Smiltenes vidusskolas grupa “Forward”

Viņi visi ir ar mūziku “uz Tu” jau kopš mazotnes. Pēc skolas mācību stundām viņi gūst prieku, kopā muzicējot. Iepazīstieties – Smiltenes vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis “Forward”! Ar spožiem panākumiem noslēguši pirmo koncertsezonu, jaunieši un grupas vadītājs Mārtiņš Āboliņš ir apņēmības pilni iesākto darbu rudenī turpināt…

Gandrīz visi “Forward” dalībnieki pēc dažām dienām beigs devīto klasi. Intervija notiek dažas dienas pirms eksāmeniem, bet viņi tos uztver tikpat viegli kā gatavojas koncertiem. Iespējams, šajā radošajā brīvībā un spontanitātē arī meklējama grupas panākumu atslēga. Gan pirmās pakāpes diploms Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā – konkursa “No baroka līdz rokam” Vidzemē, gan nesenā uzvara vokālistu konkursā “Stāsti Gaujai savu stāstu” jauniešiem pašiem bijusi liels pārsteigums. “Tad, kad paņemam rokās mūzikas instrumentus, sākam dziedāt un muzicēt, viss pārējais aizmirstas. Protams, melotu, ja teiktu, ka nejutāmies laimīgi, uzzinot otrās vietas ieguvējus un saprotot, ka esam pirmie,” stāsta “Forward” soliste Keita Šiliņa, kura grupā spēlē klavieres un ir arī mūzikas un vārdu autore dziesmai par Gauju, ar ko grupa konkursā “Stāsti Gaujai savu stāstu” ieguva pirmo vietu. “Mirklis, kad paziņoja rezultātus un sapratām – mēs to visi kopā esam paveikuši – ir viens no brīžiem, kurā izjutām vislielāko vienotību.
Vēl jau nevaram lepoties ar ļoti lielu koncertu pieredzi, bet šīs sezonas laikā esam kļuvuši drošāki. Visi uz skatuves jūtamies daudz brīvāk, nekā pirms gada. Īpašu saikni ar skatītājiem izjutām Pogu ballē un Gaujas plostnieku svētkos.” Jaunieši neslēpj – skatītāju labestīgās acis un aplausi viņiem ir svarīgi – tie iedrošina.

Dzied kopš sevi atceras

Keita nesen absolvēja Smiltenes Mūzikas skolas klavieru klasi. Mūzikā viņu visvairāk fascinē brīvības sajūta un prieks, ko sagādā ļaušanās muzicēšanai. Pirmās dziesmiņas Keita sacerēja, kad vēl negāja mūzikas skolā. “Mājās bija mazs sintezators un es visu laiku ap to darbojos un dziedāju. Kopš vien sevi atceros, visur dziedu. Esmu piedalījusies arī mazo vokālistu konkursā “Cālis”.”
Brīžos, kad pie Keitas atnāk jauna melodija, viņa to ieraksta telefonā un tad, kad ir laiks, pielabo. “Vairākas dziesmas esmu sacerējusi konkrētiem pasākumiem. Tā tas bija arī ar dziesmu par Gauju, kas tapa spontāni, “Forward” mēģinājuma laikā.”
Brīvajā laikā Keita labprāt spēlē volejbolu. Vēl viņa dejo jauniešu deju kolektīvā “Buki” un  dzied Smiltenes vidusskolas jauniešu korī “Lido”.

Dzimšanas diena – ceturtdiena!

Jaunieši nevar nosaukt kādu datumu – grupas dzimšanas dienu, tāpēc smejas, ka tā, droši vien, esot ceturtdiena. Viena no pirmajām mēģinājumu dienām. Taču patiesībā doma, ka vajag pašiem savu mūzikas grupu, gaisā virmojusi jau iepriekšējā mācību gadā. “Rudenī kaut kā sasparojāmies un viss notika,” atceras Kārlis Sīmanis. “Arī direktore mūsu ieceri atbalstīja.
Mācību gada laikā kolektīvs mazliet mainījies.  Tagad esam palikuši tie, kuriem patiešām patīk būt kopā un kuri to dara no sirds. Tas arī, mūsuprāt, ir galvenais priekšnoteikums, lai kādā jomā gūtu panākumus.”
Kārlis pagājušajā gadā pabeidza Smiltenes mūzikas skolas klavieru klasi, bet šogad papildus apgūst ģitāras spēli. Arī grupā viņš spēlē ģitāru. Jaunietis, tāpat kā Keita, dzied Smiltenes vidusskolas korī “Lido” un dejo “Bukos”. Brīvajos brīžos viņš uzspēlē kādu datorspēli un pats savā nodabā pamuzicē.
Deniss Jakovļevs ir “Forward” bundzinieks. Arī nesen pabeidzis Smiltenes mūzikas skolu. “Uz “Forward” atnācu tāpēc, ka gribēju, lai man ir kāda interesanta nodarbe ārpus skolas. Joprojām uzskatu, ka varu spēlēt labāk, nekā to daru šobrīd, bet gan jau ar laiku tā arī būs…”
Vēl Deniss dzied skolas jauniešu korī “Lido” un viņam patīk braukt ar mašīnu.

