Svētki Latvijas brīvības ceļā

Godinot Latviju tās 107. dzimšanas dienā, aizvadītā nedēļa Smiltenes vidusskolā pagāja valsts svētku zīmē.

12. novembrī skolas ēkā Rīgas ielā 6 c dziesmās un dzejā savu mīlestību uz Latviju izteica Smiltenes vidusskolas visjaunākie bērni un viņu īpašie viesi – kora “Lido” jaunieši.

Uz vienas skatuves kāpa mazie ķipari, kuri tikai sper savus pirmos soļus lielajā pasaulē un vidusskolēni, no kuriem daudzi tieši šeit apguvuši skatuves kultūru un uz mūžu iemīlējuši mūziku, kora dziesmas.

14. novembrī Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienas pasākumā Smiltenes vidusskolas lielajā zālē izskanēja 4. – 12. klašu skolēnu stāsti par viņu un mūsu visu Latviju, par vērtībām, kas raksturo latviešu tautu.

Tie bija stāsti par latvietim dārgām tradīcijām un atmiņām, kas vieno paaudzes, liek cieņā noliekt galvu to priekšā, kuri par Latvijas brīvību un neatkarību atdevuši dzīvību.

Vēstures griežos piedzīvotais rosina arī šodien būt nomodā, būt drosmīgiem.

Mūsu Latvija ir kā skaists koks ar stiprām saknēm, kas dod spēku dzīt atvases un augt. Mūsu lepnums ir cilvēki, kas prot uzņemties atbildību un dzīvot ar godu, cildeni raksturi. Latvieti raksturo dzīve saskaņā ar dabu, darba tikums, kultūras bagātība, lepnums par savu skaisto valodu, dziesmām un dejām, cieņa pret dzīvību, laipnība, kas kā liepu laipa ved no sirds uz sirdi…

Spēka vārdus skolēniem un visam savam kolektīvam teica skolas direktore Inguna Kondratjeva, pateicoties ikvienam, kurš ieguldīja darbu un sirdi skaisto svētku organizēšanā un norisē, – direktores vietniecei audzināšanas darbā Ivetai Krūmiņai, režisorei Gitai Skadiņai, diriģentiem Evai Uldriķei, Solvitai Possei un Imantam Točam, koncertmeistarēm Ingunai Balodei un Ingai Strazdiņai, skolotājām Līgai Osmai, Dacei Rudzītei, Maritai Timermanei, Jānim Celmiņam, visiem māksliniekiem, dziedošajiem kolektīviem un viņu vadītājiem.

Lai svētku laikā gūtās emocijas, sajustais spēks un vienotība turpina iedvesmot un stiprināt patriotismu ikdienā!

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Baiba Vahere, Ance Pogule