No auklītes par skolotāja palīgu. Kas mainījies?

Esam pieraduši pirmsskolas skolotājas uzrunāt par audzinātājām un skolotāju palīdzes par auklītēm. Tas nāk mantojumā no senākiem laikiem. Profesijas nosaukums nav mainījis izpratni par darba specifiku, tomēr šobrīd tieši skolotāju palīgu darba pienākumi nedaudz mainījušies. Par to stāsta pieredzes bagāta “auklīte” Gita Eglīte:

“Par auklīti strādāju jau aptuveni 25 gadus gan Latvijā, gan Īrijā. Kad sāku strādāt, auklītes pienākumi bija uzturēt tīrību un kārtību, sekot līdzi bērnu vajadzībām.

Ar katru gadu pienākumi aug. Tagad, papildus savu darba pienākumu veikšanai, aktīvi iesaistos arī audzināšanas darbos un palīdzu skolotājām nodarbībās. Iesaistos arī pasākumu radīšanā un noritē.  Kopš ēdināšana notiek grupiņās, pienākumu ir daudz vairāk, jo ir jāpaspēj uzturēt tīrība un kārtība visās telpās, vienlaikus palīdzot nodarbībās.

Salīdzinot bērnus, kādi tie bija kādreiz, kad tie bija pieticīgāki, pakļāvīgāki, apzinīgāki un bezrūpīgāki, tad tagad tie ir grūtāk savaldāmi, aktīvāki, tik ļoti vairs nevēlas iesaistīties mācību procesā un kārtības uzturēšanā. Bērni nav tik patstāvīgi, nepieciešams vairāk palīdzēt gan ikdienas iemaņās, gan mācību procesā.

Šobrīd arī vecāku prasības ir augstākas, attieksme un komunikācija ir atturīgāka, salīdzinot, kāda tā bija agrāk.”

Mūsu pirmsskolas grupiņās vēl bez Gitas strādā piecas mīļas un darbīgas skolotāju palīdzes – Sarmīte, Sintija. Kristīne, Amanda un Ineta. Viņas iejūtīgi rūpējas par bērnu labsajūtu un veiksmīgu rotaļnodarbību norisi visas dienas garumā.

Teksts: Vita Leite