Attālinātās mācības: labāko risinājumu meklējot

Gan Valsts izglītības satura centra (VISC) un izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Edurio” pārstāvju nesen veiktās aptaujas par attālināto mācību norisi rezultāti, gan Smiltenes vidusskolas vecāku, skolotāju un skolēnu aptaujās paustie viedokļi apliecina, ka skolas ir pietiekami gatavas šādam darbam, tomēr ir arī izaicinājumi.  

VISC un “Edurio” aptaujā identificētas jomas, kurās Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības un skolas var uzlabot attālināto mācību procesu.  Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesen TV atzina, ka viena no šā brīža aktuālākajām problēmām daudzās skolās – pedagogu savstarpējā plāna nesaskaņošana, kā rezultātā rodas pārslodze.

Smiltenes vidusskolā, lai izvairītos no minētās problēmas un skolēniem atvieglotu mācību darba plānošanu, jau no 6.marta pirmdienās tiek izsūtīts mācību darba grafiks visai nedēļai.

Ņemot vērā to, ka ārkārtas situācija ieilgusi, turpmāk skolēnu mācību darbs tiks vērtēts arī ballēs, nevis tikai – ieskaitīts/neieskaitīts. Tāpat kā mācoties klātienē, negatīvo vērtējumu varēs labot divu nedēļu laikā. Izvērstāku informāciju par mācību darbu vērtēšanu var saņemt no klases audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem.

Skolotāji, izvērtējot līdzšinējo sadarbību ar skolēniem, joprojām strādā, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atgriezenisko saiti.

Brīvpusdienas

Daudzi vecāki Smiltenes vidusskolas veiktajā aptaujā atzina, ka liels atvieglojums šobrīd būtu brīvpusdienas, ko Smiltenes novada skolu 1. – 9.klašu skolēni saņēma līdz valsts pāriešanai uz attālinātajām mācībām. Apzinoties to, ka daudzi vecāki pa dienu ir darbā vai arī attālināti strādā un vēl atbalsta savus skolēnus, kas rada papildu slodzi, tika pieņemts lēmums par brīvpusdienu piegādi mājās tiem skolēniem, kuru vecāki izteikuši šādu vēlēšanos. Pirmajā nedēļā pieteicās vairāk nekā 100, bet šobrīd pusdienas tiek nodrošinātas jau vairāk nekā 300 skolēniem.

Uzklausot skolēnu un vecāku viedokli

Izvērtējot vecāku, skolēnu un skolotāju pausto viedokli, no pagājušās nedēļas:

• darbu izpildes termiņš nav ātrāk kā pēc divām dienām, izņemot neliela apjoma uzdevumus priekšmetos ar lielu stundu skaitu nedēļā;
• e-klasē visi veicamie darbi tiek rakstīti ailē “Tēma”,
• brīvdienās mājas darbi netiek uzdoti,
• darbu nodošanas termiņš nav pirmdiena, izņemot priekšmetus, kuros ir mazs stundu skaits un stunda ir pirmdienā.

Rosina nekautrēties un lūgt palīdzību

Vecāki un skolēni ir informēti par skolas piedāvātajām atbalsta iespējām. Skolas veiktās aptaujas rezultāti vēsta, ka visvairāk vecāku iesaistīšanās mācību procesā nepieciešama jaunāko klašu skolēniem. 5. – 9. klašu, kā arī 10. – 12.klašu skolēniem visbiežāk ir grūtības izprast jauno vielu matemātikā un fizikā. Taču vairākums skolēnu atzīst, ka saziņā ar skolotāju visu neskaidro noskaidro. Skolotāji joprojām rosina skolēnus rakstīt, zvanīt un uzdot jautājumus. Šajā ziņā vēlams, lai arī vecāki vēl vairāk iedrošina bērnus prasīt palīdzību. Un tāpat nekautrēties lūgt palīdzību, ja neizdodas tikt galā ar psiholoģiska rakstura problēmām – skolēns nespēj sevi motivēt mācībām, viņam ir koncentrēšanās u.c. grūtības izpildīt uzdoto.

