“Žetonu vakars 2026”

Mūsu divpadsmitie 27. februārī saņēma piederības zīmi Smiltenes vidusskolai – žetonu.

Nākamie absolventi svinīgajā pasākumā, kavējoties mīļās atmiņās un brīžos, kad vēdera presīti trenēja kopīgie smiekli, ļāva klātesošajiem iztēloties klases vidi kā šaha galdiņu – ar torņiem, zirgiem, karalienēm, karaļiem, laidņiem un bandiniekiem…

Trīs vidusskolas gadi bijuši bagāti pārsteigumiem, negaidītiem pavērsieniem un nestandarta situācijām… Taču viņi visi pacietīgi un neatlaidīgi pārlēkuši pāri problēmām, ieejot skolas vēsturē ar drosmīgām idejām un daudzpusību. Paliekot skolasbiedru un skolotāju atmiņās ar cilvēcību, mīlestību, savām lielajām un mazajām uzvarām un arī kļūdām.

Melnbaltā krāsa gan iederējās vien skatuves noformējumā… Atskatoties uz mūsu divpadsmito vidusskolā aizvadītajām dienām, tās visspilgtāk raksturo azartisks dzīvesprieks un spēles gars, kas tik būtisks, lai dotos pretī izaicinājumiem, neparedzamām situācijām ar mainīgiem noteikumiem. Žetonu vakara dziļākais vēstījums bija par dzīves spēli, kurā vienlīdz svarīgi gan loģiski, stabili un droši soļi, gan negaidīti gājieni, prasme pielāgoties situācijām, domāšana nestandarta leņķos un gudrība izvēlēties optimālo ātrumu…

Lai cik daudz un gudru grāmatu mūsu jaunieši noteikti vēl izlasīs, dzīvei instrukcijas nav…

Žetonu vakarā īpašu gaismu un noskaņu ienesa absolventu tuvāko cilvēku, viņu vecāku, vecvecāku un skolotāju laba vēlējumi un mīlestība. Tā kopā ar jauniešu pašu pieredzi, vērtībām un drosmi palīdzēs izlīdzināt neapdomīgāko soļu sekas, nosargāt visdrosmīgākās idejas, motivāciju, radošumu, pašcieņu un cilvēcību arī vislielākajās vētrās.

Kā atzina paši absolventi: “Lai kādas kārtis mums dzīve dotu, vidusskolas īstā vērtība bija cilvēki. Draudzība, uzticēšanās, atbalsts, plecs grūtā brīdī. Sirds bija tā, kas noturēja mūs spēlē, kad gribējās nolikt kārtis malā. Šī bija partija, ko nespēlējām vieni. Un tieši tāpēc mēs uzvarējām.”

Skatuvei piestāv šovs, spēle, azarts un laimes rats. Taču mūsu divpadsmitie ir gatavi arī spēlei ārpus skolas un labi zina, ka laime nav nejaušība un ārējais spožums, bet gan iespēja būt ar saviem mīļajiem, mājas, kopā ar klasesbiedriem pavadītais laiks, izaugsmē ieguldītais darbs, dzīve saskaņā ar sirdi…

Trīs gadi – lielos mērogos tas ir tik maz, taču Žetonu vakarā, mūsu divpadsmitajiem uz īsu brīdi satiekoties ar savu 10. klases versiju, kā burvju spogulī redzējām to, cik būtiski viņu izaugsmē bijuši šie trīs kopīgie gadi.

