Stiprinot nacionālās un valstiskās piederības izjūtu

Smiltenes vidusskolas jaunieši lepojas ar savu valstisko un nacionālo piederību, kā arī latviešu tautas bagāto vēsturi, kas apliecina – izšķirošos brīžos izdzīvot palīdz vienotība, patriotisms, drosme un pašaizliedzīga tēvzemes mīlestība.

Smiltenes vidusskola ir arī viena no 2. Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā piemiņas karoga tradīcijas saglabātājām un stiprinātājām. 9.aprīlī vidusskolā viesojās 2. Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā piemiņas karoga tradīcijas saglabāšanas vērtēšanas komisija.
Jaunieši viesus iepazīstināja ar skolas tradīcijām, kas stiprina nacionālās un valstiskās piederības izjūtu un ir cieši savijušās ar Smiltenes novada tradīcijām.
Smiltenieši ir kopā Lāčplēša dienas lāpu gājiena gaismas upē, kas aizved uz Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietu. Vidusskolā vienmēr atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. 25.martā skolēni kopā ar citiem smilteniešiem allaž ir pie Induļa Rankas pieminekļa “Sašķeltā ģimene”, lai pieminētu komunistiskā genocīda upurus.
Smiltenes vidusskolā tiek domāts par jauniešu patriotisko audzināšanu arī ikdienā. Rīkojot erudīcijas konkursus par Latviju, stiprinot tradīcijas, kas jauniešiem paver iespēju parādīt latvisko stāju, dzīvesziņas un vērtības. Katru gadu skolā ievēl savu Lāčplēsi un Spīdolu.
Jaunieši piederību savai skolai, Smiltenei un Latvijai apliecina arī, izvēloties zinātniski pētniecisko darbu tematus, kas rosina iepazīt tuvāk savu dzimto vietu, kā arī – saņemot skolas žetonus (vidusskolēni) un pogas (9.klašu skolēni).
Ar savām labajām sekmēm viņi ļāvuši Smiltenes vidusskolas vārdam izskanēt visā Latvijā un tālu aiz tās robežām.
Vokāli instrumentālais ansamblis “Uz priekšu” dzied patriotiskas dziesmas, no kurām vairākas ir pašu sacerētas. Arī dziesma par Gauju, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2. Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga tradīcijas saglabāšanas vērtēšanas komisijas viesošanās reizē …

Mērķis – patriotiskā audzināšana

Cēsu Skolnieku rotas karogs iekļauts arī grāmatā “100 Latvijas vēstures relikvijas”. Māris Niklass, pēc kura iniciatīvas 1998. gadā atjaunoja Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga nodošanas tradīciju skolām, atzīst: “Minētās tradīcijas galvenais mērķis ir jauniešu patriotiskā audzināšana. Ko mēs šobrīd saprotam ar vārdiem dzimtenes mīlestība, patriotisms? – Kad formējās Cēsu skolnieku rota, šiem karavīriem nebija nekā… Valkas zemnieki, pie kuriem viņi vērsās pēc atbalsta, pēckara apstākļos arī nevarēja lepoties ar lielu turību. Taču kāda saimniece rotas atbalstam ziedoja 8000 Cara laika rubļus. Toreiz par šo naudu varēja nopirkt 14 govis. Cilvēks, kurš šo ziedojumu pieņēmis, bijis līdz sirds dziļumiem pārsteigts. Taču saimniece atbildējusi: “Ja nebūs brīvas Latvijas, man nevajadzēs arī to naudu…” Šobrīd dzīvojam brīvā Latvijā. Taču cik daudzi patriotisma vārdā būtu atteikties no mūža ietaupījumiem, no kaut kā sev svarīga un dārga?”
Skolai patriotisma audzināšanā ir ļoti liela nozīme. Tāpat kā vēstures stundām.  Varu būt laimīgs, jo mans vēstures skolotājs, būdams padomju varai nelojāls cilvēks, skolēniem neprasīja iekalt gada skaitļus, bet gaidīja izpratni par attiecīgo laika periodu, rosinot domāt, kāpēc tas notika tā vai tā? Skolotāji, kuri pēc līdzīga principa strādā arī mūsdienās, dara lielu un svētīgu darbu – viņu audzēkņiem vēsture parasti ir viens no mīļākajiem priekšmetiem…”

Baiba Vahere