Mācības ar aktīvāku skolēnu līdzdalību

Līdz ar jaunajām telpām un materiālo bāzi Smiltenes vidusskolai pavērušās daudzpusīgākas iespējas arī jaunā izglītības satura ieviešanai. Šoreiz vairāk par to, kā  kompetenču pieeju vērtē skolēni un kā tā izmainījusi skolotāju darbu.

2020/2021.m.g. pēc jaunās pieejas mācās visā skolā, izņemot trešo, sesto, devīto un divpadsmito klašu skolēni.

Noslēdzies pirmais posms, kurā jaunās mācību programmas praktiski pielietotas pirmsskolā un pamatskolā, bet 11.klase šogad pabeigs pamatkursa apguvi, un viņiem būs iespēja optimālajā līmenī kārtot obligāto eksāmenu latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā. Savukārt nākamgad  divos mācību priekšmetos, ko katrs izvēlējies apgūt padziļināti, būs jākārto eksāmens augstākajā līmenī.

Kā pārmaiņas izglītības saturā izjūt jaunieši?

11.klašu skolēni vidusskolas posmā ir pirmie, kuri mācās pēc kompetenču pieejas. Jaunieši visaugstāk novērtē tās katrā priekšmetā iegūtās zināšanas, kuras viņi varēs izmantot turpmākajā dzīvē.

Skolēni aizrautīgi stāsta par to, kā notiek mācīšanās un atzīst, ka viņu domas un viedoklis mācību procesā ir ļoti nozīmīgs, liela vērība stundās tiek pievērsta kritiskai informācijas analīzei, dažādu avotu salīdzināšanai un secinājumu balstīšanai faktos. Prasme pamatot un argumentācijā izmantot zināšanas tiek attīstīta visos mācību priekšmetos. Skolēni novērtē to, ka stundās tiek piedāvāts risināt reālas dzīves situācijas un problēmas, ka apgūtie fakti un jēdzieni jāmācās pielietot praktiski un nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām. Jaunieši uzsver, ka skolā daudz uzmanības tiek pievērsts digitālo prasmju attīstīšanai un tam, ka stundās aizvien biežāk tiek izmantotas tehnoloģijas, stikla tāfeles ar interaktīvu displeju un dokumentu kamerām. Tas ir gan ērtāk, gan videi draudzīgāk. Skolēni par vajadzīgu atzīst to, ka liela vērība tiek pievērsta savstarpējās komunikācijas veicināšanai, risinājumi problēmām jāmeklē gan individuāli, gan sadarbojoties ar citiem. Pētot kādu jautājumu, vairs nedominē tikai viens mācību priekšmets, daudzi temati tiek aplūkoti plašāk, sasaistot tos ar citās stundās apgūto.

Jaunieši atzinīgi novērtē, ka Smiltenes vidusskolā var izvēlēties savām interesēm un nākotnes plāniem atbilstošu mācību virzienu.

“Mācīties ir daudz interesantāk tad, ja atbildes uz jautājumiem jāmeklē pašiem.  Tā var sasniegt daudz vairāk. Bet tiem, kas sevi nespēj motivēt, mācīties būs aizvien grūtāk…. Jaunā pieeja ir sarežģīta, tā prasa iedziļināties. Tas ne vienmēr ir vienkārši, reizēm sevi jāpiespiež…”

Dažus jauniešus satrauc eksāmeni, kas būs gan 11., gan 12.klasē.  Ir skolēni, kuri, lai iegūtu plašāku redzesloku, 12. klasē gribētu mācīties ne tikai padziļinātos kursus, kas svarīgi viņu nākotnes profesijā, bet arī citus mācību priekšmetus.

Aizvien nozīmīgāka – kolēģu sadarbība

“Jaunā satura ieviešana skolā notiek plānveidīgi, skolotājiem sadarbojoties gan mācību procesa plānošanā, gan kopīgi mācoties un daloties pieredzē,” informē Smiltenes vidusskolas izglītības metodiķe Daina Zelmene. “Šajā mācību gadā īpaši lielu uzmanību pievēršam dažādu prasmju attīstīšanai. Skolotāji analizē jaunās mācību priekšmetu programmas un katrā mācību jomā izvērtē būtiskākās prasmes, ko skolēniem vajadzētu attīstīt.

Veidojam atgādnes un jaunus vērtēšanas rīkus, lai  skolēnus atbalstītu un vienlaikus rādītu ceļu, kā mācībās sasniegt augstākus rezultātus. Mācām viņiem arī, kā izvirzīt individuālos mērķus, novērtēt sevi un citus.  Ikvienā mācību priekšmetā klātesoša ir vērtībizglītība. Daudz runājam par atbildību, kā arī piederību savai skolai, pilsētai un valstij.

Skolotāji ieguldījuši lielu darbu, lai sagatavotu aktuālus, reālās dzīves vajadzībās balstītus mācību materiālus un aktivitātes darbam klasēs. Gatavošanās stundām ir daudz darbietilpīgāka, nekā iepriekš;  ikdienā aizvien nozīmīgāka kļūst kolēģu sadarbība.”

