Smiltenes vidusskolas īpašās pogas

9

Smiltenes vidusskolas 9.klašu skolēni martā vienmēr tikās Pogu ballē. Šogad jaunieši simbolisko piederības zīmi skolai saņems izlaidumā. Taču pirms tam uz brīdi apstājāmies, lai atskatītos uz skolas laiku un kopā pavadītajos brīžos smeltos spēku nākamajam dzīves posmam.

Skolēni atzīst, ka Smiltenes vidusskola ir vieta, kur attīstīties. Viņi saka paldies skolotājiem par izglītību, sapratni un sniegto atbalstu. Novērtē jaunās telpas. Vēl, lai skola arī turpmāk augtu, lai tajā būtu daudz audzēkņu un pašas jaunākās tehnoloģijas.

“Smiltenes vidusskola ir viena no labākajām skolām Latvijā, bet man viņa ir pati labākā. Mūsu klase ir ļoti laba un mierīga, kura viegli uzņem kolektīvā ikvienu jaunu skolnieku,” stāsta  9. a klases skolnieks Marks Sdobnikovs. “Man ir svarīgi, lai skolā vienmēr būtu skolotāji un skolēni, kas citiem grūtos brīžos palīdz. Arī pēc daudziem gadiem noteikti atcerēšos mūsu  izpalīdzīgos skolotājus, jaukos klasesbiedrus, mācību olimpiādes, ekskursijas un citus pasākumus. Smiltenes vidusskolā esmu ieguvis ne vien zināšanas, bet arī mērķtiecību un neatlaidību. Vēlu, lai arī turpmāk mūsu skolā neviens nejustos atstumts un šeit strādātu tikpat jauki pedagogi kā tagad!  Lai ikviens, kurš šeit mācījies, sasniegtu savus mērķus un nekad neaizmirstu pateikties visiem, kuri viņam šeit palīdzēja!”

Eduards Dāvis Putrālis uzskata, ka skolas galvenā vērtība ir cilvēki. “Man ir svarīgi, lai ikviens tajā jūtas labi. Skolā iepazītie draugi man vienmēr būs labi paziņas. Šajos gados esmu sapratis izglītības nozīmi.”

Alekss Jakovļevs skolu salīdzina ar nopietnu pārbaudījumu. “Pēc 10 gadiem noteikti atcerēšos, ka skolā tika mācītas arī dzīvei noderīgas lietas.”

“Šeit esmu satikusi ļoti labus draugus,” klasesbiedru papildina Alise Zvejniece. Eduards Nika saka paldies Smiltenes vidusskolai par iegūto pieredzi un zināšanām. “Mūsu klase ir jautra, protam kopā labestīgi pablēņoties. Savai skaistajai skolai novēlu daudz jaunu un gudru skolēnu!” vēl Emīls Āboltiņš. “Mūsu skolas galvenā vērtība ir labi skolotāji, personāls,” savu viedokli pauž Ieva Afanasjeva.

Kārlis Mūrnieks atzīst: “Mācījos labi, bet katru reizi bija kāds priekšmets, kurā gāja kā gāja ar atzīmēm. Dažreiz, kad sākām jokoties, vairs nevarējām apstāties. Ļoti augstu novērtēju to, ka Smiltenes vidusskola kļūst aizvien modernāka. Esmu sapratis arī to, ka mācīties nav viegli, bet dzīvē nekas nenotiek bez darba. Skolēni, kuri Smiltenes vidusskolā mācās labi, parasti arī piedzīvo panākumus turpmākajā dzīvē.”

Kārlis Ots visvairāk novērtē skolā iegūto izglītību un saprotošos skolotājus. “Novēlu savai skolai daudz veiksmes arī turpmāk!” “Mūsu skolas galvenā vērtība ir tā, ka tajā  mācās daudz radošu cilvēku,” uzskata Madara Vectīrele. “Esmu sapratusi arī to, ka ļoti vēlos mācīties klātienē.” Arī Madarai Vectīrelei, mācoties mājās, pietrūkst vienmēr izpalīdzīgo un jauko klasesbiedru. Mareks Fjodorovs Smiltenes vidusskolu uzskata par sportisku skolu. Viņš tai novēl gudrus bērnus un ātrāk pabeigt būvniecību.

“Smiltenes vidusskolas galvenās vērtības ir: ļoti labi skolotāji, pavāre un pati skola,” domā Megija Vilsone. “Esmu sapratusi, ka arī es savus bērnus laidīšu šajā skolā. “Mūsu klase pēdējo gadu laikā ir ļoti satuvinājusies,” uzskata Amanda Vaidre. “Ar draudzenēm varējām smieties līdz asarām.”

