Lāčplēša dienā

“Mums ir skaistas teikas un cildeni vēstures tēli. Viens no tiem – Lāčplēsis, kurš, kā raksta Kārlis Skalbe, apgarots ar pašas zemes spēku. 1919.gadā, kad nesen iegūtā Latvijas neatkarība atkal bija apdraudēta, arājs atstāja arklu, kalējs kaistošo dzelzi ēzē, skolnieks un students savas grāmatas, lai dotos cīņā pret svešajiem iebrucējiem un aizstāvētu savu zemi. Daudzi aizgāja un nepārnāca. Taču brīvība tika nosargāta.

11.novembra vakarā savas mājas logos iedegsim svecītes, lai to liesmiņas, izgaismojot Latvijas debesis, silda dvēselītes, kas sevi ziedoja mūsu tēvzemei un brīvībai. Priecāsimies par mūsu tautas skaistajām dziesmām un dejām, skatīsimies latviešu filmas un uzklausīsim savas dzimtas stipros stāstus.

Zīmīgi, ka mūsu nacionālā eposs – Andrejs Pumpura “Lāčplēsis” noslēdzas ar viedu  redzējumu – naktī, kad plašāk atveras durvis uz mītisko pasauli, laivinieki, braukdami pa Daugavu, redz – Lāčplēša cīņa ar svešo naidnieku joprojām turpinās…

Lāčplēša tēls, kas laika gaitā kļuvis par simbolu, aicina būt stipriem un palikt nomodā. Par savu zemi, tautu un tās brīvību…

“Liela vētra lielījās
Ozolam zarus lauzt.
Stāvi stipri, ozoliņi,
Lai vējiņu caur zariem.”
(L.t.dz.)

Lai mūs visus sargā un iedvesmo Lāčplēša spēks un dainu gudrība!

Smiltenes vidusskolas kolektīva vārdā Baiba Vahere