Vai 21.gadsimta jaunietim ir vērts lasīt Aleksandra Čaka dzeju?

Atbildi uz šo jautājumu literatūras stundās meklēja 12. klašu skolēni. Lasot un pētot dzejnieka darbus, skolēni secināja, ka A. Čaka dzejoļi ir kā ieskats vēsturē, kas atklāj pilsētas dzīves daudzveidību 20. gadsimta sākumā. Kā skolēni atzīst: dzeja nav tikai skaisti vārdi un atskaņas,  tā ļauj dziļāk domāt un just. Un A.Čakam piemīt spēja ar pavisam vienkāršiem vārdiem pateikt ko poētisku, pavisam ikdienišķās lietās saskatīt ko neparastu. Dzejnieks runā par to, kas ir aktuāls arī šodien- cilvēki dzīvo, ieskauti pilsētas mūros un trotuāros, jūtas vientuļi un nesaprasti. Taču reizēm ir jāprot arī pasapņot.

Kā saka A.Čaks:

„ Sapņo, un tu nebūsi mazs:
Visa pasaule tevī liesies kā kvass.
Sapnis viscietāko tēraudu dzeļ
Un cilvēku visam pāri ceļ.
Sapnī tu pats topi sākums. ”

Noslēguma stundā brīvā un radošā atmosfērā skolēni atklāja savu redzējumu par A.Čaka dzeju. Darba gaitā bija tapuši gan fantastiski portreti, gan rūpīgi veidoti plakāti, gan krāsainas kolāžas, datorprezentācijas, pat pašu sacerēta dziesma.

Sarmīte Rīdere