Smiltenes vidusskolai – jauna skolēnu pašpārvalde!

Mazliet klusāk, nekā ierasts līdz šim, Smiltenes vidusskolā ievēlēts jaunais skolēnu pašpārvaldes prezidents Kārlis Sīmanis un viņa vietnieces – Santa Vintere un Ance Nata Pilsnibure. Ar līdzīgiem mērķiem un nākotnes vīzijām viņi, viens otru papildinot stāsta par savām iecerēm, par to, kādu vēlētos redzēt skolu nākotnē un arī šobrīd, kad ikdienā zināmas pārmaiņas ienesuši dažādi piesardzības pasākumi. Visi trīs jaunieši ir smiltenieši. Viņiem ir tuvs videi draudzīgs dzīvesveids un patīk muzicēt. Ance Nata, Santa un Kārlis vairāk par visu vēlas, lai ikviens skolēns uz skolu nāktu ar prieku. Viņi ir vienisprātis: sabiedrībā ļoti daudz jārunā par cilvēku savstarpējām attiecībām.

“Jo tikai un vienīgi no mums pašiem atkarīgs, vai klasē būs cieņpilnas attiecības, vai mācību stundās varēsim dzirdēt, ko stāsta skolotājs,” savu viedokli pauž Ance Nata. “Manuprāt, ideālā skola ir tāda, kurā skolēni paši vēlas mācīties, nevis nāk tikai tāpēc, ka jāiegūst diploms. Gribētos, lai Smiltenes vidusskolā labi jūtas arī tie skolēni, kas domā un izjūt šo pasauli citādāk nekā pārējie. Redzot, ka kāds starpbrīdī sēž viens pats, pārējie to var izlikties neredzam, bet var arī padomāt, kā šim bērnam, pusaudzim vai jaunietim palīdzēt socializēties. Savstarpējā saliedētība – tā ir ļoti būtiska ikvienā kolektīvā,” uzskata Ance Nata. “

“Mēs gribam ienest skolas dzīvē vairāk krāsu!”

Gan jaunajam skolēnu pašpārvaldes prezidentam, gan abām viņa vietniecēm patīk būt kustībā. Vasarā Kārlis palīdzēja vecvecākiem lauku darbos, bet Santa strādāja par asistenti SIA “8 CBR” un piedalījās mūzikas nometnē “Daba pilna mūzikas”. Ance Nata strādāja par oficianti kafejnīcā, daudz laika pavadīja brīvā dabā  un ļāva mazliet atpūsties savām tantēm un krustmātēm, brīvajā laikā paauklējot mazos brālēnus un  māsīcas.

Tādus – aktīvus un darbīgus Kārli, Anci Natu un Santu visos skolas gados atceras arī skolasbiedri. Pamatskolā viņi visi, tiesa –  katrs savā laikā, bijuši  arī skolēnu līdzpārvaldes prezidenti.

“Vēlēšanās uz pašpārvaldes prezidenta godu pretendējām visi trīs,” stāsta jaunieši. “Taču viens otru uztveram kā sadarbības partnerus, nevis konkurentus.

Skolā vienmēr esam tur, kur notiek kaut kas interesants. Arī tagad gribam ienest jauniešu dzīvē vairāk krāsu!

Kā teica skolas jauniešu pašpārvaldes koordinatore Inga Deigele: “Mēs esam kā tilts starp skolēniem, skolotājiem un skolas dzīvi. Ja skolēniem ir kādi aktuāli jautājumi, tad pašpārvaldē var tos pārrunāt, un pēc tam rast visām problēmām risinājumu.”

Iepazīstieties – Ance Nata, Santa un Kārlis!

Pirms vēlēšanām Ance Nata, Santa un Kārlis klātesošos iepazīstināja ar saviem mērķiem un to, ko viņi vēlētos paveikt kā pašpārvaldes pārstāvji.

Šobrīd no daudzām iecerēm uz kādu laiku jāatsakās dēļ piesardzības pasākumiem. Taču gan Ancei Natai, gan Santai un Kārlim ideju ir daudz.

