Sadarbības stunda par naudu kā valsts identitātes un patstāvības simbolu
- Autors: Dace Ciekure
- Sadaļa: 1.-4.klases, Jaunumi, Kompetenču pieeja mācību saturā, Metodiskais darbs
Otrdienas, 20. novembra rīts 4.a klases skolēniem iesākās neierasti. Sociālo zinību stunda notika datorklasē. To vadīja audzinātāja Sintija Grišjāne un datorskolotāja Vita Leite. Sadarbība sākumsskolas klašu skolotāju starpā ir bieži novērota parādība, tomēr tas, ka vienu stundu vada vairāki pedagogi, gan ir jaunums. Stundu vēroja ciemiņi – skolotājas Valija Rupaine un Inese Raiskuma.
Stundas tēma: nauda – valsts identitātes un patstāvības simbols. Šī bija pirmā no vairāku stundu cikla. Stunda iesākās ar tās mērķa un sasniedzamo rezultātu noskaidrošanas. Bērni bija gatavojušies mājās – sameklējuši un noskaidrojuši, kādas naudas zīmes ir viņu ģimenes krājumos. Tās nevarēja būt šobrīd Latvijā lietotā nauda. Grupu darba laikā pārējie skolēni uzzināja, kā sauc katru naudas zīmi vai monētu un no kuras valsts tā ir.
Nākošajā uzdevumā bērniem bija jāsaprot, ko viņi jau zina par naudu Latvijā un ko viņi vēl vēlētos uzzināt. Kad neskaidrais jautājums bija nodefinēts, sākās atbildes meklējumi internetā meklētājprogrammā pēc atslēgvārda. Nosaukt šo konkrēto vārdu nemaz nav tik vienkārši, tādēļ atrastais ne vienmēr bija noderīgs. Meklēšanas procesā bija jāsaskaras ar vairākiem šobrīd neskaidriem jēdzieniem. To nozīme tiks noskaidrota nākošajā stundā.
Sekoja pedagogu sagatavota PowerPoint prezentācija un stāstījums par naudas vēsturi Latvijā kopš bartera (preču apmaiņas) laikiem. Dažam skolēnam šī informācija palīdzēja atbildēt uz savu izvirzīto mērķa jautājumu uzzināt vairāk par šiliņiem vai rubļiem.
Stundas noslēgumā katram bija jāatbild sev pašam – ko es šodien jaunu uzzināju? Pēc stundas šo pašu jautājumu sev uzdeva arī skolotājas pārrunās par darīto vai redzēto. Viens no secinājumiem – lai gan gatavošanās šādai stundai prasa daudz laika un darba, rezultāts iepriecina gan skolēnus, gan pedagogus. Domājam, ka šī bija pirmā, bet ne pēdējā kopīgi gatavotā un vadītā stunda.
Vita Leite, Sintija Grišjāne