Izvēles, kas dāvājušas vērtīgu pieredzi…

Smiltenes vidusskolas 11. b klases skolēni Elvīra Miesniece un Arvīds Bāliņš 12. un 13. aprīlī pārstāvēs skolu Valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konferencē Rīgā. Lai nopelnītu šādu iespēju, ieguldīts liels darbs, gūta vērtīga pieredze, kas noderēs gan pašiem, gan citiem…

Elvīras darba temats – Nātrija hlorīda ietekme uz ļauno gundegu. “Man ļoti patīk bioloģijas stundas, ko vada skolotāja Lāsma Rābante,” stāsta Elvīra. “Kad piedāvāja rakstīt zinātniski pētniecisko darbu, uzreiz sapratu, ka tas būs bioloģijā. Skolotāja ieteica aizbraukt uz Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru. Tur iepazinos ar profesoru Ģedertu Ieviņu, kurš palīdzēja izvēlēties darba tematu un bija arī mans konsultants. Sākumā gribēju pētīt lielo laimiņu, bet tas neizauga.”

Augs, kas glābj planētu…

Elvīru uztrauc tas, cik ļoti pēdējos gados tiek piesārņota vide. “Ja kaut kas interesē, tad šī lieta tavā ikdienā pamazām ienāk aizvien vairāk un vairāk. Pagājušajā vasarā piedalījos nometnē “Vides līderi”. Šī ziema pagāja, pētot ļauno gundegu…
Pētnieciskajā darbā visinteresantākais bija braukt uz Rīgu un skatīties, vai darba sākumā izvirzītās hipotēzes piepildīsies. Ziemas brīvlaiku pavadīju Rīgā….
Līdz šim neviens šādu pētījumu nebija veicis, tāpēc visi ar lielu interesi gaidījām, kāds būs rezultāts. Brīdī, kad uz auga lapām parādījās pirmie nātrija sāļu kristāliņi, pārņēma tāds gandarījums! Mūsu cerības bija vainagojušās ar panākumiem!”
Elvīra priecājas, ka viņas pētījumā gūtās atziņas noderēs arī citiem. “Šis augs ir ekonomiskākais līdzeklis, kā savā tuvākajā apkārtnē atbrīvoties no vides piesārņojuma. Ļaunā gundega to caur saknēm uzņem sevī un tālāk kaitīgās vielas nonāk lapās.
Ļaunā, indīgā gundega ir viens no augiem, kas patiesībā glābj mūsu planētu, vienlaikus apliecinot – ne viss, kas pirmajā brīdī šķiet slikts, tāds arī patiešām ir…”

 Vienā komandā ar LU Dabaszinātņu centra pētniekiem

Pētnieciskā darba izstrādes laikā Elvīra sapratusi arī to, ka viņas nākotne nebūs saistīta ar zinātnisko darbu. “Visgarlaicīgākā bija neskaitāmo mērījumu veikšana katram paraugam, pēc tam – apraksts. Tam, kurš nav darījis kaut ko līdzīgu, pat prātā neienāk, cik daudz laika tas paprasa! Mērījumi jāveic regulāri, bet izmaiņas redzamas tik minimāli… Ilgu laiku vispār nebija pārliecības, vai kaut kas izdosies… Taču visu pētījuma laiku izjutu lielu Dabaszinātņu akadēmiskā centra darbinieku atbalstu. Tas ļoti iedrošināja.
Jauniešiem ZPD darbu izstrāde ir laba iespēja pārliecināties, vai viņi konkrētajai jomai būs gatavi veltīt visu savu mūžu. Ja pēc vidusskolas studētu bioloģiju, ZPD iegūtā pieredze un kontakti ļoti noderētu. Man tā bija interesanta vienreizēja, pieredze.”

Interesē viss par kosmosu un raķetēm

Arvīda Bāliņa zinātniski pētnieciskā darba temats – “Cietās degvielas raķešdzinēju dizains un testēšana.” Darba vadītāja – skolotāja Sandra Pakule.
Arvīdu interesē viss, kas saistīts ar kosmosu un raķetēm. Iespējams, ar šo jomu būs saistīta arī viņa nākotne. “Pirmajā brīdī domāju zinātniski pētnieciskā darba ietvaros uzmeistarot pats savu raķešu dzinēju, bet no šīs ieceres drīz vien atteicos, jo tas aizņemtu vairāk laika, nekā bija atvēlēts… Tā nolēmu, ka izpētīšu to, vai samazinot dzinēja masu, raķete var sasniegt lielāku augstumu. Salīdzināju dažādu materiālu un dizainu dzinējus. Viens no interesantākajiem secinājumiem: atšķirība starp to, kādu raķetes lidojuma augstumu var nodrošināt lētāki un dārgāki dzinēji, bieži ir minimāla.
Vēl, veicot zinātniski pētniecisko darbu, Arvīds bijis pārsteigts, cik daudz var izpētīt vienkāršs amatieris.” Par sava darba lielāko ieguvumu Arvīds uzskata to, ka viņa pētījumu varēs izmantot cilvēki, kuri plāno iegādāties raķešu dzinējus.

Vidusskolā no pirmās klases

Elvīra un Arvīds Smiltenes vidusskolā mācās no pirmās klases. Elvīra pagaidām vēl skaidri nezina, ko darīs pēc vidusskolas. “Ēnu dienā biju Ārlietu ministrijā. Iespējams, mana nākotne būs saistīta ar politiku.”
Arvīds pēc vidusskolas, visticamāk, dosies uz Rīgas Tehnisko universitāti. Viņš vēlas kļūt par inženieri. “ZPD gūtā pieredze man noteikti palīdzēs arī studējot augstskolā. Šobrīd vislabprātāk redzu sevi nākotnē strādājam ar raķešu dzinējiem, bet tikpat labi mana darba ikdiena varētu būt saistīta arī ar dažādu detaļu un iekārtu izgudrošanu.”

Pareizākā izvēle, domājot ilgtermiņā…

“Pēc devītās klases gribēju mācīties vidusskolā,” stāsta Elvīra. “Smiltenes vidusskolu uzskatu par ļoti labu skolu, arī vecāki teica, ka gudrākā izvēle ir palikt tepat. Savu izvēli ne mirkli nenožēloju. Esam draudzīga klase. Arī skolotāji – zinoši, laipni un atsaucīgi. Brīvajā laikā dziedu skolas jauniešu korī “Lido” un darbojos jauniešu pašpārvaldē. “Erasmus+” projekta “Radi pārmaiņas” (MAD – “Make a Difference” ietvaros biju Vācijā. Patiesībā jau visas lielākās pārmaiņas sākas ar mums pašiem…”
Arvīds domā līdzīgi. Abi neliekuļojot atzīst, ka Smiltenes vidusskolu ieteiktu ikvienam, kurš pēc devītās klases vēlas iegūt vidējo izglītību.
“Ko mainītu, ja aizbrauktu mācīties kaut kur projām no mājām? – Nāktos dzīvot kopmītnēs, arī izdzīvošana izmaksātu dārgāk,” uzskata Arvīds. “Šeit – viss pazīstams. Skolotāji ātri pamana gan to, kurās jomās katram veicas labāk, gan to, kur jāpalīdz… Visu vienmēr var sarunāt un izrunāt. Neredzu iemeslu, kāpēc vajadzētu skriet meklēt laimi kaut kur citur.”
Brīvajā laikā Arvīds aizraujas ar spēka trīscīņu.
Abiem jauniešiem mīļākais pasākums Smiltenes vidusskolā ir Aerobikas festivāls. “Kopā gatavojoties, patiešām pārņem sajūta, ka šajā laikā visa klase elpojam vienā ritmā…”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Baiba Vahere, no jauniešu personiskā arhīva

a