Ance un Santa skolā gatavas iestāties par toleranci un iecietību, par veselīga dzīvesveida, tradicionālo vērtību popularizēšanu un patriotisma veicināšanu. Visi pašpārvaldes pārstāvji šobrīd intensīvi domā, kādi, ņemot vērā konkrēto situāciju saistībā ar Covid 19 izplatību, varētu būt skolas pasākumi, kuros gribētu aktīvi iesaistīties visi skolēni un arī skolotāji.”

Kārlis uzskata, ka vajadzētu darīt visu iespējamo, lai skolasbiedrus rosinātu iespējami vairāk uzturēties ārā, svaigā gaisā, lai viņi nesēdētu  tikai klasēs un pēc tam kopmītņu istabiņās vai mājās, savās istabās.

Par sapņiem

Attālinātajās mācībās un pēc tam – skolēnu vasaras brīvlaikā pašpārvaldes jauniešiem izdevies atvēlēt vairāk laika arī pārdomām par savām nākotnes profesijām, kuru izvēlei palicis vairs tikai šis un nākamais mācību gads. Viņi visi mācās jau 11.klasē. Kārlis nopietni izpētījis dažādas studiju programmas Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. “Domāju, ka mana izvēle – būs informāciju tehnoloģijas.”

Santa jau no devītās klases zina, ka grib studēt ārzemēs un iepazīt dažādu valstu kultūru. “Vasarā atradu, manuprāt, labu universitāti Spānijā, kas piedāvā interesantu izglītības programmu, kurā ietverta gan psiholoģija, gan IT joma, kas mani ļoti interesē.”

“Man šī vasara mazliet sajauca galvu,” atzīst Ance Nata. “Trīs gadus visiem teicu, ka būšu psihoterapeite. Bet pēdējā laikā esmu sapratusi, ka mani interesē arī jurisprudence, diplomātija, politiskās aktualitātes un uzņēmējdarbība. Ja vien būtu tāda iespēja, labprāt kaut ko  lietas labā darītu, nevis tikai gaustos par to, cik viss ir slikti. Būtu laimīga, ja man izdotos izveidot savu, pelnošu uzņēmumu, dot darba vietas Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Un lai viņi šajā darbā vietā justos labi.”

Ikvienā jaunā situācijā slēpjas vieta izaugsmei

Ance Nata, Santa un Kārlis ir laimīgi, ka var atkal mācīties klātienē un tas, ka šis tas jāpiecieš un jāpievērš lielāka vērība dažādiem piesardzības pasākumiem, viņiem netraucē. “Ikviena iziešana ārpus komforta zonas ir laba iespēja izaugsmei,” uzskata Ance Nata un pārējie jaunieši viņai piekrīt. Tāpat visi atzinīgi vērtē kompetencēs balstīto izglītību, kas vērsta uz katra jaunieša individuālo izaugsmi. “Katra cilvēka unikālā būtība vislabāk var izpausties tad, kad viņš atļaujas būt pats un necenšas līdzināties citiem.”

Kārlis priecātos, ja skolā vēl ātrāk nekā līdz šim ienāktu jaunās tehnoloģijas. “Attālinātajās mācībās pieradām, ka viss notiek interaktīvi.”

Santa šobrīd veido tabulu, kurā apkopos skolēnu izpratni par vērtībām, lai turpmāk tām pievērstu vēl lielāku vērību nekā līdz šim.

Smiltenes vidusskolas jauniešu pašpārvaldes prezidenta un viņa vietnieču ikdienā daudz skaistu emociju dāvā vaļasprieki. Kārlis ir skolas vokāli instrumentālā ansambļa “Forward” ģitārists, jauniešu deju kolektīvā “Buki” dalībnieks un ik pa laikam patrenē fizisko izturību svaru zālē. Santa arī ir “Forward” dalībniece un spēlē Smiltenes, kā arī Dikļu pūtēju orķestros. Viņu interesē māksla. Vēl Santa piedalās prāta spēļu čempionātos. Ances sirdslieta ir klavieru spēlēšana. Viņa apmeklē jogas nodarbības, labprāt gatavo ēst, lasa daudz grāmatas un brīvdienās ar lielu prieku dodas ciemos pie saviem mazajiem brālēniem un māsīcām.

Teksts: Baiba Vahere