Skolēni iejūtas mežkopju lomā un pēta kokus pilsētā

Smiltenes vidusskolas 9. b klases skolēni 12. maijā kopā ar bioloģijas skolotāju Ingu Zariņu devās lūkoties, kā izskatās un jūtas koki, par kuriem pirms nepilna mēneša, toreiz vēl pumpuros snaudošiem, veikts pētījums, iegūstot daudz noderīgu prasmju un būtiski paplašinot redzesloku.

Skolotāja Inga Zariņa par jauno digitālo pētījumu spēli “Mežotājs”, kas nodrošina starpdisciplināru mācību procesu par meža apsaimniekošanu, uzzināja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) rīkotajos kursos bioloģijas un ģeogrāfijas skolotājiem. Redzot, cik spēle interesanta un rosinoša, viņa nolēma tajā iesaistīt 9. b klases skolēnus. Rezultātā sadarbībā ar Smiltenes vidusskolas ģeogrāfijas skolotāju Ingunu Rulli tika veikts lauka pētījums.

“Digitālā spēle “Mežotājs” veidota atbilstoši projekta “Skola 2030” dabaszinātņu mācību programmai,” stāsta Inga Zariņa. “Skolēni darba gaitā nonāk pie dažādām reālām dzīves situācijām, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu par mežu. Var teikt, ka viņi veic mežkopja darba simulāciju. Pētījuma ietvaros izvēlējāmies apsekot kokus Vecajā parkā. Tāpat kā mežaudzēs, arī citviet augošiem kokiem nepieciešama inventarizācija, lai plānotu to kopšanu. Ir jāveic izpēte, ĢIS (Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) attālinātā datu analīze, nosakot koku augstumu un vitalitāti, kā arī jāpārbauda šie dati dabā, papildus nosakot koka aptuveno vecumu, apkārtmēru, sugu, augšanas apstākļus, koksnes krāju, gaisa piesārņojumu, kā arī koku ekonomisko, sociālo un kultūrvēsturisko vērtību. Vajadzēja salīdzināt vismaz 4 dažādu sugu kokus.

Darbs notika grupās. Skolēni vispirms sagatavoja pētījuma veikšanai nepieciešamos instrumentus. Šajā ziņā daudz palīdzēja Dāvja vectētiņš, ar kura gādību tikām pie Bormaņa spieķīšiem, lai varētu noteikt koku augstumu. Pirms pētījuma veikšanas skolēni LVM GEO brīvpieejas karšu pārlūkā noteica pētījumu vietas koordinātes. “Mežotājs” interesants arī ar to, ka sevī ietver pētnieciskā darba aprakstus, interaktīvus uzdevumus ar atgriezenisko saiti un iespēju uzlabot savu rezultātu.

Darbošanās laikā tika lauzti arī vairāki mīti. Runājot par koku ekoloģisko vērtību, daudziem pirmās asociācijas raisījās ar skaistiem un veseliem, nevis satrūnējušiem kokiem, kas nodrošina dzīvesvietu daudziem dzīvajiem organismiem. Kā pilnveidojamu prasmi skolēni uzrakstīja arī koku kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu. Šodien visi kopā pārrunājām par Vecā parka saistību ar Smiltenes slimnīcu. To būvējot, firsts Līvens, sekojot Vakareiropas valstu piemēram, lika visapkārt sastādīt daudz koku, apzinoties, ka, ārstējot miesu, tikpat būtiski parūpēties arī par dvēseli. Un šajā ziņā vislabākās zāles ir atrašanās dabā. Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca ir viena no pirmajām Latvijā, kura var lepoties ar savu dārzu un parku.

“Mežotāja” aktivitātes skolēniem pavēra iespēju arī atkārtot uz kokiem augošo ķērpju sugas, rosināja atcerēties, kā pēc pumpuriem var noteikt koka sugu un citus faktus. Visi strādāja ar lielu aizrautību, pēc pētījuma veikšanas katra darba grupa sagatavoja prezentāciju un noslēgumā saņēma vērtējumu ģeogrāfijā un bioloģijā.”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva