Smiltenes vidusskolas ēnotāji

Ar katru gadu Ēnu dienas aktivitātēs iesaistās aizvien vairāk jauniešu. Šogad ēnotāju lomās iejutās vairāk nekā 80 Smiltenes vidusskolas piekto līdz divpadsmito klašu skolēni. Kā ieguvēji jutās gan tie, kuri guva apstiprinājumu tam, ka izvēlējušies savu īsto nākotnes profesiju, gan tie, kas saprata, ka viņiem jāmeklē sava vieta citā jomā.

Daudzi skolēni ēnojamo profesiju pārstāvjus izvēlējās tepat, Smiltenē. “Vairāki jaunāko klašu skolēni devās uz vecāku darba vietām,” stāsta Smiltenes vidusskolas karjeras pedagoģe – konsultante Rita Rozīte. “Piemēram, viena meitenīte ēnoja savu mammu, kura ir pavāre. Kopā ar viņu jau sešos no rīta bija darbā un vēroja, cik intensīva ir pavāru darba ikdiena. Populārākās profesijas, kuras izvēlējās ēnot jaunākie ēnotāji – policisti un ugunsdzēsēji. Vecāko klašu skolēni mērķtiecīgi izmantoja portāla enudiena.lv piedāvātās iespējas. Profesiju klāsts – visdažādākais – sākot ar ergoterapeitu un beidzot ar tetovētāju, animatoru, advokātu, kinologu, kuģa kapteini un citu interesantu profesiju pārstāvjiem. Īpaši liels prieks par tiem jauniešiem, kuri prata tikt galā ar dažādām nestandarta situācijām. Paldies vecākiem, kuri atbalstīja bērnus un viņu skolasbiedrus Ēnu dienas aktivitātēs!”

Ne vien ēna, bet arī “Studenta kurpēs”

12.b klases skolniece Anžela Halilova ēnoja Valsts augu aizsardzības dienestā molekulāro biologu. Redzējusi, ka viņš augu šūnās meklē patogēnās baktērijas, iepazinusies ar molekulārās bioloģijas nozari un sapratusi, ka tā ir joma, kurā noteikti gribētu strādāt nākotnē. Pēc vidusskolas Anžela vēlas studēt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. “Trešajā kursā izvēlēšos specialitāti – molekulārais biologs, pēc tam noteikti būs maģistra grāds. Varbūt došos uz Rīgas Stradiņa universitāti studēt biomedicīnu,” savās nākotnes iecerēs dalās Anžela. 10.klasē viņa ēnojusi ainavu arhitekti.  “Bija ļoti interesanti, bet sapratu, ka tā nav mana nākotnes profesija.”
Kādām īpašībām jāpiemīt labam molekulārajam biologam? – “Zinātkāram, gatavam “iet dziļumā”, pacietīgam un skrupulozam,” uzskata Anžela un domā, ka viņai nesagādātu problēmas tādai būt.
Anžela iesaka visiem jauniešiem nelaist garām izdevību piedalīties Ēnu dienā. Viņa iesaistījusies arī Latvijas Universitātes organizētajā pasākumā “Studenta kurpēs”, kas  vidusskolēniem paver iespēju iejusties “studenta ādā”.

Ēna “BENU Aptiekā”

12.b klases skolniece Elīza Kaupe ēnoja farmaceiti “BENU Aptiekā” Rīgā. Skolā viņai viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem ir ķīmija. Elīza ļoti vēlas ar savām zināšanām palīdzēt citiem cilvēkiem, tādēļ pēc vidusskolas viņa, iespējams, dosies uz Rīgas Stradiņa universitāti iegūt farmaceita izglītību. “Šobrīd nevaru pateikt vai tā būs profesija, kurā vēlēšos nostrādāt visu mūžu. Uztveru to kā pirmo soli pretī savai īstajai nākotnes profesijai.”
Elīza nojauš, kāda varētu būt lielveikalā strādājoša farmaceita ikdiena, jo viņa brīvlaikā kādu laiku pastrādājusi par pārdevēju veikalā “TOP”.
Jaunietei patīk komunicēt ar cilvēkiem. Pagājušajā gadā viņa ēnojusi Cietvielas fizikas institūta galveno pētnieku. “Sapratu, ka darbs laboratorijā un arī fizikas nozares nav man. Tāpat būtu emocionāli grūti veikt cilvēkiem dažādas medicīniskās manipulācijas. Tāpēc laba alternatīva ir farmaceita darbs.”