Viena no prioritātēm – matemātika

Viena no skolas mācību darba prioritātēm ir matemātikas mācīšana. “Jaunā pieeja paredz to, ka skolēniem daudz vairāk jāpēta un jādara pašiem,” stāsta matemātikas skolotāja Sandra Pakule. “Jaunais mācību priekšmets datorika ir spilgts piemērs tam, kā mainījusies mācīšanās, salīdzinot ar laiku, kad tagadējie vecāko klašu skolēni mācījās informātiku. Rakstot kodus programmai, veblapai, pielieto gan ģeometrijas, gan matemātikas zināšanas par dažādu trīsstūru īpašībām, koordinātu sistēmu u.c.” Skolotāja norāda, ka matemātikas apguvē svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī tas, kā skolēns līdz tam nonāk. Risinot uzdevumus, skolēni domā par katru risinājuma soli un skaidro, kā viņi nonāk līdz rezultātam. Tāpēc šobrīd priekšplānā ir jautājumi: “Kā tu domā, kāpēc izmanto šādu risinājuma ceļu?” S. Pakule atzīst, ka jaunā pieeja attīsta skolēnu loģisko domāšanu, patstāvību un ticību saviem spēkiem. “Tas svarīgi, lai jaunietis spētu rast risinājumu ne vien ar matemātiku saistītajos uzdevumos, bet arī citās jomās.”

Mācību stundas – daudzpusīgākas

“Šobrīd skolā vienā mācību priekšmetā saplūst zināšanas un prasmes no dažādām jomām. Matemātikas stundās jāizmanto fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā un citos mācību priekšmetos apgūtais,” pieredzē dalās matemātikas skolotāja Signe Veigule. “Vispirms skolēni stundā  mācās par trīsstūru īpašībām, tad  darbojas praktiski un veido taisnleņķa vienādmalu trīsstūrus. Nākamajā stundā dodas ārā, lai mērītu skolas ēkas un citu vides objektu augstumu. Darbībā balstīta metodika tiek izmantota, ģeometriskos pārveidojumus saskatot  apkārtējā vidē, piemēram, mērot izvēlētā pagrieziena leņķi un  nosakot pagrieziena centru.  Nodarbību noslēgumā skolēni izvērtē jauno pieredzi, analizē paveikto.” S. Veigule atzīst, ka šāda mācīšanās ir efektīvāka. “Skolēni teorētiskās  zināšanas pielieto veidojot, mērot un analizējot. Šāda mācīšanās ir daudz vairāk piemērota skolēniem ar dažādu uztveri – var mācīties individuāli, lasot, klausoties, pētot, sadarbojoties, dodoties ārā un veicot uzdevumu grupās, izmantojot vizuālo uztveri, veidojot trīsstūru formas, mērot,  vizualizējot. Jaunā pieeja skolotājam prasa lielu sagatavošanos, bet to atsver skolēnu dedzīgums un prieks par viņu augsto motivāciju darboties.”

“Pitagora bikses” un siltumnīcu modeļi

Matemātikas skolotāja Monta Konstante, kura vada arī matemātikas jomas metodiskās grupas darbu, kā pozitīvu aspektu  jaunajā izglītības pieejā norāda secīgāku un pēctecīgāku tēmu sakārtojumu, kas labāk palīdz attīstīt un trenēt matemātiskās prasmes. “Piemēram, lai apgūtu tēmu par kvadrātsaknēm, skolēni vispirms apgūst kāpināšanas prasmes.” Uzsverot to, cik nozīmīgi, lai teorētiskās zināšanas būtu pielietojamas praksē, skolotāja stāsta, kā skolēni apguvuši Pitagora teorēmu, veidojot siltumnīcu modeļus. “Lai Pitagora teorēma būtu labāk saprotama, tās pierādīšanā tika izmantota personiska pieeja,  veidojot video par populārāko teorēmas pierādīšanas veidu – “Pitagora biksēm”. Ja darba plānošana un mācīšanās sagādā prieku, tas gandrīz vienmēr vainagojas arī ar labākiem panākumiem mācībās,” pārliecināta skolotāja, piebilstot, ka šŠogad mācību stundās vērojama milzīga atšķirība zināšanās un spējā patstāvīgi pildīt uzdevumus starp tiem bērniem, kas pagājušajā gadā attālinātā mācību procesa laikā paši patstāvīgi centās visu paveikt, un starp tiem, kam palīdzēja vecāki. “Tiem, kas visu darīja paši, varbūt arī reizēm nesanāca, ne vienmēr viņi saņēma augstākos vērtējumus,  bet viņi cīnījās, un iegūtās zināšanas un prasmes bija viņu pašu. Savukārt tiem, kuriem ļoti daudz palīdzēja vecāki, zināšanās ir diezgan “lieli robi”, viņi nav pieraduši paši meklēt risinājumus, ieguldīt pūles un ilgstoši koncentrēties kāda uzdevuma izpildei. Īpaši tas ir jūtams eksaktajos mācību priekšmetos.”

Izglītība, kas rosina pozitīvas pārmaiņas

Skolotāji un skolēni  pamazām krāj praksē balstītās atziņas par jauno pieeju izglītībai. Līdzšinējā pieredze apliecina, ka pārmaiņas palīdz veidot personības, kas spēj uzņemties atbildību par savu dzīvi, izvirzīt mērķus un tos sasniegt,  cieņpilni sadarboties ar citiem līdzcilvēkiem un veidot savu pagastu, pilsētu un valsti par vietu izaugsmei.