Sveicam Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā!

Rīt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Atzīmējot šo Latvijai nozīmīgo notikumu, visās Smiltenes vidusskolas ēkās notika svinīga kopā sanākšana. Lai pateiktos par iespēju dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī, lai stiprinātu latvisko identitāti un novēlētu mūsu mīļajai Latvijai mierīgas debesis un saules mūžu.

Zīmīgi, ka Latvijai tik īpašās dienas svinības notika izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā. Viņam noteikti būtu mums visiem, ko teikt arī šodien, bet šobrīd aktuāli temati un domas izskan viņa dzejā, viņa “Kurzemītē”, “Epifānijās” un daudzos jo daudzos citos darbos, rosinot būt lepniem par piederību savai tautai, lepoties ar savu kultūru, tradīcijām, saudzēt un lolot mūsu mīļās Latvijas brīnišķīgo dabu.

Arī šodien, klausoties dziesmas Smiltenes vidusskolas skolēnu izpildījumā, kopā izjutām brīvības lielumu un spēku.

“Rīt svētku diena – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadiena, kas mums, latviešiem, ir tikpat svarīga kā 18.novembris,” skolēnus, skolotājus un skolas darbiniekus uzrunāja Smiltenes vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Valda Cirīte. “Šobrīd, kad redzam, ka neatkarīgu valsti – Ukrainu un tās iedzīvotājus -cenšas iznīcināt agresori, vēl vairāk apzināmies, cik liela nozīme ir vārdam -brīvība. Mēs no rīta mierīgi varam doties uz skolu vai darbu, vakarā atgriezties mājās un naktī mierīgi gulēt, nedzirdot šāviņu troksni. Tas ir tikai tāpēc, ka mums ir brīva, neatkarīga valsts. 4.maijs tiek saukts arī par Baltā galdauta svētkiem, kas ir kā pašapziņas un lepnuma simbols. Šodien patiesi ar lepnumu gribu pateikt milzīgu paldies korim “Lido” un diriģentam Imantam Točam par to, ka svētdien pēc nepilnu piecu mēnešu rūpīga darba koris izcīnīja tiesības piedalīties Dziesmu svētkos! Un jau šovasar ar lepnumu visai Latvijai tiks pateikts, ka koris “Lido” ir atdzimis un ka jūs nesat Smiltenes vidusskolas vārdu tālāk Latvijā ar lepnumu, prieku un cieņu. Paldies jums! Pirms pusstundas saņēmām vēl vienu ārkārtīgi priecīgu ziņu – mūsu 9.b klases skolniece Selīna Dorše latviešu valodas un literatūras olimpiādē valsts mērogā ieguvusi otro vietu. Paldies arī skolotājai Ivetai Krūmiņai!

Lai mums visiem rīt priecīga svētku diena savās ģimenēs! Esiet laimīgi par to, ka mums ir brīva valsts!”

Skolēni latvisko spēku šodien varēja gūt arī, mielojoties ar skolas galdā celto medu un rudzu maizi.

Mīlestība, kas sākas mājās, turpinās skolā un visā Latvijā

Smiltenes vidusskolas ēkā Dārza ielā 17 skolēni audzināšanas stundās kopā ar audzinātājiem pārrunāja, kā notika Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana. Pēc tam bērni devās pie balti klātā galda rakstīt vēlējumus Latvijai. Latvijas atkal kļuva brīva un neatkarīgu valsts notika pavasarī, kad viss zied un plaukst. Tāpēc skolēni Latviju tās neatkarības atgūšanas dienā šoreiz sveica ar dzīvespriecīgu pavasara dziesmiņu. Direktores vietniece Simona Zariņa Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā novēl ikvienam latvietim palikt garīgi stipram, būt savam tēvzemes patriotam ģimenē, skolā un darbā.

Simonas Zariņas ģimenē nu jau vairākus gadus ir skaista tradīcija – 4. maijā kopā ar vīru un dēliem Krišjāni un Lūkasu klāt baltu galdu, likt tajā latvisku cienastu un aicināt ciemos vecākus un vecvecākus. Mīlestība pret savu valsti sākas mājās, ģimenē, un skolotāja no sirds novēl piedzīvot svētku sajūtu ikvienās mājās!

“Sargāsim savu zemi ar cieņu pret ikvienu tās stūrīti!”

Svinīga kopā sanākšana ar bērnu deklamētiem dzejoļiem un skaistu svētku koncertu par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai notika arī skolas ēkā Rīgas ielā 16 c.
1.a un 2.a klases skolēniem par 1990. gada 4.maija notikumiem pastāstīja Elzas un Jēkaba Siliņu vectētiņš Jānis Siliņš.
Balti klāto galdu greznoja Latvijas mežos lasītas baltās vizbulītes.  “Kā man ir ar Latviju? Vēlos, lai katrs no mums uzdod sev šo jautājumu,” skolēnus uzrunāja direktores vietniece Inese Raiskuma. “Es mīlu savu zemi ne jau tāpēc, ka tā būtu skaistākā vieta pasaulē. Mīlu Latviju un tāpēc es tajā redzu tik daudz skaista un laba. Aizveru acis un redzu, kā pavasaros mežmalās zied baltās vizbulītes. Kā vasaras vakaros pāri pļavām klājas migla. Kā jūra pieskaras balto smilšu liedagam un manām kailajām pēdām.

Aizveru acis un redzu, kāda Latvija bija 4. maijā pirms 33 gadiem. Kādi bijām mēs – skolotāji, mūsu vecāki un mūsu bērni. Toreiz Vecrīgas ieliņas bija pilnas, cilvēki stāvēja un skaitīja līdzi balsīm, kas nepieciešamas deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šodienas skolēnu vecāki un vecvecāki visos novados bija tie, kuri turēja roku uz sirds par brīvu Latviju.

Sargāsim savu zemi ar cieņu pret ikvienu un katru zemes stūrīti! Saules mūžu Latvijai!”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Baiba Vahere, Līga Osma, Elīna Kubuliņa – Vilne