Žetonu vakara noskaņās…

Mūsu divpadsmitie. Kopā ar viņiem aizvadīti brīnišķīgām atmiņām piepildīti gadi. Ar dažiem trīs, ar dažiem – visi divpadsmit. Saskaņā ar senu Smiltenes vidusskolas tradīciju viņi parasti februārī, skaistā, svinīgā pasākumā, saņēma piederības zīmi skolai – žetonu. Ar emocijām, ko parasti guvām, atskatoties uz aizvadītajiem gadiem skolā, šogad dalīsimies Pēdējā zvana dienā, kad arī skolēni saņems žetonus. Domās sūtām viņiem vissirsnīgākos sveicienus un atskatāmies uz skaistākajiem, kopā pavadītajiem brīžiem.

12.a klases audzinātājai Ilmai Reimanei šī ir trešā audzināmā vidusskolas klase. “Mani divpadsmitie – tā parasti saka audzinātāji. Daži ir manējie trīs gadus, bet daži – jau astoņus.

Nekad neesmu uzskatījusi, ka vidusskolēniem jāuzspiež sava visuresošā klātbūtne, tomēr viņiem jāzina, ka vienmēr būs kāds, kas uzklausīs, atbalstīs, sabārs un uzmundrinās. Esam strīdējušies, neesmu centusies uzspiest savu viedokli, tomēr vienmēr to esmu paudusi, lai iemācītu, ka eksistē dažādi viedokļi.

Priecājos, ka vairāki no kautrīga ienācēja jaunā skolā un kolektīvā izauguši par pašpārliecinātiem jauniešiem, kas apzinās, ka neviens viņu grūtības malā nenobīdīs, tās būs jāpārvar pašiem.

Attālināto mācību laiks neļāva realizēt vairākas ieceres, tomēr neaizmirstamas paliks atmiņas par ekskursijām, piedalīšanās ZZ čempionātā.

Kādreiz jau es viņus arī pakomandēju, taču ar mērķi, lai viss tiktu izdarīts vislabāk.

Skolēni noteikti vienmēr atcerēsies gatavošanos Aerobikas festivālam un Ziemassvētku pasākumiem. Tajos mūsu klase parasti uzstājās ar uzvedumu, kuram scenāriju rakstīja Marta.

Man viņi visi paliks atmiņā kā pieklājīgi, ieturēti un tajā pašā laikā ļoti draudzīgi jaunieši.  Novēlu, lai katrs atrod dzīvē to darbu, kas viņu iepriecina! Lai viņi nepadodas grūtību priekšā un mēģina darīt visu iespējamo, lai sasniegtu savus mērķus! Lai viņiem visiem veicas arī personiskajā dzīvē! Kā jau to daudzkārt esam pārrunājuši audzināšanas stundās – bērni un mazbērni dzīvē ir vissvarīgākie!”

Skolotājas Voveres Smiltenes vidusskolas ģimene

“Šī man ir bijusi jauna pieredze – audzināt klasi. Pieņemt katru, kāds viņš ir, censties saprast, rūpēties un atbalstīt,” atzīst 12.b klases audzinātāja Signe Vovere. “Šo trīs gadu laikā jaunieši ir kļuvuši par manu Smiltenes vidusskolas ģimeni. Es atbalstu viņus grūtībās, un viņi tāpat atbalsta arī mani. Esam kopā gan priekos, gan bēdīgākos mirkļos. Jaunieši veidojas par gudriem, atsaucīgiem un labestīgiem cilvēkiem, kuri veidos mūsu vidi nākotnē. Novēlu katram sasniegt savus mērķus un ieceres! Atrast sev vietu un nodarbošanos, kas viņus darīs laimīgus un prieka pilnus!”

Laba pieredze jaunam sākumam

Skolēni, rakstot par skolu, saka paldies gan par iespēju satikt jaunus draugus, kopā piedzīvot daudz skaistu brīžu, piedalīties daudzveidīgajos pasākumos,  gan par skolotāju atsaucību, sniegto atbalstu, zināšanām, atziņām turpmākajai dzīvei un motivāciju – nekad nepadoties.

“Šajā skolā mācījušās manas dzimtas iepriekšējās paaudzes, tāpēc te bija jāmācās arī man,” raksta Patrīcija Vētra no 12. a klases. “Visa skolas vide ir tik patīkama, pat neskatoties uz būvdarbiem. Man patīk savi skolotāji, skolas un klasesbiedri!  No 10.klases līdz pat šodienai Smiltenes vidusskolu uzskatu par vislabāko skolu. Ļoti interesanta bija arī kopmītņu dzīve. Žēl, ka jaunajā internātā paspējām padzīvot tik maz! Diemžēl, arī 11.klases 2.semestra 12.klases pasākumus atņēma pandēmija. Par mājsēdi neesmu sajūsmā. Taču Smiltenes vidusskola man devusi daudz iespēju un labu pieredzi jaunam sākumam. Šajos trīs gados esmu sapratusi, ko mācīšos tālāk. Atliek tikai šos sapņus piepildīt. Nākamajiem Smiltenes vidusskolas skolēniem iesaku labi mācīties, nestrīdieties ar skolotājiem, jau saliedēšanās pasākumā sadraudzēties ar nākamajiem skolasbiedriem un priecāties par katru jauno dienu. Vidusskola ir lielisks laiks dzīvē!”

