Rūdolfs Briedis uzaicināts uz informātikas (programmēšanas) valsts 36. olimpiādes 3. kārtu

Smiltenes vidusskolas 12.klases skolnieks Rūdolfs Briedis ir viens no zinošākajiem skolēniem, kurš uzaicināts uz informātikas (programmēšanas) valsts 36. olimpiādes 3. kārtu pārstāvēt skolu Latvijas mērogā. No sirds lepojamies ar Rūdolfa panākumiem – viņa paveiktais ir ļoti liels sasniegums, ņemot vērā to, ka Latvijā nav daudz skolu, kas izvēlējušās padziļināti mācīt informātiku. Rūdolfs padziļināto informātikas kursu apgūst pie skolotāja Mārtiņa Bērziņa, taču puisis saka vissirsnīgāko paldies arī iepriekšējam informātikas skolotājam Andrejam Miķim, kurš ar viņu dalījies savā bagātajā pieredzē un zināšanās, mācoties 10. un 11.klasē.

Informātikas (programmēšanas) olimpiādes mērķis – rosināt skolēnos papildu interesi par programmēšanu, efektīvu algoritmu izstrādi un to programmēšanu ar datora palīdzību, kā arī – atlasīt Latvijas valsts vienības dalībniekus starptautiskajām programmēšanas sacensībām: Baltijas informātikas olimpiādei, Vispasaules informātikas olimpiādei un Eiropas jauniešu informātikas olimpiādei.

Novada olimpiādi organizē un vada Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Valsts olimpiādes organizēšanā papildu jau minētajiem piedalās arī Bauskas novada pašvaldība un Bauskas Valsts ģimnāzija.

Viss fokusējās uz algoritmu optimizāciju

Novada kārtai Rūdolfs Briedis sagatavojies galvenokārt pašmācības ceļā. Skolotājs Mārtiņš Bērziņš, kurš viņam sūtīja uzdevumus, augstu novērtē jaunieša patstāvību un mērķtiecību.

“Olimpiāde no ikdienas stundām atšķīrās galvenokārt ar to, ka tajā viss fokusējās uz algoritmu optimizāciju,” stāsta skolotājs Mārtiņš Bērziņš. “Bija ļoti būtiski, cik ātri algoritms spēj izskaitļot doto uzdevumu. Mācību stundās tas nav pats svarīgākais. Tad lielākais izaicinājums ir vizuāli paturēt prātā datu plūsmu. Tiklīdz pa vidu gadās kāda kļūda (pat tad, ja kāds vārds vienreiz uzrakstīts ar mazo, otrreiz – ar lielo sākuma burtu, sistēma to diagnosticē kā kļūdu un jaunietis līdz rezultātam netiek). Vispirms jāatrod kļūda, jāizveido no jauna savienojums, lai dati var plūst tālāk.”

Domubiedri un nākamie kolēģi

Skolotājam Bērziņam interneta tehnoloģijas un programmēšana ir sirdslieta. Jauniešus, kuri izvēlējušies programmēšanu apgūt padziļināti, skolotājs uztver kā domubiedrus un nākamos kolēģus. Rūdolfs Briedis pilnīgi noteikti ir viens no viņiem, par ko skolotājam, protams, ļoti liels gandarījums. Tāpat kā par to, ka puisis no Ziemeļvidzemes varēs mēroties zināšanās ar skolēniem no valsts ģimnāzijām un citām prestižām skolām. Taču līdz pavasarim vēl daudz darāmā arī mācību stundās.

“Tas, kas pavasarī tiek gaidīts no jauniešiem, kuri padziļināti apgūst programmēšanu, nav maz – viņiem jāprot uzprogrammēt pilnu WEB aplikāciju, – tas nozīmē izveidot  skatu pārlūka pusē, servera pusi un datu bāzi,” stāsta skolotājs Bērziņš.

”Man gandarījumu dod tas brīdis, kad jauniešiem izdodas “saslēgt” visas lietas kopā un viņi ierauga, ka sistēma strādā. Tas ir radīšanas prieks!”

Sākums – videospēles

Rūdolfs Briedis domā, ka arī viņa nākotnes profesija būs saistīta ar programmēšanu un IT tehnoloģijām. “Par šīm lietām interesējos jau no 14 gadu vecuma,” stāsta Rūdolfs. “Brīvajā laikā patika spēlēt videospēles. Līdz vienā brīdī izdomāju, ka būtu interesanti kādu spēli izdomāt arī pašam. Programmēšanas pamatus apguvu pašmācības ceļā, sekojot līdzi pamācībām internetā. Bet izveidot spēli, kas pašam patika, tā arī toreiz neizdevās. Patiesībā tas nemaz tik vienkārši nav.”

Brīvajā laikā Rūdolfs apmeklē trenažieru zāli, velta laiku pašizaugsmei. Bet šobrīd viņa, tāpat kā citu klasesbiedru, uzmanības centrā ir gatavošanās Aerobikas festivālam, kas notiks jau rīt. “Esam jauka klase, tikai žēl, ka pirmais vidusskolas gads pagāja pandēmijas zīmē. Vairākus klasesbiedrus tā pa īstam iepazinu tikai 11. klasē. Tāpēc vēl jo vairāk gribas šos pēdējos mēnešus iesaistīties skolas pasākumos un izbaudīt šo laiku kopā ar klasesbiedriem.”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva