Starptautiskais lasītprasmes pētījums apliecina, ka 4.klašu skolotāji Latvijā ir uz pareizā ceļa!

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study 2016) pasaulē pirmo reizi notika 2001. gadā un kopš tā laika norisinās katrus piecus gadus. 2011. gadā Latvija nepiedalījās. 2016. gada pētījumā piedalījās arī Smiltenes vidusskolas 6.b klases skolēni. Jāpiezīmē, ka dators jau trešo reizi nejaušā izvēlē, kura notiek kādā no Eiropas vai Ziemeļamerikas valstīm, iekļāvis Smiltenes skolēnus no mērķgrupas, kura pārstāv Latvijas mazo pilsētu skolas. Ir skolas, kuras atsakās. Lielākai skolai ir lielākas izredzes tikt, bet nav garantēta iespēja, ka skola tiks otrreiz.
Dalībvalstu skaits ir audzis, 2016. gadā sasniedzot 50 valstis pasaulē. No Latvijas tās ir 150 skolas ar 4157 skolēniem.
Pētījuma norise ir sekojoša: izvēlētā skola pētījuma dienā saņem sūtījumu no Latvijas Universitātes. Komplektā katram skolēnam ir brošūra ar 2 atšķirīgiem tekstiem 1000 vārdu apjomā un jautājumu daļu par tiem. Teksti ir 2 veida: literārie un informatīvie. Skolēns strādā divas akadēmiskās stundas. Komplektā ietilpst ne tikai skolēnu testi lasītprasmes novērtēšanai, bet arī skolēnu, viņu vecāku un skolas direktora aptauja.
Datu savākšana notika 2016.gadā, pētījuma rezultāti publiskoti 2017.gada decembrī. Liels paldies toreizējās 4.b klases skolēnu vecākiem un audzinātājai par atsaucību!
Pētījumā tika vērtēta izpratne, ne tehnika – ātrums, raitums, izteiksmīgums, kuri apgūstami līdz 4. klasei. Tiek uzskatīts, ka 4. klase ir vecums, kad skolēns ir beidzis mācīties lasīt un sāk lasīt, lai mācītos. Tas nozīmē spēju saprast dažādu grūtību pakāpju tekstu nozīmi un jēgu.
2017. gada 5.decembrī Latvijas Universitātes pētnieku grupa uzaicināja visu iesaistīto skolu pārstāvjus uz konferenci, kurā analizēja rezultātus. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas ceturtklasnieku rezultāti ir uzlabojušies. Tie ir 558 punkti, kas ir ievērojami augstāk par PIRLS 2016 pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem, kā arī ar iepriekšējo pētījumu Latvijas rezultātiem. Protams, Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir skolēni gan ar ļoti augstiem, gan ar ļoti zemiem sasniegumiem.
Lai izprastu lasītprasmes mērījumu rezultātus, jāaplūko starptautisko mērījumu skala:

• Augstākais lasītprasmes līmenis – 625 skalas punkti;
• Augsts līmenis – 550 skalas punkti;
• Vidējs līmenis – 475  skalas punkti;
• Zems līmenis – 400 skalas punkti;
• PIRLS skalas vidējais – 500 skalas punkti.

Mūsu skolas 6.b klase gan kopējā starptautiskajā līmenī, gan Latvijas 150 skolu vidū stabili sasniegusi augsto līmeni. Detalizētais salīdzinājums mūsu skolai ar citām valstīm parāda, ka mūsu 6klasnieki 4. klasē uzrādījuši augstus rezultātus ar 554 punktiem.
Pētījumā parādās kāda negatīva tendence – zemais pašnovērtējums, kurš absolūti neatbilst Latvijas skolēnu augstajiem sasniegumiem. Darbs izdarīts labi, bet bērns jau iepriekš prognozējis – man būs viduvēji vai zemi rezultāti.
Jālauž priekšstats, ka mācīties ir grūti un smagi. Pietrūkst prieka lasītprasmes veicināšanā, lasīšana nebūtu jālieto kā sods. Bērnudārzos nekādā gadījumā nav jābaida ar skolu! Tas cels pašnovērtējumu.
Ir labi, ka Smiltenes vidusskola ir Nacionālās bibliotēkas projekta “Bērnu žūrija” dalībniece, tomēr tie ir tikai daži motivēti bērni no klases. Šoruden dažas klases uzsākušas dalību skaļās lasīšanas sacensībā.
Neatsverams ir ģimenes atbalsts un piemērs lasīšanas ieradumos. Motivēts ir bērns, kuram lasīts priekšā, ar viņu mājās regulāri tiek pārrunāta izlasītā grāmata. Visbeidzot svarīgi, ka mājās ir grāmatas, vecāki paši lasa.
Pats galvenais secinājums – Latvijas 4. klašu skolēniem ir augsti rezultāti, un tie sasniegti ar nopietnu skolotāju darbu, ar integrēto pieeju, kad viens skolotājs sākumskolā māca pamatā visus priekšmetus, pazīst savus skolēnus.
Skolas uzdevumi turpmāk: lasītprasmes veicināšana jaunajā mācību saturā, tekstpratības – gan lasīšanas gan rakstīšanas kompetences – attīstīšana.
Galvenais mērķis – skolēns dzimtajā valodā saprot literārus un informatīvus tekstus, tajā skaitā lasot tekstus digitālajā vidē. Arī pildot piem. uzdevumi lv. , testus.
Sākumskolas uzdevums paliek nemainīgs – tā galvenokārt ir tehniska lasītprasme. Tomēr vienlaicīgi ļoti būtiska nozīme lasīšanas intonācijai, kas norāda, vai bērns tekstu izprot.
Ir jāceļ skolu bibliotēku loma, jāveicina tās sadarbība ar skolotājiem, skolēniem.
Lasītprieks nāk no mājām. Te veicams izskaidrojošais darbs gan bērnudārzos, gan uzsākot mācības 1.klasē, bet visu skolotāju atbildība būs jaunā satura nonākšana līdz ģimenei.

Inese Raiskuma, direktores vietniece