Šis laiks daudziem nav viegls, tāpēc – tiklīdz skolēnam neizdodas ar kādu uzdevumu tikt galā noteiktajā termiņā, lūgums par to informēt skolotāju, kopīgiem spēkiem risināt šo problēmu, nevis sagaidīt negatīvu vērtējumu. Skolotāji darīs visu iespējamo, lai maksimāli atbalstītu katru skolēnu.

Dace Ciekure, direktores vietniece, attālināto mācību laikā rūpējas par tehnisko nodrošinājumu:

-Sākumā vairākiem skolēniem palīdzējām sarūpēt tehnisko nodrošinājumu, bet šobrīd mājas darbu izpildi vairs reti apgrūtina tehniskas problēmas. Vairākas ģimenes līdz šim gāja e – klasē no vienas adreses. Šobrīd bija svarīgi parūpēties, lai skolēniem un vecākiem nodrošinātu katram savu pieeju.

Reizēm skolēni mazliet samulst, ja jādara kas jauns, bet visi zina, ka var uzreiz rakstīt zvanīt klases audzinātājam vai man. Neatrisināmu problēmu līdz šim nav bijis. Pēdējās dienās vairāki skolēni lūguši audio austiņas, lai var netraucēti iesaistīties tiešsaistes nodarbībās. Esam nodrošinājuši arī tās.

Visvairāk jau prieks par pozitīvo savstarpējo komunikāciju ar skolēniem un viņu vecākiem!

Daina Zelmene, izglītības metodiķe, vēstures, politikas un tiesību skolotāja:

-Sākumā visi bijām mazliet uztraukušies. Kā jau sastopoties ar ikvienu jaunu pieredzi. Pirmajās dienās vajadzēja pierast arī pie tā, ka vairs neredzam sev pretī skolēnu acis.  Taču redzam, ka vairākumam mūsu skolēnu pašvadīta mācīšanās, par ko tik daudz runājām projektā “Skola 2030”,  grūtības nesagādā. Daudzi jaunieši rakstījuši, ka novērtē iespēju iemācīties pašiem plānot savu laiku, kas viņiem ļoti noderēs arī augstskolā. Skolotājiem, protams, ir liels gandarījums, ja skolēns kopā ar izpildīto uzdevumu atsūta mīļu vēstulīti, pasaka paldies par interesanto uzdevumu. Pedagogi šobrīd patiešām iegulda lielu darbu, lai nodrošinātu skolēniem daudzveidīgu un interesantu attālināto mācību procesu.

Savos mācību priekšmetos jau no pirmās attālināto mācību nedēļas sūtīju uzdevumus visai nedēļai, lai skolēni var brīvi plānot laiku, strādāt pakāpeniski, neraizējoties par to, ka vēl jāpaspēj izpildīt citos priekšmetos uzdotais.

Aiga Sorokina, angļu valodas, latviešu valodas un literatūras skolotāja, 7.a klases audzinātāja:

-Mēs, Smiltenes vidusskolas skolotāji, varam būt laimīgi par to, ka skolas vadība ļauj katram atrast savu labāko risinājumu un radoši izpausties. Ieguvēji ir skolēni, jo viņiem līdz ar to ir daudzveidīgāks mācību process. Skolotāji izmanto ZOOM vidi, veido blogus, gatavo prezentācijas utt.

Pati dzīvē cenšos vadīties pēc principa: katram mākonim ir zelta maliņa. Šo laiku uztveru kā labu iespēju iemācīties kaut ko jaunu. Kāda man mīļa skolotāja reiz teica: “Vislabāk visu var apgūt, katru jautājumu aplūkojot no dažādiem rakursiem.” Atklāti sakot, jau agrāk ik pa laikam iedomājos, ka kādas mācību stundas varētu pamēģināt mācīt attālināti. Tagad varu šo ieceri īstenot dzīvē un rezultāts ir pārsteidzoši labs! Pirmajās nedēļās, uzklausot skolēnu viedokļus, meklēju optimālo risinājumu un tagad esmu to atradusi! Izveidoju blogu un tajā vadu video lekcijas – prezentācijas. Skolēni var izvēlēties sev vēlamāko mācību laiku. Ja kaut kas neskaidrs, patīt ierakstu līdz vēlamajai vietai, neskaidro noklausīties vēlreiz. Lekcijā sīki un detalizēti cenšos izskaidrot visu, kas skolēniem jaunajā mācību vielā varētu radīt grūtības. Līdz ar to ir arī mazāk jautājumu pēc tam. Skolēniem video lekcijas lieku konspektēt un man atsūtīt paveikto.

