Smiltenes vidusskolas ķīniešu valodas skolotāja Liu Jao

Liu Jao (Liu Yao) nu jau pusgadu ir Smiltenes vidusskolas ķīniešu valodas skolotāja. “Tas, ka atbraucu šurp, bija nejaušība. Taču par šo iespēju esmu ļoti priecīga,” viņa saka. “Man patīk Smiltenes klusā un harmoniskā dzīve, laipnie un draudzīgie cilvēki.”

“Varbūt tāpēc, ka ķīniešu Latvijā ir maz, daži bērni mani reizēm ziņkārīgi vēro,” smaida Liu Jao. “Bet kopumā šeit jūtos ļoti labi. Esmu iepazinusi citādu pasauli, kļuvusi iecietīgāka un arī neatkarīgāka.

Ķīnā mans dzīves ritms bija steidzīgs, katru dienu – ieplānoti kādi darbi. Šeit izdodas atrast vairāk laika sev. Līdztekus darbam mācos, lasu, vingroju un ceļoju.

Man ļoti patīk Latvijas Ziemassvētki! Tos šeit svin tik ģimeniski un sirsnīgi! Savukārt Ķīnā mani visvairāk  priecē Pavasara festivāls – tā laikā ķīnieši svin pavasara atnākšanu. Šī diena parasti visiem ir brīva.”

“Profesiju izvēlējos jau bērnībā!”

“Vairākums manu skolēnu mācās trešajā un ceturtajā klasē,” stāsta Liu Jao. “Viņi ir ļoti jauki. Jūtos laimīga, kad katru reizi pirms un pēc nodarbībām skolēni mani sirsnīgi apskauj. Arī citu klašu skolēni pret mani izturas ar cieņu, bieži sveicina ķīniešu valodā.

Vai latvieši audzina savus bērnus citādāk, nekā ķīnieši? – Jā, esmu novērojusi dažas atšķirības. Šeit vecāki ved savus bērnus laukā pastaigāties pat tad, ja ir auksts, līst vai snieg. Ķīnā mazos lielā aukstumā, lietū un sniegā parasti laukā neved. Par bērniem Ķīnā bieži vien vairāk rūpējas vecvecāki, jo vecākiem jāstrādā.

Sevi manu tagadējo audzēkņu vecumā atceros kā mazu, kautrīgu meiteni, kas bieži klusi sēdēja savā krēslā. Man bija ļoti jauka, jauna, iejūtīga un pacietīga matemātikas skolotāja, kas labi palīdzēja apgūt šo mācību priekšmetu. Viņa lielā mērā ietekmēja arī manu profesijas izvēli. Jau  no bērnības sapņoju – kad izaugšu liela, būšu skolotāja. Tāpat kā viņa. Mīlestība uz ķīniešu kultūru mani rosināja kļūt par ķīniešu valodas skolotāju.”

“Ķīniešu valoda nav sarežģīta!”

Liu Jao uzskata, ka ķīniešu valoda nav sarežģīta. “Skolēni bieži iedomājas, ka iemācīties ķīniešu valodu būs ļoti grūti! Jā, sākumā šī valoda cilvēkam, kurš to dzird pirmoreiz, var likties mazliet dīvaina, bet tajā pašā laikā tā ir unikāla un interesanta! Tāpēc ļoti gribētos, lai aizvien vairāk skolēniem būtu interese par Ķīnu un ķīniešu valodu.

Patiesībā jau pirmajā mācību gadā skolēni iemācās tiklab pateikt pirmos teikumus ķīniešu valodā, kā arī paust savu viedokli un domas.”

Latvijā skolotāja Liu Jao ar skolēniem un kolēģiem visbiežāk sarunājas angliski. “Man ļoti patīk starpbrīži, kuros daži skolēni man māca latviešu valodā biežāk lietotos vārdus. Es viņiem uzdodu jautājumus un mācāmies visi – es runāt latviski, viņi – ķīniski.”

“Ticu: viss iet uz labo pusi!”

Šobrīd Liu Jao, līdzīgi mums visiem, seko pandēmijas attīstībai pasaulē, tostarp Ķīnā un Latvijā. “Bieži kontaktējos ar ģimeni un draugiem. Ķīnas valdība medijos katru dienu izplata informāciju par koronavīrusu, jo mēs patiešām esam nobažījušies. Ķīna ir pirmā valsts, kas saskārusies ar pandēmiju no atklāšanas brīža līdz tās kontrolētai fāzei. Ķīnas medicīnas eksperti izstrādājuši daudzus vērtīgus ieteikumus – tas manī vieš cerību un ticību. Arī cilvēki ar savu rīcību iedrošina un dod spēku. Uzskatu, ka valdības ierosinātie reaģēšanas pasākumi, medicīnas darbinieku un policijas drosme, kā arī iedzīvotāju savstarpējais atbalsts ir veidi, kā šo situāciju pārvarēt. Tas, ko mēs, indivīdi, varam darīt, ir iziet no mājām iespējami retāk, ievērot noteikto attālumu, biežāk mazgāt rokas, valkāt maskas un būt piesardzīgiem. Tā es daru Latvijā. Situācija Ķīnā un arī Latvijā  pamazām stabilizējas, ticu, ka viss būs kārtībā! Patiesībā es vienmēr esmu bijusi optimiste!”

Iedvesmo skolēnu aizrautība

“Daudzās valstīs skolēni mācības turpina, izmantojot kādu no tiešsaistes komunikāciju programmām. Tas ir liels izaicinājums visiem – skolām, skolotājiem un skolēniem,” atzīst Liu Jao. “Arī es mācos un domāju par to, kā ar interneta starpniecību palīdzēt saviem skolēniem apgūt ķīniešu valodu vieglāk un ērtāk. Bērnu aizrautība ar ķīniešu valodu un kultūru mani iedvesmo un liek iemīlēt šo darbu vēl vairāk.

Ārkārtas situācijas dēļ mana ikdiena nedaudz ir mainījusies. Ir mazliet vairāk laika mācībām un klusām pārdomām. Tas mani garīgi stiprina. Esmu pateicīga, ka arī mana ģimene un draugi, kaut  attālināti, ir ar mani.”

Teksts: Baiba Vahere, no angļu valodas tulkoja – Gundega Upeniece

Foto: no Liu Jao personiskā arhīva