“9.a, manuprāt, ir pati saticīgākā un jaukākā no visām devītajām klasēm,” domā Paula Stāvause Bērtiņa. “Smiltenes vidusskolas galvenās vērtības ir izaugsme, draudzība un saticība. Novēlu, lai pa tās gaiteņiem vienmēr skraidītu daudz dzīvespriecīgu bērnu!”

“Mana mīļākā vieta Smiltenes vidusskolā ir latviešu valodas/literatūras kabinets, jo šie ir man tuvākie mācību priekšmetu,” atzīst Evelīna Marija Leite. “Mūsu klasē esmu piedzīvojusi visdažādākās emocijas. Skolā pats būtiskākais – lai visi viens otru cienītu. Esmu  sapratusi, ka uz skolu iet, lai mācītos, nevis – lai draudzētos. Domāju, ka Smiltenes vidusskola labi sagatavo bērnus tālākai dzīvei.”

“Man vienmēr patikusi mūsu skolas jaukā atmosfēra,” saka Paula Stīpniece. Šeit iemācījos, ka vienmēr var panākt, ko vēlies, ja tikai dari un centies.”

Draudzīga un sabiedriska klase

“Mūsu klases kolektīvs šajos gados mainījies, bet ar tendenci –  skolēniem nākt klāt,” stāsta 9.a klases audzinātāja Inese Lipstoka. “Patiess prieks, ka viņi visi pie mums labi iejutušies! Ar šo klasi esmu kopā trešo gadu. Skolēni ir droši, sabiedriski un atvērti.

No kopā pavadītajiem brīžiem, droši vien, visvairāk atmiņā paliks mūsu klases vakari un ekskursijas. Sākumā klases vakaru organizēšanā mazliet palīdzēju, bet laika gaitā skolēni aizvien vairāk vēlējās visu darīt paši un viņiem tas arī lieliski izdevās. Vienīgi nekad nevarējām vien izšķirties (smaida). Vēlāk izrādījās, ka manējie pateikuši vecākiem, lai brauc viņiem pakaļ stundu vēlāk. Izgājām laukā, ko darīsim? Lai nevajadzētu salt, jaunieši spēlēja “Trīpāterus”.

Divas reizes gadā braucām ekskursijās. Vienā – garākā, otrā – mazliet īsākā. Skolēniem ļoti patika apmeklēt vietas, kurās arī viņi paši varēja darboties. Kopā esam gatavojuši konfektes, atslēgu piekariņus un daudzko citu. Lai ekskursijās varētu aizbraukt visi, piepelnījāmies. Bērni mazgāja logus, kasīja lapas, piedalījās apkārtnes sakopšanas darbos. Tikai tos labākos vārdus varu teikt arī par skolēnu vecākiem, kuri vienmēr atbalstīja, bija gatavi izteikt savu viedokli, kas ir tik būtiski, pieņemot svarīgus lēmumus. Tāpat kāds no vecākiem vienmēr bija gatavs braukt līdzi ekskursijās.

Ļoti augstu novērtēju to, ka viņiem varu uzticēties. Šie skolēni ir ļoti atbildīgi un, ja nepieciešams, spēj būt arī nopietni.

Kad iepriekšējā mācību gadā pie skolas ēkas Dārza ielā vajadzēja pārstādīt puķes, manējie uzreiz atsaucās un nāca palīgā.

Visi kopā braucām arī atbalstīt Marku Sdobnikovu TV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”.

Ko vēlu saviem devītajiem? – Lai piepildās viss, ko viņi iecerējuši! Mūsu klasē mācās daudz ļoti talantīgu jauniešu. Lai viņi arī turpmāk pilnveido savus talantus! Lai tiem, kuri vēl nav izdomājuši, ko darīs pēc pamatskolas, iespējami ātrāk izdodas to saprast! Gan jau dzīve visu noliks savās īstajās vietās. Galvenais – nepadoties! Ja ir gribasspēks, tad var sasniegt visu!”

Vieta, kas vienmēr glabās mūsu piedzīvojumus…

9.b klases pārdomas par pamatskolas laiku apkopoja: Kristīne Liene Muižniece, Lienīte Daibe un Andris Pulčs. “Skola vienmēr glabās mūsu atmiņas un piedzīvojumus jau no maza bērna kājas,” atzīst Kristīne Liene Muižniece. “Vislabākie pasākumi noteikti ir ikgadējais Aerobikas festivāls, Ziemassvētku koncerti un klases ekskursijas. Esam draudzīga un saliedēta klase. Kopā spējam daudz paveikt, kaut arī esam tik dažādi.

Šajā skolā piedzīvots tik daudz īpašu brīžu, ka jau tagad, domājot par mūsu iespējamo šķiršanos, paliek skumji.”