Viss jauns: skola, skolotāji, skolasbiedri…

Vairākiem skolēniem, sākot mācības Smiltenes vidusskolā, viss bija jauns:

skolotāji, klasesbiedri, skola, pilsēta un draugi.

“Atrados citā vidē un viss bija atkarīgs tikai no manis paša,” atmiņās kavējas 12.a klases skolnieks Kārlis Jurgens. “Atceros pirmos iespaidus par klasesbiedriem, kuri, par laimi, neatbilda patiesībai. Īstenībā mūsu klase ir ļoti mierīga un klusa. Vislabākās atmiņas noteikti paliks no kopmītņu dzīves un basketbola treniņiem Smiltenes sporta skolā. Taču svarīgākās jau nav atmiņas, bet iegūtās zināšanas.”

“Mums ir viss, atliek tikai mācīties…”

“Smiltenes vidusskolā tika radīti labi apstākļi, tā ka atlika tikai mācīties. Ļoti augstu novērtēju, ka šeit izdevās iegūt gan labas teorētiskās, gan praktiskās zināšanas,” raksta 12.a klases skolnieks Kristaps Kažuro.

Paldies skolai par trīs neaizmirstamiem gadiem, iespēju piedalīties “Erasmus+” projektā un tikt uz Nīderlandi saka 12.a klases skolniece Kristīne Vorohta.

“Smiltenes vidusskola vienmēr bijusi mainīga, ar augstiem mērķiem nākotnē,” atzīst 12.b klases skolnieks Ralfs Jēkabs Ruks.

“Smiltenes vidusskola ir izcila vieta, lai mācītos, iepazītu jaunus cilvēkus, apmeklētu labus pasākumus un vienkārši izbaudītu vidusskolas gadus,” uzskata 12.b klases skolnieks Rainers Lārmanis.

“Par spīti tam, ka pirms pieciem gadiem apvienoja trīs Smiltenes vispārizglītojošās skolas, izveidojot vienotu Smiltenes vidusskolu, tā ir kļuvusi par ļoti draudzīgu vidusskolu,” atzīst 12.b klases skolniece Krista Purmale. “Tajā ir ļoti centīga skolēnu pašpārvalde, kas rūpējas par skolas tradīciju uzturēšanu. Šobrīd Smiltenes vidusskolā notiek vērienīgas pārmaiņas, bet tās ir tikai uz labu – Smiltenes novada skolēniem būs liela,  skaista un moderna skola!”

Kā ģimeniska komanda

“Mūsu klase bija vienlaikus kā ģimene un komanda,” atzīst 12. b klases skolnieks Olafs Putrālis. “Komanda, kad jāiet un jāuzvar visi iespējamie konkursi. Ģimene tad, kad kādu sliktā dienā jāsapurina un jāpalīdz!”

“Gatavošanās Aerobikas festivālam, interesantās un piedzīvojumu pilnās ekskursijas, piedalīšanās Volejbola naktī mums deva iespēju saliedēties ne tikai kā komandai, bet arī kā klasei,” raksta 12.b klases skolniece Kristīne Būce.

“Smiltenes vidusskolā mācos no 1.klases,” stāsta 12.a klases skolniece Eva Elīza Leikarte. “Man ir bijuši ļoti jauki klasesbiedri un trīs brīnišķīgas audzinātājas. No skolas pasākumiem visvairāk atmiņā paliks prezidenta kronēšana, Ziemassvētku balles un Aerobikas festivāls. Ļoti ceru, ka mēs visi atradīsim īstos soļus pretim nākotnei, lai ikviens var darīt to, kas viņam patiesi patīk.”

“Ļoti priecājos, ka nokļuvu tieši šajā klasē, jo ticu, ka mēs paliksim draugi uz mūžu. Kaut arī nesatiekamies bieži, bet zinu, ka šiem cilvēkiem var uzticēties,” raksta 12.a klases skolniece Sabīne Marksa.

12.a klases skolniece Elīza Daktere saka paldies par uzmundrinošajiem vārdiem, ko ik dienu dzirdējusi no skolotājiem un arī pārējā skolas personāla. “Ar skolas renovāciju saistītās grūtības iemācīja pielāgoties dažādām nestandarta situācijām un deva labu pieredzi turpmākajai dzīvei.” Skolasbiedriem Elīza saka paldies par saliedētību un komandas garu, sadarbojoties dažādos skolas pasākumos.

