Žetonu vakars “Ar dziesmu par dzīvi”

22.februārī Smiltenes vidusskolā notika 12.klašu Žetonu vakars. Jaunieši brīdi pirms izlaiduma krustcelēm priekšnesumos saviem vistuvākajiem un skolotājiem paslidinājās pa bērnības līkločiem un skolas laika “zigzagiem”.

Atcerējās, kā kopā ejot bērnudārzā un skolā, darījuši nerātnības, kā dzimusi un gadu gaitā veidojusies viņu draudzība un radušās pirmās simpātijas, kas beigušās ar neizlūgtām bučām un bērnības sapņu kāzām ar visu mācītāju omes konditorejas halātā un striķītī iesietu ābolu kā vienotības apliecinājumu.
Skolēni teica paldies vecākiem, kuru mājās sirds pukst vismierīgāk un “kur kā pasakā reiz dzīvoja māmiņa, tētis, brāļi, māsas, vecmāmiņa un vectētiņš. Un vēl viena vecmāmiņa un vēl viens vectētiņš. Kupls radu pulks. Visi kā viena dūrīte. Bet drīz ģimenes plauksta plati atvērsies, lai brīdī, kad bērni atgriezīsies, pirksti atkal sakļautos cieši jo cieši kopā…”
Uz psihoterapeita dīvāniņa tika meklēti risinājumi jauniešu problēmām un raisītas pozitīvas emocijas gaišākam skatam nākotnē.
Priecīgi un lepni, mīlošām acīm jauniešos raudzījās skolotāji, kuru acu priekšā viņi izauguši. Daži, atnākot uz skolu, sapņoja kļūt par pilotiem, citi – par skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, ārstiem  un frizieriem. Katrs – ar saviem sapņiem un talantiem, kuriem bija jāpalīdz realizēties un pilnveidoties. Skolēni ar mīļiem ziedu sveicieniem teica paldies skolotājiem un skolas vadībai, kas viņus atbalstīja un iedrošināja.

Par bildēm, ko liksim savas dzīves “rāmītī”

Vienā no mazajiem bilžu rāmīšiem, kurus jaunieši ar savām mīļākajām fotogrāfijām dāvināja vecākiem, redzama meitene ar gladiolām, lielākām par pašu… Tagad viņa, tāpat kā citi žetonus saņēmušie jaunieši, labi apzinās – “to, cik liels vai mazs būs viņu dzīves rāmis un tas, ar kādiem mirkļiem piepildīts, atkarīgs tikai no katra paša. Otra, līdzīga rāmīša nebūs, jo neviens nevar atņemt cilvēkam domas un dvēseles spēku.”
Žetonu vakara moto bija – “Ar dziesmu par dzīvi”. Dzīvi salīdzinot ar dziesmu, ko paši rakstām. Ar tumšākām un gaišākām skaņām. Ar kritumiem un kulmināciju.”
Jauniešiem, kuri tikko saņēma Smiltenes vidusskolas žetonus, viņu dziesma ir tikai pašā sākumā. Kā atzina skolēni paši: “Vai tā būs emocionāli daudzveidīga un aizraujoša vai, gluži pretēji – rāma un mierīga, atkarīgs no katra paša un tiem, kuri palīdzēs rakstīt mūsu dziesmu.”

Neuztraukties par puniem un noticēt sev!

Vidusskolēnus, pasniedzot žetonus sveica 12. a klases audzinātāja Ingūna Rulle un 12.b klases audzinātāja Līga Kaupe.
12.a klases audzinātāja Ingūna Rulle ierosmi saviem skolas žetonu saņēmējiem smēlās Jāņa Aizpura dziesmās, jauniešiem lielo izvēļu laikā vēlot spēku, iedvesmu un izturību, kā arī – neuztraukties par puniem, kas radīsies simtiem reižu paklūpot. “Tie sadzīs, tāpat kā visi sniegi nokusīs. Tikai straujas upes tālāk plūst… Kad šķērsoti vieni kalni, meklējiet ceļu uz nākamajiem!”
“Brīžos, kad rokas nolaižas, saules stars caur miglu izlaužas,” Laura Reinika dziesmas vārdiem savējos – 12.b klases skolēnus sveica un iedrošināja skolotāja Līga Kaupe. “Notici sev un tev viss izdosies! Apstājies, sirdī ieklausies! Laiks mums dots tik, cik Dievs vien to zina! Zīmes ceļā pašiem jāatmin…”

Piederības zīme un sirds dāvana sirdij

12.klašu skolēnus viņu dzīves īpašajā brīdī sveica direktore Ilze Vergina, sakot paldies par emocionāli saviļņojošajiem, talantīgajiem un sirsnīgajiem priekšnesumiem. “Vārds “žetons” nāk no Francijas un francūži ir lepni, ka viņu tradīcija gadu no gada tiek turpināta. Žetons – tā ir piederības zīme, ar kuru jūs pēc tam salidojumos nāksiet uz savu skolu. Šajā žetonā ir gan Latvijas karogs, gan skolas simbolika un man gribētos jums virtuāli iedot līdzi mazu dzintara gabaliņu, kas vienmēr atgādinās skolas laikā piedzīvoto. Ja viss notiks, kā iecerēts, tad varbūt pēc diviem gadiem jūs jau dejosiet valsi skolas jaunajā zālē. Lai ar jums vienmēr ir tā īpašā mīlestība, kuru var dāvināt tikai sirds sirdij!”
Kā savā Žetonu vakarā atzina jaunieši: “Laimes bērnu ceļi ir tāli un plaši…”  Lai tie vienmēr ik pa laikam atved mājās un arī – uz savu Smiltenes vidusskolu!

Teksts: Baiba Vahere