Andris Ērglis, Normunds Rutulis un koris “Lido” Smiltenes vidusskolā

9.decembra vakarā Smiltenes vidusskolas skolotāji sanāca kopā, lai pirms mācību gada noslēguma uz brīdi apstātos un ļautos Ziemassvētku noskaņām, kurās ieveda skolas jauniešu koris “Lido” (diriģente Valda Sedola, koncertmeistare Ilze Megne), dziedātāji Andris Ērglis un Normunds Rutulis.

“Mūziķiem šis ir ļoti darbīgs laiks. Jūtu nogurumu, kas veļas kā sniega bumba virsū, bet tajā pašā laikā nav tā, ka mēs tikai dodam. Katrs šāds koncerts ir arī milzīgs enerģijas lādiņš mums pašiem. Šodien saņēmām tik  daudz pozitīvas enerģijas,” pēc koncerta atzina mūziķis Andris Ērglis.

“Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Mīļāki par dzimšanas dienu un visiem citiem svētkiem uz pasaules! “

Svētki – iespēja realizēt savu radošo potenciālu

“Man svētki ir katra reize, kad uzkāpju uz skatuves. Bet atskaites punkti, brīži, kad apstājos un pārdomāju paveikto, ir patiesībā pēc katra projekta. Arī bērnu dzimšanas dienas, kurās saprotu, ka nekļūstu jaunāks… Bet šis gads ir manējais – Cūkas gads! Esmu pamanījis, ka man Cūkas gadi ir veiksmīgi,” smaida Normunds Rutulis. “24 gados sāku sadarboties ar Raimondu Paulu, 36 gados man piedzima puika un 48 izdevu savu desmito solo albumu – tieši 4.septembrī, savā dzimšanas dienā. Vēlāk to atzīmēju ar desmit koncertu ciklu “Man nav žēl”. Vēl šogad liels notikums bija arī iespēja būt uz skatuves kā aktierim.” Atdzimstot kādreiz populārajai mūzikas un dejas izrādei “Māsa Kerija”, dziedātājam Normundam Rutulim tajā tika uzticēta Džordža Herstvuda loma un iespēja kopā ar Kristīnu Zaharovu un Rihardu Leperu uz skatuves izdzīvot mīlas trīsstūri.

“Lielāko gandarījumu šajā dzīvē dāvā apziņa, ka varu izmantot savu radošo potenciālu,” atzīst mākslinieks. “Ziemassvētkos daudz laika aizņem dažādi korporatīvie pasākumi. Tāpēc vienmēr ļoti īpašs ir brīdis, kad beidzot visa ģimene sanākam kopā. Tas veido manu īpašo Ziemassvētku sajūtu. Un ja vēl laukā sniedziņš…”

Gribējām būt kā maza, svaiga gaisa vēsmiņa…

“Emocijas un izjūtas, ko ar šo koncertu vēlējāmies uzdāvināt skatītājiem? – Zināmā mērā to pasaka priekšā repertuārs. Tā kā arī pats esmu pedagogs, tad labi zinu, ka šis darbs nav viegls. Tāpēc gribējās, lai skolotāji mūs šajā koncertā uztver kā mazu, svaiga gaisa vēsmiņu,” pēc koncerta teica Andris Ērglis. “Ar nelielu nenopietnības devu un šova elementiem, kas man arī patīk Ziemassvētkos,” papildina Normunds Rutulis, kuram Ziemassvētki asociējas arī ar lielisko ģimenes filmu “Viens pats mājās”.

Mīļums un sirsnība, kas sasilda visvairāk…

“Svētki un liela dāvana ir satikšanās ar līdzīgi domājošu mūziķi, iespēja būt kopā ar viņu uz skatuves kā mēs ar Andri,” atzīst Normunds Rutulis. “Tā ir tik  brīnišķīga sajūta, ka varam viens otru papildināt, ka ne vienam, ne otram nav jāmeklē vārdi azotē.”

“Domājot par Ziemassvētku dāvanām, kas īpaši aizkustinājušas, parasti pirmo atceros kādu kundzi no Viļķenes, kura mani katros Ziemassvētkos pārsteidz ar pašas adītu cimdu vai zeķu pāri. Kad mūsu ģimenē piedzima bērniņš, viņa arī atsūtīja mazas, mazītiņas zeķītes… Šī kundze vienmēr ļoti uzcītīgi apmeklē manus koncertus un ar savām sirdssiltajām dāvaniņām atcerējās arī 30 gadu dzimšanas dienā.  Šāds mīļums ir tas, kas pelēkajā un drēgnajā laikā sasilda visvairāk. Mūziķiem Ziemassvētku laikā reti izdodas izrauties uz kolēģu koncertiem kā klausītājiem. Arī tā ir liela dāvana, ja kāds parūpējas, lai tas varētu notikt. Taču savā būtībā piederu cilvēkiem, kuriem labāk patīk dāvināt pašiem, nevis saņem.”

“Esmu padomju laika puika. Pirmās, spilgtākās Ziemassvētku emocijas piedzīvoju pagājušā gadsimta 70.gadu otrajā pusē, kad pirmoreiz atļāvāmies dziedāt Ziemassvētku dziesmas. “Ak, eglīte, ak eglīte!”, “Klusa nakts, svēta nakts”… Tas laikā, kad Ziemassvētkus nesvinēja un visapkārt skanēja diskomūzika, šķita kā brīnums,” atceras Normunds Rutulis.