Tiešsaistes stundās reizēm mēdz būt, ka kādam nestrādā internets u.c. problēmas. Tāpēc mācību vielu skaidroju, izmantojot blogu.

Tiešsaistē notiek audzināšanas stundas, kur pārrunājam, kā katram iet, skolēni var viens otram pasmaidīt, kopā pasmieties, pārrunāt arī kādu nenopietnāku, viņiem aktuālu jautājumu. Viņiem ir būtiski socializēties, citam citu redzēt un dzirdēt.

Attiecībā uz attālināto mācīšanos šobrīd dominē divi skolēnu viedokļi – intraverti skolēni bieži jūtas pat labāk, nekā agrāk, viņi novērtē, ka var mācīties nesteidzoties, savā tempā. “Cīruļi” parasti visu izpilda jau no rīta, bet “pūcītes” ir laimīgas, ka var mācīties vakarā.

Savukārt ekstravertajiem skolēniem ļoti pietrūkst komunikācijas ar klasesbiedriem, grūti samierināties ar to, ka nevar satikties klātienē. Taču kā vienus, tā otrus rosinu no šī laika paņemt labāko, priecāties par iespēju būt vairāk kopā ar ģimeni un apgūt prasmi plānot savu laiku. Tas ļoti svarīgi visu vecumu skolēniem.

Sandra Pakule, matemātikas un informātikas skolotāja, 7.d klases audzinātāja:

-Šobrīd īpaši vēlos paslavēt 12.b klasi, kuri bieži  izpildītos matemātikas uzdevumus atsūta jau stundas laikā.

Pārsvarā ar skolēniem sazinos trīs veidos:

• video stundās, tajās vismaz divreiz nedēļā ar katru klasi kopā mācāmies un turpat arī tiem, kuriem nepieciešams, izskaidroju neskaidro,
• izmantojot WhatsApp – arī tur regulāri palīdzu izprast neskaidro, atbildu uz jautājumiem, sūtu piemērus, kas skolēnam palīdz labāk izprast jauno vielu,
• e-klasē, kur aktuālo informāciju parasti pievienoju pielikumā.

Informātikas stundās izmantojam programmas, kuras lieto vektoru grafiku zīmēšanai un rediģēšanai. Arī tas notiek Zoom vidē. Dalos ar paskaidrojošo informāciju, ko sagatavoju uz sava datora ekrāna, un daudzi jau līdz stundas beigām atsūtījuši izpildītus uzdevumus.

Arī klases stundas vadu Zoom vidē. Skolēniem un arī mums, skolotājiem, svarīgi tas, ka varam viens otru redzēt, parunāties.

Tagad skolēniem ir pārskatāmāk redzams viss attiecīgajā nedēļā uzdotais. Vienīgi dažiem vēl jāiemācās visu neatlikt uz pēdējo brīdi. Matemātika visām klasēm ir vairākas reizes nedēļā. Ja skolēns visu grib izdarīt vienā dienā, tad tas aizņem vairākas stundas. Ja viss atstāts uz pēdējo brīdi vēl kādā mācību priekšmetā, kurā ir daudz uzdotā, tad tas, protams, agri vai vēlu rada stresu.

Skolotājiem, lai skolēniem nodrošinātu visu nepieciešamo, šobrīd jāpavada daudz vairāk stundu pie datora. Tāpēc liels paldies skolas medmāsai Gintai Rudzītei, kura mūs regulāri uzmundrina ar labiem vārdiem un, rūpējoties par kolēģu veselību, dalās ar vingrojumiem!

