Smiltenes vidusskolā jau trešo gadu veiksmīgi darbojas KiVa programma

Mēs nevaram mainīt visu pasauli, bet varam mainīt savu attieksmi un uzvedību. Pārmaiņas mūsu visu kopīgajā stāstā bieži sākas ar labu vārdu, izvēli neaizskart un palīdzēt… Smiltenes vidusskola jau trešo gadu iesaistījusies KiVa bulinga novēršanas programmā, kas palīdz stiprināt cieņu, empātiju un atbildību citam pret citu.

17. oktobrī Smiltenes vidusskolas skolēni uz brīdi sanāca kopā, vienlaikus apstiprinot savu piederību skolai kā draudzīgai, drošai un laimīgai vieta ikvienam.

Skolēni noskatījās teātra pulciņa jauniešu un režisores Gitas Skadiņas sagatavotos priekšnesumus, kas rosināja teikt “Nē!” apcelšanai, pārdomāt, kā būt empātiskiem, labiem draugiem un palīdzēt tiem, kuri jūtas vientuļi vai bēdīgi.

Skolas direktore Inguna Kondratjeva savā uzrunāja rosināja skolēnus palīdzēt skolai būt draudzīgai, drošai un stiprai kopienai.

Iveta Krūmiņa – direktores vietniece audzināšanas darbā un KiVa koordinatore Smiltenes vidusskolā –aicināja skolēnus izstrādāt  un parakstīt KiVa līgumus, kas turpmāk katrā klasē būs kā ceļa zīme, atgādinājums būt atbildīgiem, drosmīgiem un godīgiem. Par to vēsta arī klašu jaunais noformējums, kura centrā – skolēni un viņu spilgtākās rakstura īpašības, kas palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, būt atbalstošiem un sirsnīgiem.

Stipru kopienu raksturo prasme priecāties ne tikai pa saviem, bet arī citu panākumiem. Svinīgajā brīdī, aplausiem skanot, sveicām skaļās lasīšanas konkursa nacionālā fināla dalībnieci – 6. d klases Martu Bērziņu un viņas latviešu valodas un literatūras skolotāju Inesi Lipstoku.

10. a klases skolnieks Valters Kvelde, kurš pirms trim gadiem piedalījās arī pirmajā KiVa uzsaukumā, kad šī programma tika ieviesta Smiltenes vidusskolā, atzīst, ka skolas mikroklimats pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījies. “Domāju, ka tas ir gan KiVa programmas, gan skolotāju un arī pašu skolēnu nopelns,” uzskata Valters. “Ja arī kādreiz kāds starpgadījums  vai problēma ir, tā tiek risināta.”

Valters piedalījās visās trīs skolas teātra pulciņa etīdēs. “Pirmajā kopā ar skolasbiedriem izglābām un socializējām saimnieku pamestu kaķīti, parādot, ka slikto var vērst par labu ar aktīvu rīcību, palīdzot tiem, kuriem tas nepieciešams. Otrajā iejutos pāri darītāja lomā, kopā ar draugiem dižojoties par jaunu, nesen nopirktu telefonu un apceļot meiteni, kuras telefons ir vecs, ar saplaisājušu stikliņu. Šis sižets varētu būt visaktuālākais 4. – 6. klasē, kad skolēni visbiežāk piemirst, ka viss, kas viņiem pieder, ir vecāku pirkts un gādāts, nevis pašu nopelnīts. Neviena jauna lieta nedod tiesības apcelt otru, kuram vecāki nevar to visu nopirkt. Trešajā etīdē guļu autobusā, neliekoties ne zinis, ka turpat blakus stāv māmiņa ar mazu bērniņu rokās un veca tante.”

Valters atzīst, ka viņam ne pārāk paticis iejusties bulingotāju lomā. “Bet mūsu mērķis bija – palīdzēt skolasbiedriem ieraudzīt sevī gan labo, gan slikto… Ļoti bieži jau ir tā, ka cilvēks, kurš grib otram darīt pāri, kādreiz pats piedzīvojis to pašu un pēc tam vēlas atriebties citiem, parasti – vājākiem par viņu. Taču arī tad vienmēr pastāv iespēja apstāties, nožēlot izdarīto un nākamreiz rīkoties gudrāk.”