Izlaušanās spēle “Blēņas un pasakas”

Smiltenes vidusskolas bibliotēkā šoruden notika “izlaušanās” no trim Imanta Ziedoņa pasakām. Oriģinālo spēli “Blēņas un pasakas” piekto un sesto klašu skolēniem vadīja Ziedoņa klases nodarbību vadītāja Sallija Kļavkalne.

 Pēc sarunām par rakstnieku Imantu Ziedoni, viņa daiļradi, muzeju, fondu “Viegli” un Ziedoņa klasi, bērni ķērās pie trim radošumu rosinošām lādēm un piedzīvojums ar secīgi veicamiem uzdevumiem varēja sākties.

“Šī spēle tapa 2020. gadā,” stāsta Sallija Kļavkalne. “Sākumā Rīgā izveidojām Imanta Ziedoņa pasakās balstītas izlaušanās istabas. Bet bērniem no attālākiem reģioniem ne vienmēr viegli atbraukt uz Rīgu, tāpēc izdomājām šo spēli kā risinājumu, ar kuru varam aizbraukt ciemos pie viņiem. Arī pagājušajā gadā, kad visur dēļ Covid-  19 bija pulcēšanās ierobežojumi, šis formāts neliedza izglītības iestādēs iekļūt vienam cilvēkam “no ārpasaules”.”

Spēle sasaucas ar Ziedoņa klases mērķi un aicinājumu – rosināt skolēnu lasītprasmi un interesi par kultūru. “Neesam sev izvirzījuši uzdevumu vienā nodarbībā izstāstīt visu, ko zinām par Imantu Ziedoni,” saka Sallija Kļavkalne. “Bet priecājamies, ja skolēni pēc spēles grib izlasīt arī pasaku, no kuras viņi “izlauzušies”. Svarīgākais, lai bērniem un jauniešiem pēc šīs tikšanās kaut kas no piedzīvotā paliek atmiņā.”

Izlaušanās spēle bija nopietns izaicinājums arī komandai, kas to veidoja. “Spēle tapa pusgadu. Uzdevumu autors – izlaušanās istabu veidotājs Kristaps Auzāns. Savstarpēji saistītie uzdevumi attīsta caurviju prasmes – radošumu, sadarbību, līdzdalību un lasītprasmi, īpaši akcentējot sadarbību, prasmi izmantot katra dalībnieka stiprās puses,” stāsta Sallija Kļavkalne.

Skolēnus spēles gaitā sadalīja trīs komandās, taču tās nebija savstarpēji konkurējošas grupas. Vērā tika ņemts laiks, kurā ar dotajiem uzdevumiem tika galā visi konkrētās klases skolēni, apzinoties, ka spēks ir sadarbībā.

Ko par pasākumu saka paši skolēni?

“Bija diezgan grūti, bet interesanti,” atzīst Hugo. “Manai komandai vajadzēja “izlauzties” no “Pasakas, kurā dzen un piedzen”. Lielākā aizķeršanās iznāca ar uzdevumu, kura atrisinājums izrādījās jāmeklē uz kastes, bet mēs domājām, ka viss tik vienkārši nevar būt, izvēlējāmies citu, sarežģītāku risinājumu un līdz ar to veltīgi zaudējām daudz laika.” \

“Mūsu komanda “izlauzās” no pasakas “Putekļa briesmīgie piedzīvojumiem,” stāsta Nikola. “Visgrūtāk gāja ar slepeno kodu, ko izvēlējāmies minēt. Beigās jau laimējās, bet labi apzināmies, ka tā bija veiksme. Uzdevumi nebija viegli… Mājās noteikti izlasīšu arī pasaku. Tagad to darīt būs interesantāk.”

Kā veicās “Uz pasakas” komandai? “Sākumā viegli, bet beigās uzdevumi palika grūtāki,” atzīst Edvards.  “Īpaši labirints, kurā īsti nesapratām, kas jādara. Lai izlauztos, vajadzēja nopietni iedziļināties katrā uzdevumā, vienam to visu izdarīt būtu grūti. Šajā spēlē ļoti svarīga ir komanda. Taču kopumā bija jautri. Labprāt piedalītos līdzīgā pasākumā vēlreiz un mājās noteikti izlasīšu arī pasaku, no kuras izlauzāmies.”

Par brīžiem, kuros spēles gaitā piedzīvots lielākais gandarījums, aptaujātie bērni bija vienisprātis – kad izdevās atvērt lādi un atrisināt visus piecus uzdevumus.

Pasākums notika ar kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu.

Baiba Vahere