Skolēnu viedoklis

“Viss ir kārtībā! Protams, pietrūkst satikšanās ar klasesbiedriem un skolotājiem, tā, ka var jebkurā brīdī skolotājam pajautāt par neskaidro. Bet jāsaprot, tas, ka šobrīd dzīvojam ārkārtas situācijā,” atzīst 12.b klases skolēns Kārlis Rozītis, Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes prezidents. “Taču ļoti novērtēju iespēju savu laiku plānot pašam. Par eksāmeniem un izlaidumu ar klasesbiedriem pagaidām vēl nedomājam. Cenšamies iespējami godprātīgi izpildīt visu uzdoto, un gan jau būs labi!” Līdzīgās domās par attālināto mācīšanos ir arī 12. a klases skolniece Linda Amanda Bluķe un 11. b klases skolēns Krišjānis Graudiņš. Lindu Amandu vienīgi mazliet uztrauc tas, ka nav skaidri zināms, kā notiks eksāmeni.

Ikdienā jaunietei mācību darba plānošanu ievērojami atvieglo tas, ka tagad skolēni visus plānotos darbus saņem jau nedēļas sākumā. Šo laiku viņa pieņem kā iespēju apgūt jaunus digitālos rīkus, kas būs svarīgi arī vēlāk, studijās. “Mums ir vienota saziņas platforma – e – klase, tāpat lielisks atbalsts mācībās šobrīd ir arī uzdevumi.lv  PROF pieslēgums. Ļoti patīk arī video konferences, ko rīko skolotāja Sandra Pakule. Tās paver iespēju ne tikai labāk izprast mācību vielu, bet arī redzēt un dzirdēt  skolasbiedrus. Savukārt sporta skolotāja Zanda Beitika mums neļauj aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Arī tās labi mobilizē un palīdz atbrīvoties no noguruma un stresa. Galvenais pašiem būt iecietīgiem, savstarpēji izpalīdzīgiem un saprotošiem.

Krišjānis Graudiņš bez jau minētā visvairāk novērtē to, ka šajā laikā var mācīties mājās, pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, jo viņa mājas ir Virešos.

“Mazliet vairāk jāpiedomā, pildot matemātikas un fizikas uzdevumus. Taču esam ļoti draudzīga un savstarpēji izpalīdzīga klase. Ja kāds kādreiz kaut ko nesaprot, bieži palīdz skolasbiedri. Labi saprotam – mēs esam daudzi, bet skolotāja tikai viena.

Daudz brīvā laika nav, bet ja tomēr kāds paliek, tad to veltu savam vaļaspriekam – fotografēšanai.”

Attālinātā mācīšanās grūtības nesagādā arī 7.a klases skolniecēm Simonai Sarkangalvei un Esterei Martai Zviedrei. Līdzīgi vidusskolēniem, abas meitenes aizvien vairāk ilgojas pēc tikšanās ar skolasbiedriem un skolotājiem. Simona brīvajos brīžos spēlē klavieres, lasa un zīmē. Vismaz reizi nedēļā cenšas arī paskriet un par garlaicību nesūdzas. Esterei Martai ļoti pietrūkst ne tikai skolasbiedru, bet arī mākslas skolas un tautas deju nodarbības. “Labi, ka man ir brālis. Līdz ar to nav tik garlaicīgi. Abi kopā pavingrojam.

Attālinātās mācības ir daudzveidīgas un interesantas, taču mācīties skolā tomēr ir labāk.”

Grūtības vislabāk pārvarēt kopā!

Skolas vadība pateicas vecākiem par atgriezenisko saiti un skolēniem sniegto atbalstu mācību procesā! Būsim savstarpēji atbalstoši! Lai mācību darbā sasniegtu vēlamo rezultātu, ļoti svarīga arī pozitīva gaisotne, kas skolēnos rada drošības sajūtu un attīsta pārliecību par sevi.

Šobrīd  it īpaši būtiski apzināties, ka tikai kopā varam pārvarēt visas grūtības un iziet no šīs situācijas ar jaunu, vērtīgu pieredzi.

Foto: Estere Žēbina un no jauniešu personiskā arhīva