Smiltenes vidusskola organizē metodisko dienu novada skolotājiem

16. martā Smiltenes vidusskola organizēja metodisko dienu novada skolotājiem “Audzināšanas jautājumi ilgtspējīgas attīstības kontekstā: kompetenču pieeja no zināšanām uz rīcību”. Pasākumā piedalījās pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kas strādā ar skolēniem no 1.- 12. klasei.
Metodiskajā dienā tika aktualizēti ilgtspējas jautājumi un tas, kā skolai veicināt ētiski atbildīgas rīcības un ilgtspējīgu ieradumu praktizēšanu dzīvē.
Pirmajā daļā nodarbības vadīja vides izglītības ekspertes – Dabas izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja  Inta Soma un žurnāla “Vides Vēstis” galvenā redaktore Anitra Tooma.
I. Soma vadīja nodarbību “Videi draudzīgi un ilgtspējīgi: vides izglītība klases stundās”. Viņa  atzina, ka, mācoties par dabu, mēs labāk saprotam paši sevi. Lektore pauda pārliecību, ka vides izglītība palīdz panākt pārmaiņas, kuras nepieciešamas attīstībai. Viņa uzsvēra, ka nepietiek tikai ar faktu zināšanām, ir vajadzīgs arī darboties –  sajust, sataustīt, sasmaržot un izgaršot dabu. Tādēļ skolotāji iepazinās ar dažādām praktiskām metodēm, kā veikt pētījumus, kā organizēt došanos dabā, kā pazīt augus un dzīvniekus, kā veidot spēles, kā organizēt zaļās pēcpusdienas, foto medības dabā u.c. Skolotāji guva arī ekskursiju un pārgājienu maršrutu idejas.
A. Tooma vadīja nodarbību  “Ceļā uz BEZ-MAZ atkritumu dzīvesveidu”. Žurnāliste un vides aktīviste iepazīstināja ar pētījumu datiem par ietekmi uz vidi un savu personīgo pieredzi, kā ieviest zaļās pārmaiņas. Laikā, kad pieaug patēriņš, un cilvēki pērk aizvien vairāk, videi ir milzīga slodze. Viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada aptuveni 320 kg atkritumu jeb 900 gr dienā. Gada laikā Latvijā uzkrājas līdz 700 000 t atkritumu, no kuriem apmēram puse rodas mājsaimniecībās. A. Tooma secināja, ka ilgtspējai izšķirīgi ir ne tik daudz atkritumu šķirošana, bet gan atkritumu daudzuma samazināšana. Nodarbībā viņa dalījās  ar savu pieredzi, kā dzīvot atbildīgi pret vidi, piemēram, taupīt ūdeni, elektrību, kompostēt, pārtiku iegādāties pie vietējiem zemniekiem, neizmest pārtiku, nenest jaunas lietas mājās, kamēr nav izlietotas iepriekšējās, iegādāties tikai kvalitatīvas lietas, iegādāties lietotas lietas, grāmatas lasīt bibliotēkā vai tīmeklī u.c. Žurnāliste atzina, ka, daudz strādājot, ne vienmēr cilvēki izvērtē, kā tērē grūti nopelnīto naudu un bieži vien iegādājas lietas, ko drīz vien aizmet kā nederīgas.  Nodarbības dalībnieki pievienojās A. Toomas teiktajam, ka pilnvērtīgas dzīves vislielākā vērtība ir laiks un tas, kā mēs to piepildām.
Metodiskās dienas otrajā daļā Smiltenes vidusskolas skolotājas Iveta Krūmiņa, Ilma Sīmane, Rita Rozīte, Ingūna Rulle un Anna Lavrinoviča kolēģiem radošās darbnīcās demonstrēja savu pieredzi ilgtspējīgas attīstības tematikā. Darbnīcu “Pasaka un teika kā ilgtspējīga vērtība mainīgajā sabiedrībā” vadīja skolotājas I. Krūmiņa un I. Sīmane. Vadītājas piedāvāja idejas, kā pasaku un teiku vērtību modeļus sasaistīt ar šodienas dzīvi un jauniešiem aktuālajām problēmām. I. Krūmiņa piedāvāja mūsdienīgu kompetenču pieejā balstītu literatūras stundu idejas, savukārt I. Sīmane, izmantojot otrreiz pārstrādājamus materiālus, kopā ar darbnīcas dalībniekiem radīja pasaku tēlus.
Darbnīcu “Ilgtspējīga attīstība – mode vai nepieciešamība” vadīja skolotājas  R. Rozīte un I. Rulle. Vadītājas aicināja piedalīties mini erudīcijas konkursā un piedāvāja  interaktīvu metodiku darbam ar skolēniem. Dalībnieki analizēja piemērus un vērtēja dažādus ilgtspējas aspektus. Noslēgumā tika radītas idejas, kā var atpūsties ilgtspējīgi, piemēram, slēpot, ogot, būvēt plostu, celt sniegavīru, vākt zāļu tējas, doties pastaigā uz mežu kopā ar savu suņuku, meklēt dzintarus jūras krastā, vērot skudras u.c.
Darbnīcu “Atbildīgu lēmumu pieņemšanas prasmju veidošana audzināšanas procesā” vadīja skolotāja A. Lavrinoviča. Nodarbībā skolotāja informēja, kā cilvēku darbības rezultātā Latvijā notiek vietējiem apstākļiem neraksturīgu sugu izplatīšanās. Dalībnieki analizēja dažādas situācijas par nepārdomātas rīcības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Skolotāji diskutēja,  kā skolēniem mācīt prasmi vērtēt savas rīcības sekas, saskaņojot tās ar sabiedrības kopējo labumu.
Metodiskās dienas noslēgumā skolotāji dalījās savā pieredzē un piedāvāja dažādu spēļu, identitātes un skolēnu saliedēšanas aktivitāšu, klases stundu un audzināšanas pasākumu idejas.
Izvērtējot metodisko dienu, skolotāji atzina, ka ir jācenšas dzīvot zaļi ne tāpēc, ka tā ir stilīgi, bet gan tāpēc, ka tā ir aizvien pieaugoša nepieciešamība, kas prasa mainīt ieradumus un arī audzināt raksturu. Zaļajai domāšanai un rīcībai jāatspoguļojas skolas iekšējā vidē un kultūrā, skolai jāizmanto visas iespējas būt par pozitīvu ilgtspējas veicinātāju.

Daina Zelmene