“Es pateicos savai skolai par laipnajiem skolotājiem un viņu sniegtajām zināšanām,” saka Lienīte Daibe. “Mūsu skolas laiks ir neaizmirstams, piepildīts ar daudziem laimīgiem mirkļiem. Paldies manai klasei par jautrajiem brīžiem un neizsīkstošo jautrību! Mums ir bijis tik daudz piedzīvojumu un priekpilnu atmiņu: ZZ čempionāts un gatavošanās tam, braucieni uz teātra izrādēm. Visi Vecajā parkā stādījām ceriņus.”

“Pirmajā klasē es biju mazs, kā arī sabijies no “lielās pasaules šausmām”, atceras Andris Pulčs. “Mana pirmā audzinātāja bija ļoti jauka un izpalīdzīga. Priecājos par laiku kopā ar saviem jaukajiem klasesbiedriem. Mana mīļākā vieta skolā ir futbola laukums. Visi aizelsdamies skrējām uz pusdienām, lai pēc tām pirmie tiktu pie futbola bumbas. Mūsu skolai ir ļoti labi basketbola un futbola laukumi. Vēlos, lai skolā iegūtie draugi būtu uz visu mūžu. Smiltenes vidusskolai novēlu būt labākajai no labākajām!”

Dažādi kā pati dzīve

“Ar šiem devītajiem esmu kopā četrus gadus. Šajā laikā mums ir izveidojušās kopīgas tradīcijas,” informē 9.b klases audzinātāja Jana Vīksna. “Būts vairākās skaistās ekskursijās un pārgājienos. Visdažādākajos laikapstākļos.  Ar kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu esam noskatījušies gandrīz visas skolēnu vecumposmam atbilstošās teātra izrādes.

Esam dažādi kā pati dzīve. Liels prieks, ka brīžos, kad jāpārstāv klase, vienmēr ir skolēni, kuri gatavi to darīt. Tāpat pārņem gandarījuma izjūta, redzot, kā viņi šajos gados izauguši, kļuvuši patstāvīgāki. Noteikti gribu paslavēt visus, kuri attālināto mācību laikā ļoti sasparojušies mācībās.  Šis laiks nav viegls nevienam. Bet skolēni ļoti cenšas – to novērtēju visvairāk.

Paldies arī vecākiem un skolotājiem! Tas, ko skolēniem izdevies paveikt, ir mūsu visu kopdarbs.

Viņi zina, ko grib, un droši pauž savas domas. Liela vērtība ir arī pamazām apgūtā prasme uzklausīt otru un spēja kādreiz piekāpties.

Vēlu viņiem visu to labāko, ko vien šī dzīve var dot! Lai piepildās sapņi un lai vienmēr blakus ir kāds, kuram var uzticēties! Viss jau lielā mērā atkarīgs no katra paša vēlmēm un uzdrīkstēšanās.”

Plašas iespējas īstenot sapņus

“Smiltenes vidusskolā ir plašas iespējas īstenot savas ieceres,” domā 9.c klases skolniece Kristiāna Časka. “Mūsu skola joprojām aug –  seko līdzi jaunajām tehnoloģijām, skolēnu interesēm un iespējām.” “Skolotāji ir radoši un prot iemācīt arī vissarežģītāko mācību vielu,” atzīst Megija Dimiņa. “Viņi ir gudri, izpalīdzīgi un dažreiz stingri,” klasesbiedreni papildina Larss Lelis. “Domāju, ka Smiltenes vidusskola ir pareizā vieta izaugsmei. Sindija Jirgensone saka, ka turpmākajā dzīvē noteikti ņems vērā Smiltenes vidusskolā gūtās atziņas. Nākotnē Sindija skolai iesaka piesaistīt skolēnus arī no ārvalstīm un sasniegt visu iecerēto. “Paldies par foršajiem gadiem šajā skolā!”  saka Matīss Metuzāls.

Elīza Zeiļuka, papildinot klasesbiedru teikto, vēl, lai Smiltenes vidusskolai arī turpmāk izdodas sagatavot skolēnus veiksmīgai karjerai. Kate Kadiķe Smiltenes vidusskolā novērtē Smiltenes vidusskolā iegūto izpratni par komandas darba nozīmīgumu.

Lai viss izdodas!

“Viņi ir ļoti dažādi, katrs – personība, kas gatava aizstāvēt savu viedokli,” 9.c raksturo audzinātāja Ilga Ozoliņa. “Daži ir aktīvāki, daži – pasīvāki, bet galvenais, ka par būtiskāko vienmēr esam spējuši vienoties.

Gatavošanās Ritmikas dienai, kopīgās ekskursijas – tas viss, protams, paliks atmiņā. Ar lielu prieku vēroju, kā skolēni paši izvēlējās priekšnesumam mūziku, izdomāju, ko darīs.