“Būšu zvērinātā advokāte!”

“Bija tik interesanti, ka radās papildu motivācija mācīties, lai piepildītu savu sapni,” pēc Ēnu dienas atzīst 12. a klases skolniece Samanta Fiļiminova, kura šogad ēnoja zvērināto advokāti no advokātu biroja “Loze & Partneri”.
“Abas gājām uz Latvijas Republikas Augstāko Tiesu skatīties divas tiesas sēdes. Kad atgriezāmies birojā, man tika dots arī uzdevums – vajadzēja noskaidrot, vai konkrēto preci drīkst vai nedrīkst sūtīt atpakaļ uz veikalu. Savus argumentus vajadzēja pamatot ar noteiktiem likumiem.”
Samanta par advokātes profesiju sapņo jau no sestās klases. Viņa ir ēnojusi arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāju un Augstākās tiesas tiesnesi. Pēc vidusskolas jauniete dosies uz Latvijas Universitāti studēt tieslietas. Viņa vēlas aizstāvēt tos, kuri paši to izdarīt nespēj un advokāta procesiju uzskata par labu iespēju iepazīt cilvēkus visā to daudzveidībā…
“Advokātam nepieciešamas labas komunikatīvās prasmes, jāspēj loģiski domāt, jāzina likumi un jābūt informētam par jaunākajām sabiedriski politiskajām aktualitātēm. Lai spētu iesaistīties arī dažādās ārvalstu lietās, labi jāprot vairākas svešvalodas. Šobrīd cenšos darīt visu iespējamo, lai paplašinātu savu redzesloku un būtu laba advokāte.”

BMW salonā un iepazīstoties ar stjuartes darba ikdienu.

12.a klases skolniecei Reinai Iesaliņai patīk skaistas mašīnas un viņa Ēnu dienā iepazinās ar BMW centra aksesuāru pārdošanas vadītāja darba ikdienu. “Aplūkojām BMW preču jaunākos katalogus un pašu BMW centru, mūs pavizināja ar vienu no jaunāko modeļu BMW. Cilvēkam, kuru ēnoju, lielākā laika daļa paiet pie datora. Esmu pateicīga par iespēju ieskatīties viņa darba ikdienā, bet šī tomēr laikam nebūs mana profesija. Pagājušajā gadā ēnoju stjuarti. Tā gan bija sirreāla sajūta – no rīta vēl esi Smiltenē, bet pusdienlaikā – jau Stokholmā. Kopā ar stjuarti sēdējām lidmašīnas priekšgalā, skatījos, kā viņa strādā. Iespējams, tā varētu būt mana nākotnes profesija. Lai kļūtu par stjuarti, pēc vidusskolas jāiziet tikai lidsabiedrību organizētie kursi un vari strādāt. Bet pagaidām mana prioritāte ir mācības…”

