmā par Alises Lūses sacerēto un izpildīto repa solo par mūsu vidusskolas laiku.

Atvadoties no skolas, gribu pateikt arī vissirsnīgāko paldies skolotājiem, kuri ar mums ne vien dalījās pieredzē un zināšanās, bet atbalstīja.” Dānielam ir plašs interešu loks un līdz ar to arī vairāki nākotnes sapņi. Varbūt viņš kādreiz būs aktieris, varbūt – labs psihologs vai žurnālists. Vēl ir mazliet laiks, lai padomātu… Jaunietis ir apņēmības pilns sasniegt iecerēto. Arī visiem saviem klasesbiedriem viņš novēl: “Pat ja kaut kas neizdodas tā, kā plānots, tas nav iemesls, lai sevi uzskatītu par neveiksminieku. Vienkārši jāiet tālāk. Varbūt īstā virsotne sasniedzama, ejot pa citu ceļu?”

Jānis nākotni plāno saistīt ar finanšu jomu. Jūnijā un augustā viņš, līdzīgi vairākiem citiem klasesbiedriem, strādās, lai vieglāk sākt dzīves jauno posmu Rīgā. Pirms Līgo svētkiem viņš kopā ar pūtēju orķestri “Smiltene” Strenču estrādē spēlēs izrādē “Skroderdienas Silmačos”. Jūlijā Jānis kopā ar deju kolektīva “Buku studija” jauniešiem un skolas kori “Lido” dosies uz dziesmu un deju svētkiem. Nu trešo gadu neatņemama jaunieša ikdienas daļa ir treniņi svaru zālē. Uz galda gaida grāmatas, kuras vasarā gribētos izlasīt.  Jāņa vadmotīvs, ko viņš ierakstīja arī klases albumā, – “Sapņi sākas tur, kur beidzas komforta zona.”

Diplomi par ieguldījumu zinātniskās pētniecības darbā

11 absolventi izlaidumā saņēma diplomus par ieguldīto darbu, ar labiem panākumiem pārstāvot skolu Zemgales un Vidzemes reģionu skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konferencē. Paldies Simonai Sarkangalvei un Elvim Leimanim par iegūto I pakāpi dabaszinātņu nozarē, Esterei Ancei Stīpniecei, Artai Gailītei, Laumai Ozoliņai, Dāvim Grabovskim un Arnim Grūbem par iegūto II pakāpi sociālo zinātņu nozarē, Jānim Vaheram un Adrianam Krauklim par iegūto III pakāpi dabaszinātņu nozarē, Dinijai Anetei Petrovskai un Karlīnai Āboliņai par iegūto III pakāpi sociālo zinātņu nozarē!

Absolventi jau tagad gaida klases salidojumus. Kāds neredzams pavediens viņus vienmēr saistīs ar šo vietu un cilvēkiem, ar kuriem kopā piedzīvotas pirmās uzvaras un arī apgūts, kā tikt pāri brīžiem, kad viss nenotiek tā, kā gribētos. Bet viņu ceļojums katram uz savu Laimīgo zemi – tas jau būs cits stāsts…

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Jānis Ūdris