12.klašu skolēni sveic skolotājus

Daudziem no mums ir Skolotāji, kuri paliks atmiņā uz mūžu – viņu personība iedvesmoja sasniegt lielus mērķus, palīdzēja noticēt sev un rosināja nekad nepadoties… Oktobrī, kad svinam Skolotāju dienu un vairāk nekā ikdienā domājam par skolotāja profesiju, ir tik jauki pakavēties atmiņās, kas sildīs vēl ilgi…
Jau agri, agri no rīta, lai paspētu apsveikt arī pirmsskolas skolotājas, 12.klašu jaunieši pulcējās skolas vestibilā… Skanēja dziesmas, jaunieši dāvināja skolotājiem simboliskas dāvaniņas…
Mazliet vēlāk sekoja teatrāli muzikāls apsveikums skolotājiem, kuru ikdiena paiet skolas ēkās Dakteru un Dārza ielās. Savukārt muzikālu paldies sirsnīgajiem skolēniem bija sarūpējusi skolotāja Inga Deigele.
12.klašu skolēni skolotājiem deva iespēju dažas mācību stundas mazliet atpūsties, pavadot laiku sirsnīgās sarunās ar kolēģiem. Šajā laikā mācību darbu vadīja vidusskolēni. Spriežot pēc priecīgajām bērnu sejām fotogrāfijās, viss izdevās lieliski! Vairākās klasēs tapa skaisti un sirsnīgi apsveikumi audzinātājām.
Jaunie skolotāji pēc pirmās “darba pieredzes” atzina – būt skolotājam nav joka lieta! Viņiem pašiem vistuvākie ir skolotāji, kuri ir sirsnīgi, asprātīgi, interesanti sarunu biedri, radoši, atsaucīgi, pretimnākoši un, kad vajag, prot būt arī stingri.
Skolas prezidents Kārlis Rozītis iejutās 4. c klases jaunā skolotāja lomā. Šīs klases audzinātāja Maija Cinkus ir arī Kārļa pirmā skolotāja, kura viņu atceras kā aktīvu puisi, personību jau no mazām dienām…
Savukārt Kārlim no pirmajiem skolas gadiem visvairāk paliks atmiņā makulatūras vākšanas akcijas. “Pirmajā skolas dienā atnācu nobijies, bet skolotāja bija ļoti atsaucīga un mīļa, uzdāvināja katram ābolu un cepurīti ar uzrakstu pirmklasnieks,” smaida Smiltenes vidusskolas jaunais prezidents.
Kārļa klasesbiedrene Elīza Āboltiņa skolā kā mājās jūtas jau no mazām dienām. “Mamma ir pirmsskolas skolotāja, tāpēc pa šejieni dzīvojos jau no trīs gadu vecuma.”
Šie mirkļi, kad satiekoties brīžiem acīs sariesās aizkustinājuma asaras kā skolotājiem, tā skolēniem, bija tik patiesi un skaisti! Laikā, kad dienas paliek aizvien īsākas un laukā – drēgnāks – sildīsimies cits cita mīlestībā un sirds siltumā!

Baiba Vahere