Piepogāti Smiltenes vidusskolai

Laukā vēl vietām sniegs, bet dabā viss nepārprotami vēsta par pavasara tuvošanos. 8.martā Smiltenes vidusskolas 9.klašu skolēni saņēma savas skolas simbolisko piederības apliecinājumu – pogas ar latvju spēka zīmēm. Tās kopā ar skolotāju laba vēlējumiem viņus iedrošinās trauksmainajā eksāmenu laikā un lielo izvēļu  krustcelēs, kā arī – vienmēr atgādinās par daudz skaistām atmiņām bagāto zināšanu kuģi, kas palīdzējis izbraukt plašajā dzīves jūrā…

Šie skolēni, tāpat kā tie, kas Smiltenes vidusskolu absolvējuši iepriekšējos gados un arī tie, kuri vēl tikai mācās pirmajās klasēs, veido skolas dvēseli.
Devīto klašu skolēniem viņu īpašos skolas stāstus atcerēties palīdzēja 1.a klases skolniece Annija Pilsnibure un 3.b klases skolnieks Jēkabs Nulle. Annija ir māsiņa 9.b klases skolniecei Ancei Natai Pilsniburei, bet Jēkabs – brālis 9.b klases skolniekam Nilam  Nullem.
Pogu balles atslēgas vārdi bija – vienoti, ģimeniski un latviski.
Jaunieši teica paldies skolotājiem, kuriem vienmēr būs atvēlēta īpaša vieta viņu sirdī. Par to, ka bija blakus, iedvesmoja neapstāties pie sasniegtā, atbalstīja un nesavtīgi dalījās zināšanās.
Priecīgi un lepni jauniešu priekšnesumos raudzījās Pogu balles īpašie viesi – vecāki un vecvecāki. Brīdis, kad tev pasaka paldies par uzticību, sapratni un smaidu, kas pasargājis no vēja, par glāstiem, kas dziedinājuši un labajiem vārdiem, kas dvēselei dāvāja spārnus, vienmēr ir aizkustinošs un īpašs.

Simbols labajiem darbiem

“Visskaistāk pogu un to, kā tā atrod vietu, kur vislabāk iederas, “Pasakā par pogu” aprakstījis Imants Ziedonis,” klātesošos uzrunāja skolas direktore Ilze Vergina. “Vārds “poga” izmantots daudzos un dažādos frazeoloģismos un salīdzinājumos. Smiltenes vidusskolas poga ir simboliska piederības zīme ne vien skolai, bet arī pateicība ģimenei, bez kuras atbalsta, vecmāmiņas mīļi teiktā: “Aizpogā pogas, citādi saaukstēsies,” šie skolēni netiktu līdz skolas pogai. Tāpat kā bez skolotāju un klašu audzinātāju klātbūtnes brīžos, kad šķiet: pogas viena pēc otras trūkst laukā vai gluži pretēji – kad kopā jāpriecājas un jāiedvesmo skolēni attīstīt viņu talantus vēl vairāk…
Dāvinot Smiltenes vidusskolas pogu, vēlu, lai tā kļūst par simbolu šo jauniešu labajiem darbiem.  Poga ir tik vienkārša, bet tā nevainojami veic savu uzdevumu – saturēt un savienot. Gluži tāpat kā cilvēki, vienojoties kādam kopīgam mērķim, var ar vienkāršiem līdzekļiem panākt būtiskas izmaiņas. Pasniedzot cits citam roku, mēs iegūstam paši. Visa pamatā ir spēja sadarboties vienam ar otru. Kaut vai pieturot grāmatu kaudzīti, kamēr kāds sapogā pogas. Ceļā uz šo pasākumus skolēni vēl labāk iepazina sevi, klases un skolas biedrus, kā arī – atklāja savus talantus. Skaistie un emocionāli piesātinātie priekšnesumi apliecināja viņu mīlestību pret mūsu skolu.”

“Viņi man ir kā liela ģimene!”

“Šo klasi atcerēšos kā ļoti patstāvīgu, apzinīgu un atbalstošu. Novēlu savējiem izturību, gribasspēku, veiksmi un izdošanos arī turpmāk,” saka 9.a klases audzinātāja Anda Mežinska.
9.b un 9.c klases audzinātājai Ilvai Dūmiņai šīs ir pirmās audzināmās klases. “Viņi man ir kā liela ģimene.”
Tie mirkļi, kurus visi draudzīgi un priecīgi, bez strīdiem un domstarpībām pavadījuši kopā, ir skolotājas laimīgākie brīži un atmiņu pērles, kas sildīs vēl ilgi.
Ilva Dūmiņa pie divām audzināmajām klasēm tikusi pateicoties tam, ka kolēģes devušās dekrēta atvaļinājumā un viņai tajā brīdī nav bijusi tik liela slodze, kā citiem kolēģiem. Kā šajā trauksmainajā pārmaiņu laikā atrast ceļu uz skolēna sirdi? “Visu darīju no sirds,” atzīst Ilva Dūmiņa un neslēpj, ka ļoti daudz laika pavadījusi individuālās sarunās par dzīvi, atbildību pret sevi, skolu, ģimeni un vienam pret otru. “Mums visiem dzīvot būtu daudz vieglāk, ja ikviens saprastu, ka katrs pateiktais vārds nepaliek bez sekām. Viss lielais mehānisms sastāv no daudziem maziem zobratiņiem, un kopīgos mērķus varam sasniegt tikai tad, ja katrs no tiem darbojas…
Mēs šovakar meklējām un atradām atmiņu pērles, bet senās gudrību grāmatās minēts, ka pērles ir ceļā sastaptie cilvēki. Īpaši, neatkārtojami, jo mūsējie…”
Ilva Dūmiņa kopā ar skolotāju Ivetu Krūmiņu ir arī pasākuma scenārija autore. Pogu ballē muzicēja Smiltenes vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis “Forward”.

Piepogāti, lai neizklīst…

Imanta Ziedoņa “Pasaka par pogu” beidzas ar to, ka “visi bija skaisti aizpogāti. Arī debess bija aizpogāta: dienā ar Saules pogu un naktī ar Mēness pogu. Un runāja, ka tur tās debesīs tālumā mirdzošās arī esot pogas, un tās saturot visus milzīgos tālumus, lai neizklīst.
“No vienas puses, visi jau grib būt brīvi un svabadi,” teica Diegs. ”Bet no otras puses, nekādi laimīgie viņi nav, jo nekur un nevienam nepieder.”
Smiltenes vidusskolas 9.klašu skolēni zina – arī tad, kad katrs no viņiem aizies savā lielajā dzīvē, skola paliks un vienmēr viņus gaidīs kā plūstoša zināšanu, domu un jūtu upe, kuras dzīlēs kā pērle slēpjas pilsētas sirds…
Mīloša, atvērta mazajiem un lielajiem. Brīžos, kad tai piepogātie pievērs acis, viņi, ieklausoties sevī, atcerēsies Smiltenes vidusskolu un tās skolotājus, kuri pacietīgi gaidīja, lai palīdzētu sakārtot zvaigznes Piena Ceļā. Lai viņu mīļie pustumsā nenomaldās… “Tās mirdzēs kā spožas pogas debesu mētelī. Un skolas absolventi vienmēr varēs tajās pavērties, lai kādu piepogātu savai dzīvei…”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Agnis Melderis