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā

“Ļoti vēlējos ēnot kādu no Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatriem, bet to var darīt tikai no 17 gadu vecuma, tāpēc šoreiz ēnoju slimnīcas veselības veicināšanas speciālisti,” stāsta 9.b klases skolniece Ance Nata Pilsnibure. “Veselības veicināšanas speciālista galvenais uzdevums ir ar mūzikas, mākslas un dažādu rokdarbu palīdzību palīdzēt cilvēkiem ceļā uz izveseļošanos. Darīt visu iespējamo, lai pacienti vēlētos darboties, nevis pasīvi gulētu gultā un skatītos griestos.
Divas stundas abas pavadījām laiku kopā ar akūtās nodaļas pacientēm. Viņas veidoja rotājumus savai telpai un pēc tam to izrotāja. Visas kopā padziedājām. Kāda sieviete uzrakstīja ļoti skaistu dzejoli.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā pārliecinājos, ka šiem pacientiem varbūt ir problēmas ar loģisko domāšanu, taču citās jomās viņi bieži ir daudz attīstītāki par veselajiem. Uzrunāja arī tas, ka viņi visu laiku “nesēdēja telefonos”, bet nodarbojās ar rokdarbiem, sarunājās… Man attiecībā uz šiem cilvēkiem nav aizspriedumu. Tā gribētos, lai mainītos arī citu priekšstati!
Pirmajā brīdī bija uztraukums, kaklā iesprūda kamols un bija jādomā, kāpēc šīs sievietes nonākušas slimnīcā? Daudzas no viņām nebija slimas kopš bērnības. Viņas bija salauzusi smagā dzīve, kas vienā brīdī kļuvusi nepanesama. Un līdzcilvēki…”
Skolā Ances Natas Pilsnibures mīļākās mācību stundas ir anatomija un bioloģija. Iespējams, viņa kādreiz kļūs par psihiatri. “Man patīk izzināt to, kas notiek cilvēka galvā! Esmu gatava ieguldīt savu darbu un laiku, lai palīdzētu cilvēkiem. Man nav problēmu pieņemt arī tos, kas ir atšķirīgi no pārējiem.” Nākamgad jauniete Ēnu dienā atkal dosies uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu un ēnos psihiatri.

Kā ir būt firmas īpašniekam?

11.b klases skolnieks Rūdolfs Fabiāns ēnoja SIA “A.P.E. Build” īpašnieku un iepazinās ar to, kāda ir ikdiena cilvēkam, kurš vēlas savu nākotni saistīt ar būvniecības darbiem un ēku restaurēšanu. Secinājums – būt firmas īpašniekam ir ne vien liels gods, bet tas nozīmē arī darbu bez brīvdienām… “Būvniecības joma mani interesē. Tajā ir plašas izaugsmes iespējas. Būvnieki būs vajadzīgi vienmēr, tāpēc mana nākamā skola, iespējams, būs Rīgas Celtniecības koledža. “

Ēnas arhitektei un programmētājam

9.c klases skolniece Rebeka – Kristīne Graudiņa ēnoja arhitekti Rasu Kleinu. “Iepazinos ar skaistāko un grūtāko arhitekta darbā, redzēju, kā arhitekte kopā ar sadarbības partneri iekārto interjeru. Vēl man bija īpaša iespēja redzēt kādu jaunu, ļoti īpašu projektu.” Pagājušajā gadā Rebeka Kristīne ēnoja interjera dizaineri, jo pēc pamatskolas domāja doties uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. “Šobrīd sāku šaubīties. Ja tomēr kādā brīdī izlemšu kļūt par arhitekti, būs svarīgi, lai esmu padziļināti apguvusi arī matemātiku. Pēc sarunām ar Rasu Kleinu sapratu, ka arhitekta profesijā ļoti būtiska arī juridiskā izglītība, jo šobrīd Latvijā trūkst būvniecības jautājumos zinošu juristu.”
Rebekas Kristīnes klasesbiedrs Kārlis Sīmanis kompānijā “Energen” ēnoja vecāko programmētāju. “Redzēju, kā viņš programmē aplikācijas telefoniem un datoriem, izpilda pasūtījumus.” Kārlis šobrīd vēl nav īsti pārliecināts par to, vai viņa nākotnes profesija ir programmētājs. Bet viņš skaidri zina, ka kādreiz studēs augstskolā, tāpēc, visticamāk, pēc devītās klases turpinās mācības Smiltenes vidusskolā.
Ēnotāji uz Rīgu devās par ESF projekta Nr. 8.3.5.0/16/I001”Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” līdzekļiem.

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no jauniešu personiskā arhīva