Smiltenes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes jaunā prezidente Elīza Kauliņa

Smiltenes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes jaunajai prezidentei Elīzai Kauliņai idejas birst kā no pārpilnības raga. Ja viss notiks, kā iecerēts, tad nākamajā mācību gadā skolas dzīve būs vēl aizraujošāka, nekā līdz šim.  

Minētajam amatam tika izvirzītas divas kandidātes: Elīza Kauliņa un Alise Zvejniece. Abas savstarpēji sacentās ar prezentācijām. Tajās vajadzēja prezentēt kādu jaunu pasākumu, ko nākamajā mācību gadā varētu ieviest skolas dzīvē, vai arī piedāvāt idejas, kā piešķirt otru elpu, pilnveidot kādu no jau zināmajiem pasākumiem. Lielāku atzinību izpelnījās Elīzas piedāvājums – just dance  vakars, taču skolas jauniešu pašpārvalde nākamgad, organizējot pasākumus, noteikti ņems vērā arī Alises Zvejnieces piedāvātās idejas. Būtiski mainījusies arī pašpārvaldes struktūra, kas pavērs iespējas skolas dzīves veidošanā aktīvi iesaistīties vēl vairāk skolēniem.

Smiltenes vidusskolā no pirmās klases

Elīza Kauliņa Smiltenes vidusskolā mācās jau no pirmās klases. Viņai joprojām spilgti atmiņā palikusi pirmā skolas diena. “Visi bijām sakautrējušies un nobijušies. Pazinu tikai vienu meiteni. Laukā bija diezgan dzestrs, tāpēc mamma lika virs svētku tērpa uzvilkt sarkanu flīsa jaciņu. Man bija brīnišķīga pirmā klases audzinātāja – Inta Purgale – ļoti smaidīga un sirsnīga. Viņa ātri nomierināja mūsu satrauktos prātus un savstarpēji saliedēja. Vissirsnīgākais paldies skolotājai Purgalei par pamatzināšanām, ko ar viņas gādību apguvām! Uzskatu, ka tieši viņai lielā mērā var pateikties par to, ka lielākā daļa no mūsu toreizējās klases tagad mācās vidusskolā.”

Par visiem saviem panākumiem Elīza saka paldies arī vecākiem, kuri viņu vienmēr ļoti atbalstījuši.

“Iedod man ideju, un es būšu miljonārs!

Elīzas vaļasprieki ir dejošana un gleznošana. “Brīvajā laikā dejoju jauniešu deju kolektīvā “Buki”. Vēl aizraujos ar kartiņu zīmēšanu un gleznošanu. Vislabprātāk gleznoju ziedus. Šobrīd top glezna ar peoniju ziediem.

Esmu pabeigusi arī Smiltenes mākslas skolu. Šajā vietā ir tik jauka atmosfēra, ka tajā joprojām ik pa laikam atgriežos, lai parunātos ar skolotājiem. No viņu atziņām visspilgtāk atmiņā palicis direktora Haralda Baloža teiktais: “Iedod man ideju, un es kļūšu miljonārs!”. Idejas ir vissvarīgākās arī  skolas dzīvē. Tāpat kā vēlme uzņemties iniciatīvu, lai tās piepildītu. Uzskatu, ka šis mācību gads mums bija tāds ieskrējiens, lai nākamajā ar pilnu atdevi atgūtu pandēmijas laikā iekavēto. Reizēm kādam ir jābūt tam, kurš pārējos mazliet papurina, un viss notiek. Šā gada Aerobikas festivālā tā biju es, kura rosināja klasesbiedrus izteikt savas idejas, būt aktīviem. Un ieguvām Grand Prix. Pēc tam vairāki skolasbiedri nāca man klāt un teica, ka es būtu laba skolas jauniešu pašpārvaldes nākamā prezidente. Līdz šim pati par to nebiju aizdomājusies, taču jutos patīkami pārsteigta. Labās atsauksmes rosināja visu vēlreiz pārdomāt un šobrīd tas jau kļuvis par realitāti.”

Jaunieši ir noilgojušies pēc kopīgiem pasākumiem!

“Nākamajā mācību gadā noteikti gribētu atjaunot visas vecās, labās skolas tradīcijas, kas pandēmijas laikā kādam jau varbūt mazliet piemirsušās,” par savām nākotnes iecerēm stāsta Elīza. “Parunājoties ar skolasbiedriem, esam secinājuši, ka vairākums sirds dziļumos ļoti ilgojas pēc pasākumiem, kuros sanākt kopā pēc mācību stundām. Just dance vakars būtu laba iespēja no sirds izdejoties. Tas sevī ietver arī zināmu sacensību elementu. Patiesībā just dance ir videospēle, kurā ekrānā redzamie cilvēki izdejo noteiktas kustības, bet spēlētājiem tās iespējami precīzāk jāatdarina. Jo labāk tas izdodas, jo vairāk punktus var iegūt. Vēl papildu jau minētajam var nodrošināt arī iespēju dziedāt karaoke. Šim pasākumam nevajadzēs kaut kā īpaši gatavoties, varēs atnākt un vienkārši izbaudīt iespēju būt kopā. Domāju, ka pirmais just dance vakars varētu notikt jau rudenī. Tas palīdzētu arī saliedēt klašu kolektīvus. Taču reizēm vislabākās izrādās tieši spontānās idejas. Piemēram, šopavasar kopā ar klasesbiedriem skolā noskatījāmies Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa lielo finālu. Tas nebija plānots pasākums, taču beigās bijām ļoti priecīgi par piedzīvoto kopības sajūtu.”

Vēl Elīzai patīk krāt sentences. Viņa ir pārliecināta, ka neatlaidība vienmēr atmaksājas. Elīza pilnībā piekrīt tiem, kuri saka: “Suņi rej, bet karavāna iet tālāk…”

Draudzīgi un atvērti jaunām idejām

Vienas no Elīzas spilgtākajām atmiņām par Smiltenes vidusskolā pavadīto laiku saistītas ar pārnākšanu uz skolas ēku Dakteru ielā 27. “Sākumā jutāmies mazliet nedroši. Taču vecāko klašu skolēni, ejot mums garām, centās pasmaidīt. Tas bija tik sirsnīgi un mīļi! Tāpat kā tas, ka viņi arī mums, mazajiem, atļāva piedalīties savos pasākumos. Man vienmēr ļoti patikušas balles. Skolas grandiozie Aerobikas festivāli – tas ir vēl viens īpašs stāsts, kas noteikti daudziem paliks atmiņā uz mūžu.

Tāpat bija interesanti skatīties, kā būvē skolas savienojošo korpusu. Atceros, kā pirmoreiz tajā ienācām. Viss pārvērties līdz nepazīšanai. Tas bija tiešām iespaidīgi!”

Elīza augstu novērtē to, ka Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes jaunieši ir draudzīgi, atvērti jaunām idejām. “Nākamgad plānojam dažādos pasākumos vairāk iesaistīt arī 4. – 6. klašu skolēnus. Varbūt tieši viņi piedāvā kādu superīgu ideju?”

Rudenī, kad skolas ēkā Dakteru ielā 27 atkal kāds ienāks pirmo reizi, Elīza pamanot domīgu vai ne tik priecīgu sejiņu, centīsies tai pasmaidīt. “Mēs esam tie, kuri šeit radām patīkamas emocijas un vidi.”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva