Ziemassvētku laime jauno skolotāju ģimenēs

Ziemassvētku centrā ir bērns. Un arī skolas sirds un lielākais prieka avots ir bērni. Gan tie, kuri jau mācās, gan pavisam maziņie, kuri vēl šūpulītī vai rāpo un sper pirmos solīšus pretim lielajai pasaulei. Laiks, kuru mazulis pavada mājās, tikai ar savējiem, ir tik īss un reizē īpašs! Būt skolotājai un māmiņai – tas ir divkārši skaisti un arī atbildīgi… Ziemassvētku priekšvakarā virtuāli viesojāmies pie Smiltenes vidusskolas skolotājām – jaunajām māmiņām. Viņu laimē un priekā dalāmies arī ar Jums!

Smiltenes vidusskolas sociālo zinību un kulturoloģijas skolotājai Ilvai Dūmiņai šis gads ir ļoti īpašs – viņas ģimenē vasarā ienāca dvīnīši – Emīlija un Emīls. “Laiks no vasaras līdz Ziemassvētkiem paskrējis vēja spārniem! Mazajiem drīz būs pusgadiņš! Abi balsī smejas, ir ļoti runīgi, brīžiem sadodas rociņās vai arī velk katrs uz savu pusi rotaļu lauviņu. Viņiem tā patīk, kad mamma dzied! Šajā laikā esmu dziedājusi vairāk nekā visos korī pavadītajos gados,” stāsta skolotāja. “Mazajiem patīk taustīt mantiņas, eglītes skujiņas. Vakaros viņi – kā jau visi bērni – paliek skaļāki. Kad vīrs atnesa eglīti un to izrotājām, vakarā ieslēdzām lampiņas, istabā pēkšņi iestājās tāds klusums! Abi mazie gulēja uz punčiem un skatījās uz lapiņām… Tas bija tik aizkustinoši!

Pēc izskata abi ir ļoti līdzīgi. Pēdējā laikā gan Emīlija paliek smalkāka un trauslāka, Emīls izskatās mazliet lielāks, omulīgāks. Bet vēl nesen bijušas naktis, kad nogurumā, mazuļus pārģērbjot, puskrēslā sajaucu zeķītes un uzvelku Emīlijai zilas, bet Emīlam – rozā. No rīta abi ar vīru skatāmies un smejamies – kurš dēliņš, kura meitiņa? Pēc rakstura gan abi ir ļoti dažādi. Emīlija – nopietnāka, apzinīgāka un patstāvīgāka, Emīls – vairāk mākslinieks, kuram visu vajag ātri, skaļi, tūlīt un pirmajam! Bet, kad dēliņam labs garastāvoklis, viņš ir tik komunikabls un žiperīgs! Emīlija platām acīm skatās uz viņu, vēro… Ir arī brīži, kad Emīlijai uznāk tāds niķis, ka nezinām, kur dēties.

Līdz ar mazo ienākšanu ģimenē mainījusies visa mana pasaules uztvere un vērtību sistēma. Daudz kas kļuvis mazsvarīgs. Kad viņus gaidīju, uztraucos, kā zināšu, kā ar visu tikšu galā? Abi reizē raudās, gribēs klēpī… Bet tas ir tāds brīnums – mammas sirdsbalss, kas pasaka priekšā, ko kurā brīdī darīt. Tās ir tik fantastiskas, prātam neaptveramas jūtas! Ģimenē un arī ar kolēģiem smejamies – laikam jau man bija lemts tieši šāds notikumu pavērsiens un tam arī nemanāmi tiku gatavota. Jau labu laiku iepriekš daudz kas manā dzīvē ienāca pa divi. Pat divas klases audzināšanā! Un tagad karaliskie dvīņi – puisītis un meitenīte! Jā, brīžiem ir ļoti grūti, bet tā ir tik liela Dieva svētība!

Skolotājas ikdiena paiet rūpēs par bērniņiem. “Dzīvojam ļoti klusi, ģimeniski un, ņemot vērā straujo Covid 19 izplatību,  bez nopietna iemesla laukā no mājām neejam. Tik, cik ārā pastaigājamies pa dārzu vai aizbraucam uz parku. Uzskatu, ka sava ģimene – īpaši personiskās lietas -ļoti jāsargā un man kā mammai ir pienākums savus mazos sargāt. Tāpēc viņu fotogrāfijas sociālajos tīklos nelieku un bērniņus nevedu arī uz publiskiem pasākumiem. Ziemassvētkus pavadīsim klusi, mājās.

Vakaros, kad mazos pabaroju un viņi aizmieg, vienmēr paskatos, kā iet maniem skolēniem, kas jauns skolā. Priecājos par skaistajiem video! Jā, zināmā mērā tā visa, protams, pietrūkst. Bet pagaidām par atgriešanos darbā nedomāju. Esmu pateicīga augstākiem spēkiem, ka viss tā sakārtojies, un man šobrīd nav jābūt tajā Covid trakumā. Ļoti ceru, ka tad, kad atgriezīšos, Covid 19 būs palicis pagātnē. Skola būs izremontēta! Manā dzīvē atkal sāksies jauns un skaists posms!

Lai visiem ģimeniski, mīļi, gaiši un sirdssilti Ziemasssvētki! Šis pārmaiņu laiks mums māca atteikties no ārišķībām un atgriezties pie vienkāršām lietām, vairāk laiku veltīt saviem vistuvākajiem. Piepildīsim ar mīlestību savu mazo pasaulīti un tā noteikti palīdzēs iemirdzēties gaišākās krāsās arī lielajai pasaulei!”

Mājās skan ģitāra un mazu solīšu dipoņa…

Mūzikas skolotāja Solvita Posse ir trīs dēlu māmiņa. Ralfs mācās vidusskolā, Martinam ir trīs gadi, bet pastarītim Krišam drīz paliks pusotrs gadiņš. “Ir brīdis pirms Ziemassvētkiem… Un grūti pateikt, kas ir savādāk. Vai steiga? – Nē, tā noteikti nav steiga! Drīzāk mūsmāju ikdiena – kādā no istabām jau vairākas stundas dzirdama ģitāras spēle. Virtuvē, kur smaržo pēc tikko vārītas zupas,  spraigi kuras krāsns, un klusi fonā skan radio ar kādu no Ziemsvētku meldiņiem, kas neatlaidīgi atgādina par tuvojošiem svētkiem. To visu caurstrāvo mazu kāju dipoņa un vēl mazāku kājeļu tipināšana pakaļ ar pamatīgu jautrību un traci, dalot un reizēm arī nesadalot rotaļlietas. Mazie vēlas palīdzēt mammai virtuvē un un ik pa brīdim ieskanas ritma pavadījums uz katliem, lai uzmundrinātu lielā  brāļa ģitārspēli… Tie ir mani trīs brašie dēli – Ralfs, Martins un mūsu pastarītis Krišs! Mans prieks un lepnums!!

Mūsu ģimenei tradīcijas ir svarīgas, tomēr pielāgojamies apstākļiem. Diemžēl, šogad otrajos un trešajos Ziemassvētkos nedosimies pie vecākiem (vecvecākiem). Protams,  ir iespēja sazināties, izmantojot modernās tehnoloģijas, tomēr vecāku un vecvecāku apskāviena siltumu šogad nesajutīsim. Par to ir neizsakāmi skumji.

Pielāgojoties tam, ka mazie ir ļoti zinātkāri un aktīvi kāpelētāji, Adventes vainaga gatavošana un sveču aizdegšana jau pāris gadus izpaliek. Tomēr piparkūku cepšana katru gadu notiek ar aizvien lielāku jautrību. Arī šogad virtuvi piepildīja puišu prieks par iespēju mīklā izveidot Ziemassvētku laikam tik raksturīgās piparkūku figūriņas – mašīnu,  šokolādes gabaliņus, mazo slieku un lielo slieku, puķkāpostu  un burkānu, ko pēc tam gardi notiesāt.

Brīvajos brīžos vienmēr ieskatos internetā, kā iet skolā, priecājos par kolēģu un jauniešu radošumu!”

Skolotāja Posse visiem vēl gaišus Ziemassvētkus! “Lai izdodas saglabāt sirdsmieru un ticību cilvēkiem!”

Rūķi cītīgi strādā…

Klusāki, nekā ierasts līdz šim, bet tikpat sirsnīgi un mīļi kā vienmēr Ziemassvētki ienāks angļu valodas skolotājas Simonas Zariņas ģimenē. Jaunākajam dēliņam Lūkasam nesen nosvinēta gada jubileja. Viņš jau braši staigā un labprāt spēlējas ar vecāko brālīti, sešus gadus veco Krišjāni. Skolotāja ir laimīga, ka var šo laiku izbaudīt kopā ar abiem dēliņiem. Mierīgi, bez uztraukumiem doties pastaigās un rūpēties par viņiem.