Reizēm par dažām viņu idejām esmu mazliet šaubījusies, kādreiz šo un to nācies arī piebremzēt, bet viss jau vienmēr beidzies labi.

Arī turpmāk saviem devītajiem novēlu būt tikpat mērķtiecīgiem un sasniegt savu izvēlēto mērķi! Dzīvē jau nekas nenāk viegli. Jārēķinās – būs arī grūtības. Lai viņiem viss izdodas, neraugoties uz tām!”

Ikdiena pagāja skrienot

“Spilgti atmiņā palikusi pirmā diena, kad atnācu uz jauno skolu, iepazinos ar savu klasi,” atceras 9.d klases skolniece Karīna Valere. “Ārā starpbrīžos spēlējām volejbolu. Kopā esam pavadījuši tik daudz stundu! Mūžīgie plāni, kā aizmukt no stundas… Parasti gan tie beidzās neveiksmīgi. Šajā skolā esmu pavisam īsu brīdi, bet tieši Smiltenes vidusskolā atradu savu īsto klasi, kura mani pieņēma tādu, kāda esmu.”

“Paldies skolotājiem, kuri mums stāstīja par dažādiem piedzīvojumiem un ļāva ielūkoties savā ikdienā ārpus darba,” saka Ralfs Liepiņš. Valdis Mārtiņš Marcinkēvičs pateicas skolotājiem par rūpēm un atbalstu, īpaši pandēmijas laikā. “Šeit satiku meitenes, kuras tagad man ir labas draudzenes,” stāsta Samanta Āķe.

Arī Agnese Lucko vienmēr atcerēsies starpbrīžus, kuros visi smējušies, atcerējušies dažādus notikumus un gājuši spēlēt bumbu, kā arī kopīgās ekskursijas. “Man ļoti patīk sava klase,” atzīst Baiba Medne. “Mums bija tik jautri pārgājieni, skaista ekskursija ar Gulbenes bānīti, kopā piedalījāmies ZZ Čempionātā,” stāsta Vitālijs Jānis Marcinkēvičs.

“Pavisam drīz devītā klase būs pabeigta. Grūti iedomāties, kāda būs mana ikdiena bez klasesbiedriem,” atzīst Paula Rudīte.

 Lai vienmēr ir kāds mērķis!

“Šī klase ir ļoti sirsnīga. Dažreiz rada iespaidu, ka ir nesaticīga, taču sirds dziļumos viņi visi ir labestīgi, tikai reizēm kautrējas to izrādīt,” par 9.d klasi saka audzinātāja Vera Rācene. “Par visu viņiem ir savs viedoklis, ko arī vienoti cenšas aizstāvēt.

Esam kopā trešo gadu. Kas no šā laika atmiņā palicis visvairāk? – Mūsu sarunas, kopīgie izbraukumi ar riteņiem pa tuvāko apkārtni. Ir bijis daudz skaistu brīžu.

Ko viņiem novēlu? – Lai vienmēr ir kāds mērķis un lai viņi būtu neatlaidīgi tā sasniegšanā!”

Poga, kas atgādina par piederību un atbildību

“Poga, ko nākamajiem 9.klašu absolventiem dāvinām Pogu ballē, ir piederības zīme Smiltenes vidusskolai, ģimenei un Smiltenei,” saka Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.  “Tā ir arī kā atgādinājums, ka šo jauniešu dzīvē sākas jauns posms, kurā aizvien vairāk atbildības jāuzņemas pašiem. Pogas misija ir būt noderīgai, piepogātai. Lai arī mūsu devītajiem izdodas atrast savu vietu dzīvē! Turpmāk ļoti daudz būs atkarīgs no jauniešiem pašiem, no tā, kādus cilvēkus un vidi viņi sev apkārt izvēlēsies.

Imants Ziedonis “Pasakā par Pogu” raksta: “No vienas puses, visi jau grib būt brīvi un svabadi. (..) Bet no otras puses, nekādi laimīgie viņi nav, jo nekur un nevienam nepieder.” Lai šī piederības zīme mūsu skolēniem vienmēr atgādina par vietu, no kuras viņi nāk, par dzimtas saknēm, Smiltenes vidusskolu un cilvēkiem, kuri tajā satikti, iepazīti un iemīlēti!  Lai cilvēks justos laimīgs un piepildītu savus sapņus, viņam ir svarīgi būt kādam piederīgam. Ar daudziem no jums vēl tiksimies vidusskolā. Bet arī ar pārējiem mūs vienmēr saistīs šī poga un skaistie, kopā piedzīvotie brīži. Lai visiem spēks un izturība šajā izaicinājumiem bagātajā laikā!”

Teksts: Baiba Vahere

Video: Rūdolfs Rudzītis

WordPress Appliance - Powered by TurnKey Linux