Attālums nebūs šķērslis…

Arī otrs grupas bundzinieks un trompetists Reinis Abramovs ir Smiltenes mūzikas skolas absolvents. Reinis pēc devītās klases dosies uz Priekuļu tehnikumu.
Kārlis paliks vidusskolā un turpinās muzicēt “Forward”. “Domāju par studijām Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), vēlos kļūt par inženieri.” Kārli interesē arī mehatronika un interneta tehnoloģijas.
Keita pēc pamatskolas iecerējusi braukt mācīties uz Valmieru. Savu nākotnes profesiju viņa pagaidām nenosauc, jo viss vēl var mainīties… “Visticamāk, mana ikdienas nodarbošanās nebūs saistīta ar mūziku, bet mūzika vienmēr paliks mans vaļasprieks” Keita uzskata, ka attālums nebūs iemesls, lai pārtrauktu saikni ar “Forward”. “Kā korim “Lido” ir Andris Ērglis, mums būs Keita Šiliņa,” smejas Kārlis.
“Grupai pievienojos, jo man ļoti patīk mūzika. Jau sen vēlējos spēlēt kādā vokāli instrumentālajā ansamblī. Tikai nezināju, kur meklēt domubiedrus. Spēlējot “Forward”, iemācījos spēlēt jaunu mūzikas instrumentu – basģitāru. Pagājušajā gadā mūzikas skolā pabeidzu klavieru klasi. Šogad papildus mācījos spēlēt bungas,” ar sevi iepazīstina viena no pirmajām “Forward” dalībniecēm Santa Vintere. Viņa pēc devītās klases paliks mācīties Smiltenes vidusskolā. “Sākumā domāju iet uz Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu, bet tur nebija iespēja padziļināti apgūt dabaszinātnes.” Santa nākotni vēlas saistīt ar interneta tehnoloģijām. Pēc vidusskolas viņa studēs RTU vai Kanādā. Ja aizbraukšu uz Kanādu, iespējams, manas studijas būs saistītas ar mākslu.” Jauniete brīvajā laikā zīmē un glezno. Santai ļoti patīk spēlēt klavieres. Viņa labprāt iemācītos spēlēt vēl kādu mūzikas instrumentu. Vēl viņai patīk arī datorspēles un ir svarīgi pavadīt laiku kopā ar draugiem.
Marta Jakoviča grupai ”Forward” pievienojās nesen, pirms Gaujas plostnieku svētkiem. Jauniete šogad pabeidza mūzikas skolas klavieru klasi. Bez muzicēšanas viņa labprāt uzspēlē volejbolu un tenisu.
Vēl kopā ar viņiem visiem ir Artūrs Kalniņš, kurš spēlē saksafonu un labi repo.

“Vienveidība nav mums!”

Jauniešu mīļākie mūzikas žanri ir roks, pops, reps un džezs. “Ja kaut kas pārāk daudz spēlēts, tad tas sāk apnikt un meklējam citus izpausmes veidus. Jaunas idejas, kā piemēram, tā, ka dziesmā par Gauju vajag repot, pie mums atnāk spontāni,” stāsta “Forward” dalībnieki.
Grupa ikdienā uz mēģinājumiem sanāk kopā reizi nedēļā, pirms koncertiem – divas reizes nedēļā. “Ņemot vērā visu lielo aizņemtību, visgrūtākais ir vienoties par laiku, kad visi tiek uz mēģinājumiem. Taču, kad sanākam, iet jautri. Vienu otru reizi bijis tā jāsmejas, ka vairs nevaram padziedāt. Keita prot uzburt tādas skaņas, kuras izdzirdot, palikt nopietniem nav iespējams. Dažreiz mēģinājumu beigās, kad visi jau noguruši, apmaināmies ar mūzikas instrumentiem un tad sākās īstā jautrība…