Visi gaidām svētkus, rotājam māju un gatavojām kārumus. Agrāk Ziemassvētkus parasti svinējām kopā ar mammu, tēti un māsas ģimeni. Mamma vienmēr gatavoja savu īpašo Ziemassvētku maltīti ar grūbām un žāvētu gaļiņu. Mēs ar māsu cepām pīrāgus un griezām salātiņus. Visi kopā dziedājām. Šogad noteikti būsim šaurākā lokā, bet Ziemassvētku vecītis un rūķis cītīgi strādā… Svētki būs un šis laiks jāpieņem tāds kāds tas ir, pateicībā par visu labo, kas mums dots!

Ik pa laikam sazinos ar kolēģēm, tāpat arī sociālajos tīklos paskatos, kas jauns skolā. Priecājos par skolēnu panākumiem un jūtu līdzi par visām grūtībām, kas jāpārvar saistībā ar Covid 19 straujo izplatību. Rudenī, droši vien atgriezīšos darbā. Ļoti ceru, ka līdz tam situācija pasaulē būs stabilizējusies!

Šobrīd galvenais – lai visiem laba veselība, miers sirdī un priecīgs prāts!”

Ziemassvētkos vienmēr esam kopā tikai ar vistuvākajiem!

Pirmsskolas skolotājai Ilzei Slapjumai šis gads pagājis, auklējot jaunāko dēliņu Kristapu. Mazajam jau gads un divi mēneši, viņš žiperīgi staigā. Mamma priecājas, kā attīstās dēla valodiņa. Liels prieks par kopīgu darbošanos ar mazo brālīti ir arī vecākajam dēlam – otrās klases skolniekam Gustavam.

“Šie Ziemassvētki ne ar ko neatšķirsies no tiem, kuri bijuši līdz šim,” saka skolotāja. “Mēs tos vienmēr esam pavadījuši savās lauku mājās Luckā, šaurā ģimenes lokā, kopā ar vīra vecākiem, ar kuriem dzīvojam ļoti tuvu, līdz ar to esam kā viena saimniecība.

Svētku dienā mājās tiek atnesta eglīte. Bērni rotā eglīti, vecāki gatavo Ziemassvētku ēdienus. Vakarā ciemos atnāk Ziemassvētku vecītis. Ja viņam jāsteidzas, tad dāvanu maisu atstāj pie durvīm. Pēc tam dāvanas tiek nestas istabā un katram, lai saņemtu savējo, jāskaita dzejolītis.

Šobrīd pilnībā izbauda bērna kopšanas atvaļinājumu un esmu laimīga, ka varu būt kopā ar saviem vistuvākajiem.

Mans vēlējums svētkos – lai ikvienam stipra veselība un izturība! Šis laiks ir grūts un sarežģīts, bet tas jāiztur!”

Ziemassvētku dāvana – mazais Valters!

Pavisam nesen, 16.decembrī, pirmsskolas skolotājas Ingas Ceras ģimenē kā visskaistākā Ziemassvētku dāvana ienāca trešais bērniņš – mazais Valters. Kopā ar mammu un tēti par brālīti īpašs prieks māsiņām – – piecus gadus vecajai Rūtai un trīs gadus vecajai Emīlijai, kuras ļoti, ļoti  grib palīdzēt brālīša auklēšanā. “Kad mazais piedzima, uzreiz aizsūtīju viņām fotogrāfiju,” stāsta skolotāja. “Abas bija tik laimīgas, tā gaidīja mūs mājās!

Agrāk Ziemassvētku eglīti vienmēr gādājām svētku rītā. Šoreiz, jūtot, ka drīz būs jādodas pēc brālīša, eglīti atvedām jau trešajā Adventes svētdienā…

Svētkos pie bērniem vienmēr nāk ciemos rūķis. Kopā cepam piparkūkas. Gatavojam mielastu.

Šis laiks mūs visus ir ļoti izmainījis. Tajā, kas notiek visapkārt, vienmēr var atrast arī ko pozitīvu. Tagad visi varam būt biežāk kopā, veltīt vairāk laika saviem vistuvākajiem. Agrāk dienas pagāja vienā lielā skrējienā un bieži pašam svarīgākajam vairs nepietika ne laika, ne enerģijas.

Šobrīd visas manas domas, galvenokārt, ir pie mazajiem. Bet, kad vien izdodas izbrīvēt kādu brītiņu, vienmēr paskatos arī, kā klājas bērniem un kolēģēm skolā. Priecājos par viņu radošumu.

Mūsu ģimenes vēlējums – lai šie Ziemassvētki visiem atnāk mierpilni, gaiši, saticības un radošuma pilni! Pats galvenais – lai visi esam veseli un kopā!”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no personiskā arhīva