“Dzīve nav laimes spēle, kur visiem iedod vienādas kārtis. Katram būs savas iespējas, izaicinājumi, kļūdas un uzvaras,” jauniešus uzrunāja skolas direkore Inguna Kondratjeva, pēdējā vidusskolas posmā vēlot viņiem veiksmi, izturību un stipru gribasspēku. “Jūs vēl pārliecināsieties, ka laime nav veiksme, bet izvēle. Skola nav tikai vieta, kur iemācās formulas un faktus, tā ir vieta, kur apgūst prasmi piecelties pēc neveiksmes, mēģināt vēlreiz un atrast cilvēkus, kuri kļūs par draugiem uz mūžu. Pēc dažiem mēnešiem jūs aizvērsiet Smiltenes vidusskolas durvis, reizēm šaubīsieties, mainīsiet plānus un kļūdīsieties. Tā tam jābūt. Taču svarīgākais – nezaudēt drosmi un cilvēcību, jo  laimes spēlē neuzvar labākie un gudrākie. Uzvar tas, kurš paliek godīgs pret sevi un citiem. Šodien jūs saņēmāt žetonu – piederības zīmi Smiltenes vidusskolai un simbolu, ka mēs jums ticējām un ticam joprojām. Paldies skolotājiem par pacietību, sirdssiltumu un ticību šiem jauniešiem! Paldies vecākiem – par spēju būt blakus gan brīžos, kad viss izdevās, gan tad, kad bija nepieciešams iedrošinājums!”

Šis Žetonu vakars ļoti īpašs bija arī mūsu kolēģēm Līgai Osmai un Dailai Šmulānei. Uzrunājot klātesošos vecāku vārdā, viņas atcerējās laiku, kad mūsu divpadsmito mugursomas bija lielākas par pašiem, jauniešu saņemto žetonu salīdzinot ar mazu simbolu, kas vēsta par garu ceļu. Cauri smiekliem, šaubām un uzvarām.

Vecāki pateicās 12. klases audzinātājām Līgai Kaupei un Ingūnai Rullei par pacietību, ticību absolventiem un stingrību, aiz kuras vienmēr bija rūpes. Īpašu paldies sakot par to, ka audzinātājas katrā no šiem jauniešiem redz personību.

Vecāku vēlējums absolventiem – nepazaudēt sevi steidzīgajā pasaulē, uzdrīkstēties droši spert tālāk nākamos soļus, sapņot arī tad, ja kādam viņu sapņi šķiet par lieliem. Saglabāt cilvēcību, laipnību un spēju būt pateicīgiem par visu labo, nepadoties, kad kļūst grūti, “jo grūtības ir zīme, ka augat. Vienmēr atceraties – eksāmeni ir tikai viens dzīves posms, tie nenosaka jūsu vērtību, bet gan tas, ka esat cilvēki ar saviem sapņiem, reizēm – arī bailēm, bet pats galvenais – ar milzīgu potenciālu! Lai šis žetons atmiņās kļūst par ceļazīmi uz vietu, kur dzima draudzība, rūdījās raksturs un auga ticība sev! Lai kurp jūs ietu tālāk, nesiet sev līdzi sajūtu: “Es varu, es spēju, es drīkstu mēģināt!””

Žetonu vakara režisores – Iveta Krūmiņa un Gita Skadiņa, skaņu režisors – Jānis Celmiņš, gaismošanas operators – Vitauts Celms.

Ar skolotāju Daces Rudzītes, Jolantas Straumes un Jāņa Celmiņa gādību pasākumā īpašu noskaņu ienesa mūzika, dejas un 12. klašu kopkoris.

Paldies Valteram Kveldem, visiem pasākuma svinīgās gaisotnes labajiem gariņiem, kuru darbs ļāva piedzīvot Žetonu vakara īpašo noskaņu, 11. klašu skolēniem un viņu audzinātājai Tatjanai Voverei!

Dienā, kad sirds sitas priecīgi un reizē mazliet skumji, vēlam visiem 43 nākamajiem absolventiem veiksmi pēdējā “sprintā” pirms eksāmeniem! Lai skaisti, prieka un mīlestības piepildīti kopā pavadītie brīži! Lai izdodas atrast atbildes uz saviem svarīgākajiem jautājumiem! Lai neveiksmes neaplauž spārnus tālākajam lidojumam! Jo viss taču tikai vēl sākas…

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Jānis Ūdris