Mārtiņa Āboliņa lielākais izaicinājums

“Mans lielākais izaicinājums ir viņus visus dabūt kopā uz mēģinājumiem,” atzīst grupas vadītājs, Smiltenes pilsētas kultūras centra skaņu un gaismu operators Mārtiņš Āboliņš. “Gribējās, lai mēģinājumu būtu vairāk, bet jaunieši vienkārši netika. Intensīvāk strādājot, nāk laukā stress un nogurums, visi sāk dauzīties. Bet arī tas pieder pie lietas.”
Mārtiņš grupā saskata lielas izaugsmes iespējas. “Viņi ir labi, bet var būt vēl labāki… Galvenais – grupu noturēt fokusā. To cenšos darīt, katram mēģinājumam izvirzot savu mērķi. Un vēl mums vienmēr ir arī kāds lielāks mērķis, uz kuru tiekties. Kā piemēram, Ziemassvētku koncerts, Pogu balle un abi minētie konkursi.”
Arī Mārtiņš ar mūziku ir “uz Tu” jau no bērnības. “Esmu pateicīgs vecākiem par to, ka viņi mani aizveda uz skolu ar mūzikas novirzienu – Tukuma Raiņa ģimnāziju (toreiz – vidusskola). Tāpat kā šie jaunieši, spēlēju skolas vokāli instrumentālajā ansamblī. Tie bija citi laiki, veikalos neko nevarēja dabūt. Kāda tā bija laime, kad grupas vadītājs sarunāja no kolhoza “Tama” bungas! Visi laimīgi braucām pakaļ…
Žēl, ka tagad specializētās skolas plāno likvidēt. Tās var dot ļoti lielu ieguldījumu skolēnu izaugsmē. Visu to, ar ko šobrīd nodarbojos, esmu apguvis skolā un pašmācības ceļā.
Vēl paralēli mācījos mūzikas skolā. Spēlēju mežragu. Trešajā klasē izdomāju no mūzikas skolas izstāties, bet vecāki teica: “Pats gribēji, tad arī pabeidz!”
Mārtiņš no sirds priecājas par “Forward” panākumiem un arī to, ka iesaistīšanās vokāli instrumentālajā ansamblī jauniešus rosinājusi ar lielāku atdevi pievērsties tiem mūzikas instrumentiem, kurus viņi izvēlējušies par saviem mūzikas skolā. “Arī mūzikas skolas skolotāji saka, ka jaunieši šogad sasparojušies. Tā jau ir – tiklīdz saredzi savām prasmēm pielietojumu, tā arī parādās cita motivācija strādāt.”

Pret “ielikšanu rāmī”

“Mūzika ir jāsajūt,” uzskata Mārtiņš. “Nepietiek ar to, ka vari nolasīt notis. Notis ir tikai viens no pieraksta veidiem. Ar mūziku ir tāpat kā ar valodu. Bērns, taču, arī vispirms iemācās runāt un tikai tad – pazīt burtus un lasīt. Tāpat vispirms jāiemācās muzicēt un tad var sākt skatīties notis, iepazīties ar teorijām… Lai nav tā, ka sākumā tevi “ieliek rāmī”, padara par izpildītāju.”
Par savu – kā “Forward” vadītāja galveno misiju Mārtiņš uzskata – saskatīt grupas potenciālu un jauniešus maksimāli atbalstīt, lai viņi būtu gatavi strādāt un to labāko, ko ikviens no viņiem var, ieraudzītu arī citi… “Neesmu no tiem, kuri visu lej mutē ar karotīti. Gribu, lai viņi paši uzņemas atbildību.”
Mārtiņš Smiltenē dzīvo no 2013. gada. “Vai jūtos kā smiltenietis? – Nu jau jā. Piekrītu režisoram Agrim Māsēnam, kurš saka, ka smiltenieši no sākuma pret jaunpienācējiem izturas atturīgi, bet kad pieņem, tad pieņem…”
Mārtiņš priecājas par to, kā Smiltene aug un attīstās. “Patīkami redzēt, ka cilvēki vadošos amatos nedomā tikai par šodienu, bet redz arī nākotnes perspektīvu, nebaidās eksperimentēt un pieņemt drosmīgus lēmumus, kas ilgtermiņā noteikti atmaksāsies. Kaut vai lēmums par skolu apvienošanu. Sākumā kādam noteikti bija mazliet sāpīgi, bet šobrīd skola var iesaistīties lielos projektos, notiek tik vērienīga būvniecība.”
Mārtiņš labi apzinās – lai ko arī šobrīd domā paši jaunieši – rudenī viņu gaida darbs ar pavisam citu “Forward”. “Pietiek komandā ienākt vai no tās aiziet vienam diviem dalībniekiem un nekas vairs nav tā, kā agrāk. Taču, strādājot skolā, uz to jābūt gatavam.”
“Rudenī gaidīsim jaunus dalībniekus,” smaida jaunieši. “Tādus, kuriem patīk muzicēt un kuri gatavi regulāri nākt uz mēģinājumiem. Citu prasību mums nav. Tiem, kuri prot otrā ieklausīties, pie mums klājas labi! ”

Teksts: Baiba Vahere

Foto: no “Forward” arhīva, Agnis Melderis.