“Taču brīnišķīgākā Ziemassvētku dāvana, ko esmu līdz šim saņēmis, ir komponista Jāņa Strazda man komponētā dziesma “Tik balts” ar brīnišķīgajiem Ivara Kurpnieka vārdiem. “Visi jau pārsvarā raksta par naudu, bet Jānis man šo dziesmu uzdāvināja. Tajā ir tik daudz sirsnības, ka reizēm šo dziesmu pat grūti padziedāt – kaklā iesprūst tāds dīvains kamols…”

Jāņa Strazda liriskās dziesmas kora un abu solistu brīnišķīgajā izpildījumā sildīja arī Smiltenes vidusskolas koncertā.

Sirsnīga sadarbība sešu gadu garumā

Andris Ērglis ar kori “Lido” sadarbojas jau sešus gadus. Dziedātājam joprojām spilgti atmiņā palikusi pirmā tikšanās. “Pirms tam trīs naktis pēc kārtas biju dziedājis korporatīvajos pasākumos. Pārguris līdz nemaņai. Mašīnā pie sevis klusi īgņojos: “Ak šausmas, kāpēc es to apsolīju?” Taču patiesībā jau pirmā telefona saruna ar Valdu Sedolu un Ilzi Megni bija tik pozitīva un konstruktīva, ka tāpēc arī piekritu. Jutu – man pretī būs cilvēki, kuri saprot mūziku. Kad ienācu Smiltenes pilsētas Kultūras centrā, koris mani sagaidīja ar dziesmu. Tas bija tik sirsnīgi! Tā arī sākās mūsu sadarbība. Tā dod tik daudz pozitīvas enerģijas, ka pēc koncertiem ar kori “Lido” vienmēr mājās atgriežos piepildīts un laimīgs. Arī no skatītājiem plūst tāda mīlestība!

No sirds apbrīnoju Valdu Sedolu un Ilzi Megni, jo labi apzinos, ka tas nav viegli – noturēt tik augstā  līmenī kori, kura sastāvs katru gadu mainās.”

“Smiltene man vienmēr ļoti patikusi,” atzīst arī Normunds Rutulis. “Skaistais pilsētas centrs ar baznīcu un mazajiem veikaliņiem. Man ļoti garšo “Smiltenes piena” produkti. Tikai šodien uzzināju, ka te ir arī kartinga trase – būs labs iemesls atbraukt arī vasarā! Simpātiski redzēt, ka Smiltenes novada dome ir ieinteresēta novada attīstībā. Katru reizi, kad šeit atbraucu, parādījies kaut kas jauns. Tagad tiek renovēta skola. Tātad te dzīve iet uz augšu!

“Infrastruktūras attīstība ir ļoti svarīga, bet īpašs gandarījums par to, ka Smiltenes novada pašvaldība ļoti rūpējas arī par savu cilvēku atbalstīšanu kultūras jomā,” papildina Andris Ērglis.

Stiprums, kas sākas ar ikviena cilvēka darbu

“Nesen tikāmies ar Smiltenes simtgades svētku galveno režisoru Kārli Anitēnu, kurš ar savu scenāriju vēlas pateikt: Smiltene – tā ir stipru cilvēku pilsēta. Šis stiprums sākas ar ikviena cilvēku darbu. Mēs visi kopā veidojam šo skolu,” tagadējos skolas darbiniekus un pensionētos skolotājus, kuri Smiltenes vidusskolai veltījuši daudzus sava radošā mūža gadus, uzrunāja Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. “Šodien īpašs prieks par mūsu skaisto kori – gan par brīnišķīgo muzikālo izpildījumu, gan – jaunajiem un skaistajiem tērpiem, kuros jaunieši uzstājās pirmoreiz! Mums visiem kopā ir daudz brīnišķīgu mirkļu, kurus salikt plaukstās! Kopumā kļūstam aizvien stiprāki, viens otru aizvien vairāk iepazīstam. Slikto atstāsim vecajam gadam! Lai jums visiem veselība, lai ir, par ko priecāties un mīļi cilvēki, kuri vienmēr sagaida mājās!”

Turpinot iesāktās un domājot par jaunām tradīcijām

“Bija liels prieks redzēt, cik atvērti kļuva kora jaunieši, dziedot kopā ar Andri Ērgli un Normundu Rutuli,” atzīst diriģente Valda Sedola. “Tāds bija arī mūsu mērķis – šajā svētku laikā sagādāt prieku klausītājiem, skolotājiem un dot iespēju mazliet izrauties no ikdienas arī pašiem jauniešiem. Šis mācību gads iesācies un turpināsies ļoti darbīgi  – visi cītīgi gatavojamies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Jaunieši ļoti novērtēja arī radošo tikšanos ar abiem māksliniekiem pirms mēģinājuma, kurā Andris Ērglis un Normunds Rutulis pastāstīja par savu ceļu mūzikas skaņu pasaulē, skolēni viņiem varēja uzdot jautājumus.”

“Esam vienmēr būt priecīgi tur, kur mūs gaida,” atvadoties teica dziedātāji, un teiktais rosina domāt, ka uzstāšanās šādā sastāvā bija tikai sākums kādai skaistai tradīcijai…

Teksts: Baiba Vahere, foto: Jānis Ūdris