Vieta prāta un sirds izaugsmei

Skolā esam apguvuši ne tikai matemātikas formulas un latviešu valodas gramatiku, bet arī viedas, dzīves gudras mācības,” savu viedokli pauž 12.b klases skolnieks Dāvis Sīmanis. “Mēs katru dienu iegūstam jaunas zināšanas un pieredzi. Skola ļauj mums ne tikai ielūkoties dažādās profesijās, bet arī iepazīt kultūru, cilvēkus un dzīvi. Tā ir vieta gan prāta, gan sirds izaugsmei.”

““Miķeļdienas tirdziņi, Sniega dienas ar dažādām ziemas aktivitātēm un kopīgu pasēdēšanu pie ugunskura, 10.klašu iesvētības, ZZ čempionāts, direktores uzrunas svētkos, skolotājas Valdas Cirītes rīkotie Dzejas vakari, došanās uz Latvijas skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu konferenci kopā ar skolotāju Annu Lavrinoviču, piedalīšanās dažādās mācību olimpiādēs, kas pavēra iespēju uzzināt daudz jauna, brīnišķīgie Ziemassvētku pasākumi, kuriem skolotāja Iveta Krūmiņa man atļāva rakstīt savas klases priekšnesumam scenāriju – skaisto brīžu ir tik daudz! Bijuši gan smiekli, gan asaras.

No Smiltenes vidusskolas līdzi paņemšu daudz atmiņu. Šeit atklāju savas stiprās un vājās puses, pavēru durvis uz nākotni,” atzīst 12.a klases skolniece Marta Rabāce.

“Skola – tā ir tā vieta, kur allaž pretī nāk smaidošas un priecīgas skolotājas. Pamanot, ka kādam no sejas pazudis smaids, viņas vienmēr pajautās, vai viss kārtībā,” raksta 12. b klases skolniece Marta Dūle.

Pieredze, kura mainīja tik daudz ko…

“Žēl, ka vidusskolas skaistākos gadus nākas pavadīt mājās bez klasesbiedriem, skolotājiem un skolas pasākumiem. Bet labākus klasesbiedrus par tiem, kādi man bijuši pamatskolā un vidusskolā, nevar vēlēties,” atzīst 12. a klases skolniece Marta Marksa. “Paldies mūsu brīnišķīgajai audzinātājai Ilmai Reimanei, kura jau astoņus gadus ir gatava par mums stāvēt un krist, vienmēr uzklausīt, atbalstīt, aizstāvēt un uzmundrināt!”

“Skola pēc remontdarbiem noteikti būs vēl skaistāka un skolēniem draudzīgāka,” pārliecināts 12.b klases skolnieks Renārs Eberhards. “Tikai žēl, ka mums vairs neiznāks tajā mācīties.

Smiltenes vidusskola man vienmēr asociēsies ar visjaukākajām atmiņām. Nevienā citā skolā neesmu juties tik labi. Paldies par skolotājiem par zināšanām, cilvēcību un vērtībām, kas noderēs turpmākajā ceļā! Lai skola arī turpmāk attīstās un saglabā savus jaukos pasākumus!”

“Šī tiešām ir bijusi vienreizēja pieredze! Ir piepildījies katra skolnieka sapnis – neiet uz skolu. Tikai neviens par to pārāk nepriecājas,” raksta 12. b klases skolniece Amanda Hirte, atzīstot, ka vidusskolas klasesbiedri viņai kļuvuši par otru ģimeni. “Liels paldies mūsu klases audzinātājai Signei Voverei par izturību, cenšoties mūsu spītīgo klasi attālināti savaldīt!”

Žetonam patiesā vērtība – skolēnu atmiņas par skolu

“Žetona veidols jau nemainās, bet tam īsto vērtību dod cilvēks ar savām emocijām un atmiņām par skolā pavadīto laiku,” saka Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. “Jauniešiem, kuri šogad pabeigs skolu, paskatoties uz žetonu, noteikti atcerēsies gan priecīgos brīžus kopā ar klasesbiedriem, gan pārdomas par laiku, kuru nācās mācīties attālināti. Tas viņiem ļāvis ātrāk kļūt patstāvīgiem, aiziet no šīs skolas vairāk nobriedušiem.

Ļoti augstu novērtēju jauniešu labos vārdus par skolu un viņu sirsnīgos vēlējumus skolasbiedriem: būt arī turpmāk stipriem un mērķtiecīgiem, sasniegt iecerēto.

Paldies vecākiem par sadarbību ar skolu, par atbalstu, ko viņi snieguši bērniem! Tā jau tas ir, ka vienīgais veids, kā turpinām dzīvot, – savos bērnos.

Novēlu visiem nākamajiem absolventiem spēku, izturību un pacietību, gatavojoties eksāmeniem!”

Teksts: Baiba Vahere

Video: Krišjānis Graudiņš

Foto: no skolēnu personiskā arhīva